Rīgā gaisa kvalitāte pirmdien vērtējama kā viduvēja

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Pirmdien Latvijā turpināja samazināties gaisā izkliedēto sīko putekļu koncentrācija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija.

Daļiņu PM10 diennakts vidējā koncentrācija Rīgā, Brīvības ielā, bija 38 mikrogrami kubikmetrā (µg/m³). Pagājušās nedēļas nogalē tā samazinājās no 123 µg/m³ piektdien līdz 56 µg/m³ svētdien.

Liepājā šis rādītājs samazinājies no 99 µg/m³ piektdien līdz 30 µg/m³ svētdien un 16 µg/m³ pirmdien, Rucavā - no 120 µg/m³ piektdien līdz 27 µg/m³ svētdien un 12 µg/m³ pirmdien.

Rēzeknē PM10 diennakts vidējā koncentrācija pirmdien bija 26 µg/m³, salīdzinot ar 44 µg/m³ svētdien un 61 µg/m³ piektdien.

Līdz ar to gaisa kvalitātes indekss pirmdien Latvijas rietumu daļā bija ļoti labs, valsts austrumu daļā - labs, Rīgā - viduvējs.

Atkārtota gaisa kvalitātes pasliktināšanās tuvākajās dienās nav gaidāma.

Kā ziņots, PM10 ir sīki putekļi ar diametru līdz 10 mikrometriem. Salīdzinājumam - cilvēka mata diametrs ir vidēji 50-70 mikrometri jeb mikroni.

Eiropas Savienības direktīva un Latvijas Ministru kabineta noteikumi par gaisa kvalitāti nosaka, ka daļiņu PM10 robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 50 µg/m³ 24 stundu periodā, bet gadā atļauti 35 pārsniegumi.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas novērtējumu gaisa piesārņojums ir ceturtais lielākais risks veselībai - aiz augsta asinsspiediena, neveselīga uztura un smēķēšanas.

1.oktobrī visu Latviju no dienvidaustrumiem pārklāja dūmaka, bet sākotnēji nebija zināms, kāda ir gaisa kvalitāte. Pirmās indikācijas par ļoti augstu gaisa piesārņojumu nāca no Lietuvas, savukārt LVĢMC tikai piektdienas pēcpusdienā izplatīja informāciju par sliktu gaisa kvalitāti.

Atbilstoši LVĢMC mājas lapā publicētajam skaidrojumam gaisa kvalitātes indekss vismaz vietām Latvijā noslīdēja līdz vissliktākajam līmenim, kas nosaka, ka jābūt brīdinājumam par ārkārtas situāciju, jo apdraudēta iedzīvotāju veselība, taču neviena valsts institūcija šādu brīdinājumu tā arī neizplatīja.

Gaisa kvalitātes pasliktināšanās iemesls bija plašā reģionā valdošais sausums un stiprais vējš, kā arī Ukrainas austrumu un Krievijas dienvidu daļā notiekošie ugunsgrēki. Gaisa kvalitāti Baltijas valstīs pasliktināja gan ugunsgrēku dūmi, gan arī vēja paceltās smiltis un putekļi.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas programmas "Copernicus" datiem neliela daļa no putekļu piesārņojuma varētu būt mērojusi ceļu ne tikai no Eiropas dienvidaustrumiem, bet arī no Āzijas un Āfrikas tuksnešu apgabaliem.

Uz augšu
Back