Rūpēs par klimata pārmaiņu mazināšanu viens no efektīvākajiem veidiem ir pievērsties videi draudzīgākām tehnoloģijām. Viena no iespējām, kā padarīt savu pārvietošanos “zaļāku”, ir iegādāties elektroautomobili. Cik pieprasīti Latvijā ir elektromobiļi un kādi ir galvenie mīti saistībā ar tiem?
Septembrī bankas “Citadele” veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka tuvākajos gados uz Latvijas ceļiem būtiski pieaugs elektroauto skaits – piecu gadu laikā elektroauto plāno iegādāties gandrīz ceturtdaļa iedzīvotāju jeb 23%. Savukārt elektroauto izmantošanas līdere Baltijas valstīs varētu būt Lietuva, kur ir vislielākais sabiedrības atbalsts, – tur 92% iedzīvotāju atzinīgi vērtē pārvietošanos ar elektroautomašīnām.
Desmit gadu laikā Latvijā ar elektroauto, iespējams, brauks jau 39% iedzīvotāju, liecina aptauja. Elektroauto izmantošanu visbiežāk atbalsta sievietes, vecumā līdz 29 gadiem, no Kurzemes un Rīgas, savukārt iekšdedzes dzinēja atbalstītāji biežāk ir vīrieši, vecuma grupā virs 50 gadiem, no Vidzemes un ar vairāk nekā četriem bērniem.
Kopumā sabiedrības atbalsts elektroautomobiļu izmantošanai ir liels, un to atbalsta arī tie, kuri neplāno iegādāties sev personīgo auto.
Arī “Moller” (Volkswagen un Audi vairumtirgotāja) e-mobilitātes eksperts Matīss Zemītis norāda, ka elektroauto līdere līdz šim Baltijā bijusi Igaunija, savukārt šobrīd vadībā strauji izvirzījusies Lietuva. Latvijā interese par elektroauto ir viszemākā.
“Iemesls lietuviešu straujam intereses pieaugumam par elektroauto ir valsts ilgtermiņa plāns, kas paredz elektroauto iegādes subsidēšanu. Arī Igaunijā ir šāds plāns. Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kur elektroauto iegādei nav noteiktu atbalsta programmu,” komentē Zemītis.
Arī Moller grupā veikta aptauja, kurā jautāts, vai cilvēku dzīve pēc elektroauto iegādes ir mainījusies uz pozitīvo pusi. “Atbildes ir iepriecinošas. Cilvēki ir sākuši domāt zaļāk - 56% respondentu pēc elektroauto iegādes sākuši vēl vairāk domāt par ilgtspēju, zaļāku dzīvesveidu, atkritumu šķirošanu u.tml.,” norāda Zemītis.
Tikmēr “Citadele līzings un faktorings” valdes priekšsēdētājs Pēteris Plaudis norāda, ka pēc līzinga pieprasījumiem iespējams redzēt, ka šobrīd lielākā interese par elektroauto iegādi ir uzņēmējiem.
“Viņi novērtē, ka “Citadelē” ar operatīvo līzingu un bez pirmās iemaksas ir iespējams samazināt sākotnējās izmaksas elektroauto iegādē. Savukārt mājsaimniecībām elektroauto visbiežāk ir kā otrs auto ģimenē. Šobrīd piedāvājam operatīvo līzingu elektroauto bez pirmās iemaksas tieši uzņēmējiem,” saka Plaudis.
Iemesli, kādēļ pārsēsties uz elektromobili, var būt dažādi. Par tiem runā arī Zemītis, kurš norāda, ka “Moller” skatījumā elektroauto pircēji ir jauna pircēju grupa.
“Tie lielākoties ir cilvēki, kas apzināti mēģina ietaupīt enerģiju - piemēram, ieviesuši saules baterijas, piekopj dabai draudzīgu dzīvesveidu, ir tehnoloģiju un inovāciju kaislīgi atbalstītāji. Un lielākoties tie ir gados jauni cilvēki,” saka Zemītis.
Latvijā elektroauto lietotāji ir arī uzņēmumi un pašvaldības, kuras auto iegādājās pirms vairākiem gadiem subsidētās programmas ietvaros. Tāpat var redzēt kurjeru un piegādātāju interesi par elektroauto izmantošanu.
“Piegādātāji īpaši novērtē, ka auto salona apsilde darbojas, arī nedarbinot dzinēju, tas lieti noder, ja ir jāveic piegādes pilsētā, - iekšdedzes auto braukšanas laikā nepaspēj uzsilt, jo attālums līdz nākamajam objektam ir neliels, bet elektroauto sildīšana notiek visu laiku un darbiniekiem nav jāsalst. Tie ir arī cilvēki, kas ir sarēķinājuši elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto izmaksas un redz ieguvumu,” skaidro Zemītis.
Elektroautomobiļi ir relatīvi jauna nozare, un cilvēkiem ir daudz nezināmā. Piedāvājam iepazīties ar izplatītākajiem mītiem, kas saistīti ar elektroautomobiļiem, un to atspēkojumu!
Mīts: Nevar aizbraukt tālu
Maksimālo iespējamo nobraucamo attālumu pēdējo gadu laikā ražotāji divkāršojuši - pirmās paaudzes auto varēja nobraukt 100-140 kilometrus, bet patlaban augstākās klases elektroauto ar pilnu uzlādi tie jau ir 400 un pat vairāk nekā 500 kilometru.
Savukārt vidējās klases elektroauto nu jau tirgū pieejami arī par 23 000 eiro, un iespējamais nobraucamais attālums ar pilnu uzlādi ir 260 kilometri. “Bieži vien cilvēkiem 200 kilometri liekas maz, jo viņi neparēķina, cik maz patiesībā dienā nobrauc. Tie bieži vien ir daži desmiti kilometru. Cilvēkiem emocionāli ir nepierasti auto borta datorā redzēt mazāk kā 200 kilometrus, un sākotnēji tas var mulsināt,” skaidro “Moller” grupas e-mobilitātes vadītājs Zemītis.
“Ja veicams garāks brauciens un nav ieplānota atpūta, tad lielākā daļa elektroauto vēl nav gatavi nobraukt, piemēram, 400 kilometru bez atpūtas, bet šādas situācijas ikdienā rodas ļoti reti – jo arī garākos pārbraucienos gribēsies apstāties uz labierīcībām, izlocīt kājas un paēst. Pa to laiku auto jau būs uzlādējies tālākajam ceļam,” saka Zemītis. Viņš piebilst, ka ar elektroauto var ērti ceļot Latvijā un Baltijā, jo infrastruktūra ir sakārtota, ir labs uzlādes tīkls.
Mīts: Elektroauto ir dārgi un neatmaksājas
Vispirms jāsaprot, cik daudz ikdienā tiek braukts. Bieži vien cilvēki neparēķina ikdienā nobrauktos kilometrus un cik izmaksā degviela. Būtiski saprast, cik daudz mēnesī veic garākus ceļojumus, un no tā atkarīgs, kādu auto izvēlēties.
“Jauni elektroauto ir dārgāki par iekšdedzes auto, tomēr, lietojot elektroauto pilnu tā dzīves ciklu, tā lietošana atmaksājas. Turklāt elektroauto cenas krītas, piemēram, 2018. gada augustā “Volkswagen e Golf” maksāja, sākot no 42 000, šobrīd šis auto maksā par 10 tūkstošiem mazāk,” skaidro Zemītis.
Izmaksu salīdzinājumam - “Volkswagen Golf” ar benzīna vai dīzeļa dzinēju un identisks “e-Golf” elektroauto: 100 000 kilometru nobraukums, braucot piecus gadus, iekļaujot apkopju izmaksas, iekšdedzes auto maksās vismaz 860 eiro, savukārt elektroauto - 400 eiro.
“Vidējas klases ekonomisks iekšdedzes dzinēja auto patērē aptuveni sešus eiro uz 100 kilometriem, bet elektroauto, lādējot mājās, izmaksās ap 2 – 3,5 eiro. Izmaksas ir divas reizes mazākas, jo elektrība ir lētāka. Šo enerģiju var izmantot arī, lai uzsildītu auto salonu, un tam nav jādarbina motors, kā tas būtu iekšdedzes dzinēja auto,” saka Zemītis.
Tiesa gan, elektroauto riepas ir dārgākas, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēja auto, jo riepas ir speciāli veidotas, lai samazinātu rites pretestību.
Pirms elektroauto pirkšanas noteikti jādodas izmēģinājuma braucienā ar elektroauto – uz nedēļas nogali, lai saprastu priekšrocības un pieņemtu lēmumu, vai elektroauto ir jums.
Kā ar priekšrocībām?
Baltijas valstu iedzīvotāju aptaujā ir redzama vienprātība par divām galvenajām elektroauto priekšrocībām – auto nepiesārņo vidi ar izplūdes gāzēm un ir kluss motors, kas nerada troksni. Par citām priekšrocībām Baltijas valstu iedzīvotāju domas dalās. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas iedzīvotāji nenovērtē zemās ekspluatācijas izmaksas. Latvijā augstu novērtē citus papildu finansiālos ieguvumus – piemēram, nav ikgadējā ekspluatācijas nodokļa, bezmaksas stāvvietas, iespēja braukt pa sabiedriskā transporta joslām. Savukārt Lietuvā kā trešā būtiskākā elektroauto priekšrocība minēts, ka tā ir inovatīva nākotnes tehnoloģija, savukārt Igaunijā – ka auto var uzlādēt mājās.
“Citadeles” drošības daļas vadītājs Vitālijs Aņiko saka - arī banka “Citadele” ir iegādājusies elektroauto.
“Mēs novērtējam gan zemās ekspluatācijas izmaksas un nodokļu atvieglojumus, gan citas priekšrocības – piemēram, klusumu braucot, auto dinamiku, komfortu, kā arī iespēju braukt pa sabiedriskā transporta joslu un bez maksas novietot auto "Rīgas satiksmes" stāvvietās. Ērta pārvietošanās pa Rīgas ielām ļoti noder, apkalpojot “Citadeles” bankomātus, kā arī ārkārtas situācijās, kad ātri nepieciešams nokļūt notikuma vietā. Arī izmaksu ziņā elektroauto sastāda tikai trešdaļu no analogas iekšdedzes dzinēja automašīnas patēriņa, un auto apkope arī ir uz pusi lētāka,” saka Aņiko.
Raksts tapis sadarbībā ar banku “Citadele”
