Krievijas līderis Vladimirs Putins, kurš bieži peļ ārvalstu iejaukšanos citu valstu politiskajos procesos, sava pirmā termiņa sākumā ar ASV prezidentu Bilu Klintonu apsprieda Dienvidslāvijas diktatora Slobodana Miloševiča gāšanu un pat piedāvāja savus scenārijus. Tas fiksēts atslepenotajos dokumentos, ko publicējusi Klintona digitālā bibliotēka.
Miloševičs 80.gadu beigās un 90.gados valdīja Serbijā un Dienvidslāvijā - laikā, kad šo reģionu plosīja vardarbīgi konflikti un kara noziegumi. 2000.gada jūlijā Miloševičs panāca grozījumus konstitūcijā, lai prezidentu izvēlas nevis parlaments, bet gan ievēl tauta. Viņš plānoja izmantot serbu pretrietumniecisko noskaņojumu pēc 1999.gada NATO uzlidojumiem, lai noturētos pie varas. ASV atbalstīja opozīciju.
Klintons lūdza Putinam 2000.gada 6.septembrī satikties ar Melnkalnes, toreizējās Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas valsts, prezidentu Milo Džukanoviču. Džukanovičs tika uzskatīts par prorietumniecisku politiķi, un Klintons uzskatīja, ka Putina tikšanās ar viņu sūtītu signālu Miloševičam. Putins uz tikšanos nosūtīja Krievijas Drošības padomes sekretāru Sergeju Ivanovu.
24.septembrī Dienvidslāvijā notika vēlēšanas. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem pirmajā kārtā uzvarētāja nebija - Miloševiča sāncensis Vojislavs Koštuņica esot ieguvis nedaudz mazāk par 50% balsu, tāpēc jārīko otrā kārta starp Koštuņicu un Miloševiču. Opozīcija oficiālos rezultātus noraidīja un apgalvoja, ka Koštuņica saņēmis 52,5% balsu, tāpēc ir vēlēšanu uzvarētājs un otrā kārta nav jārīko.
2000.gada 30.septembrī - nepilnu nedēļu pēc vēlēšanām - pēc Klintona iniciatīvas notika ASV un Krievijas prezidentu telefonsaruna par Dienvidslāviju.
Klintona un Putina 2000.gada 30.septembra telefonsarunas stenogramma
Klintons: Es saprotu, ka šis ir smags un jūtīgs brīdis, bet gribēju tikai pateikt - izskatās, ka praktiski visi akceptē faktu, ka opozīcija uzvarēja vēlēšanās, un ir pret otro balsošanas raundu, jo uzskata, ka tas dos Miloševičam laiku manipulācijām ar balsošanas procesu un, iespējams, radīs nestabilitāti Melnkalnē. Es domāju, ka labākais rīcības variants būtu mēģināt panākt, ka Miloševičs atkāpjas, bet domāju, ka jūs esat vienīgais cilvēks, kurš to spētu panākt.
Saprotu, ka jums tā ir grūta situācija. Es jūs gribētu mudināt nosūtīt viņam privātu ziņu, nevis publisku, sakot, ka aicināt viņu atkāpties, un skaidri parādot, ka Krievija atbalstīs tautas gribu. Domāju, ka publiski jums arī vajadzētu to teikt. Man izskatās, ka mums ir izvēle starp vardarbīgu un miermīlīgu varas nodošanu. Vienīgā valsts visā pasaulē, kura var spēlēt izšķirošu lomu, ir Krievija, jo viņi zina - pēc šī visa būs jāvēršas pie jums, lai turpinātu uzturēt stabilas attiecības. (..)
Putins: Bil, mēs saprotam, ka jūsu valsts eksperti un domnīcas šo jautājumu rūpīgi skata un izvērtē katru soli, ko vajadzētu spert. Bet vēlos, lai mums abiem ir atklāta diskusija par to - pilnībā atklāta. Mēs rīkojamies pilnībā saskaņā ar Okinavā panākto vienošanos, mēs absolūti tai pakļaujamies. Svarīgākais jautājums ir par [opozīcijas kandidāta Vojislava] Koštuņicas formu un vēstījumu, un mūsu darbību koordināciju. Visticamāk, ka Miloševičam ir apjausma par mūsu pozīciju.
Man jau ir bijusi saruna ar [Vācijas kancleru Gerhardu] Šrēderu, un jūs būsiet otrais cilvēks, kurš uzzinās šo informāciju.
Putins stāsta, ka esot mēģinājis Belgradā noorganizēt Krievijas valdības pārstāvju tikšanos ar opozīciju, taču Koštuņica no šā piedāvājuma esot atteicies.
"Mēs jau esam viņam skaidri darījuši zināmu, ka nevēlamies tikt nostādīti tādā pozīcijā, lai šajā situācijā atbalstītu sevišķi nedemokrātiskus risinājumus," sacīja Putins.
Klintona un Putina 2000.gada 30.septembra telefonsarunas stenogramma
Putins: Gribu uzsvērt, ka mēs nenovirzāmies ne no viena sadarbības virziena ar jums kā ar mūsu partneri. Bet es gribu, lai zināt, ka viņam [Miloševičam] pienācis īstais laiks nokāpt no skatuves. Es neesmu pārliecināts, ka viņš to darīs. Mēģinot analizēt situāciju, mēs domājam, ka sekojošie scenāriji varētu būt produktīvi un auglīgi.
Opozīcija ir noraidījusi otrās vēlēšanu kārtas rīkošanu. Mēs to uzskatām par kļūdu. Ja viņi nepiedalīsies otrajā vēlēšanu kārtā, tad Miloševiča puse būs vienīgā. Ja [Koštuņica] nokāps no skatuves, tad Miloševičs uzvarēs vēlēšanās.
Bet, ja opozīcija pacentīsies un piedalīsies otrajā kārtā, tai ir visas iespējas uzvarēt. Kāpēc? Jo Melnkalne vēl nav balsojusi, un ir vēlētāji, kuri pirmajā kārtā balsoja par citiem kandidātiem. Viņi balsos par [Koštuņicu]. Viņam ir 100% iespēja uzvarēt.
Miloševičam atlikusi tikai viena iespēja, un tā ir vēlēšanu viltošana. Vai viņš ķersies pie šādas iespējas - neviens nevar droši apgalvot, ka viņš to nedarīs.
Pēc tam Putins izklāsta, ka Krievija varētu skaidri paust atbalstu opozīcijai, piemēram, uzaicinot tās līderi uz tikšanos ar Krievijas ārlietu ministru Maskavā. Putins savukārt varētu sazvanīties ar Koštuņicu.
"Kamēr viņš būtu Maskavā, viņš varētu paust gatavību startēt otrajā kārtā, ja Miloševičs atļaus pārbaudes un varbūt pat starptautiskos novērotājus gan vēlēšanu iecirkņos, gan pie balsu skaitīšanas," sacīja Putins. "Šāda pozīcija no mūsu puses būtu absolūti oficiāla un skaidri pausta."
Taču pastāv iespēja, ka Miloševičs šādu piedāvājumu noraidīs. Putins norādīja, ka tādā gadījumā Kremlis paudīšot skaidru nosodījumu. Viņš arī pauda, ka Kremļa atbalsts un augsta līmeņa tikšanās ar opozīciju paaugstinātu tās popularitāti par pieciem līdz septiņiem procentiem.
"Domāju, ka mums ar šādu pozīciju nav, ko zaudēt, bet ieguvumi ir acīmredzami," sacīja Putins.
Pēc tam viņš Klintonam stāsta, ka opozīcija pieprasa pirmās kārtas balsu pārskaitīšanu. Krievija "būtu gatava piedalīties un izvērst kaut kādu ietekmi", taču diez vai būtu cerības uz pozitīviem rezultātiem, norādīja Putins.
Klintona un Putina 2000.gada 30.septembra telefonsarunas stenogramma
Putins: Es nepavisam negribu nevienam uzspiest nekādas idejas; tā ir vienkārši mūsu vīzija, mūsu analīze. Tajā pašā laikā - mēs patiešām varētu atkal izvērst spiedienu pret Miloševiču. Vienīgais, kas attur, ir tas, ka tā droši vien būtu vilcināšanās un laika zaudēšana. Tāda ir mūsu perspektīva, Bil.
Klintons: Ļaujiet teikt, ka pilnībā saprotu jūsu pozīciju. Vienīgā lieta, kas man nedod miera šajā sakarā - opozīcija uzskata, ka viņu rīcībā ir pierādījumi, ka viņš [Miloševičs] būtībā pirmajā kārtā apkrāpa vēlētājus, ka viņš iznīcināja 600 000 balsu. Opozīcija domā, ka viņš izmantos šo periodu līdz nākamajai kārtai, lai sagatavotos atkal nozagt vēlēšanas. Domāju, ka viņi ir satraukušies par to.
Putins: Bil, vai varu iespraukties ar dažiem vārdiem?
Klintons: Protams.
Putins atkal detalizēti izklāstīja savu piedāvājumu, ka opozīcijas līderis varētu doties uz Maskavu, kur Kremlis apstiprinātu atbalstu opozīcijai otrās vēlēšanu kārtas rīkošanā, ja Miloševičs piekritīs opozīcijas vai starptautisko novērotāju pielaišanai vēlēšanām.
"Es nezinu, vai tas simtprocentīgi pasargās no rezultātu viltošanas," atzina Putins. "Bet viņa eksperti dos apstiprinājumu, opozīcija būs iesaistīta, un mēs varēsim paust savu pozīciju par labu demokrātiskām un godīgām vēlēšanām," telefonsarunā ieskicēja Putins.
Klintona un Putina 2000.gada 30.septembra telefonsarunas stenogramma
Klintons: Tātad jūs uzskatāt - ja uzaicināsiet [Koštuņicu] un viņš ielūgumu pieņems, tas būs skaidrs signāls, ka atbalstāt godīgas vēlēšanas un ka jums nebūtu iebildumu, ja viņš kļūtu par prezidentu?
Putins: Tieši tā. Varu jums pastāstīt vēl kaut ko, kas varētu notikt, ja viņš atbrauktu uz Maskavu. Viņš saņemtu ielūgumu no Valsts Domes Starptautisko attiecību komitejas priekšsēdētāja. Tad viņš varētu teikt, ka vēlas konsultēties ar mūsu ārlietu ministru, un Ivanovs viņu pieņemtu. Vizītes laikā man ar viņu būtu telefonsaruna. Pēc tam, kamēr viņš būtu Maskavā, mēs varētu publicēt paziņojumu, ka atbalstām viņa pozīciju un ka opozīcijai vajadzētu tikt pielaistai pie balsu skaitīšanas.
Pats fakts, ka viņš atrodas vizītē Maskavā, jau parādītu atbalstu un par pieciem līdz astoņiem procentiem vairotu atbalstu vēlēšanās, radītu kvalitatīvas izmaiņas viņa kandidatūrā. Mēs neļausim viņa oponentiem spekulēt par tā dēvētajām īpašajām attiecībām ar Maskavu, kuras paralēli nekādā veidā neapgrūtina mēģinājumus vērst spiedienu uz Miloševiču tādā veidā, kādu šajā telefonsarunā minējāt.
Pēc opozīcijas demonstrācijām Miloševičs 7.oktobrī atkāpās un nodeva prezidenta pilnvaras Koštuņicam. ASV attīstības organizācija USAID vēlāk izdeva pārskatītus balsu skaitīšanas rezultātus, saskaņā ar kuriem Koštuņica bija ieguvis nedaudz vairāk par 50% balsu.
Krievijas valdības kontrolētās raidorganizācijas un prese 2000.gada notikumus Dienvidslāvijā nereti dēvē par "pirmo krāsaino revolūciju" un atspoguļo negatīvā gaismā, atzīmē neatkarīgais medijs "Meduza".
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)