Maldīvu salu cīņa ar okeānu (4)

1200 lielāku un mazāku saliņu, žilbinoši baltas pludmales, koraļļu rifi gluži kā no bilžu grāmatas - Maldīvas patiesi ir sapņu galamērķis bagātam tūristam. Tūrisms ir šīs salu valsts lielākais ienākumu avots, taču klimata pārmaiņas draud ieviest savas korekcijas - aptuveni 80% no Maldīvu salām atrodas ne vairāk kā metru virs jūras līmeņa. Tas nozīmē, ka lielākā daļa no šīs paradīzes jau pavisam drīz var pazust zem okeāna viļņiem, raksta BBC.

«Mēs esam viena no visapdraudētākajām valstīm uz planētas, un mums nāksies piemēroties,»

2010. gadā, komentējot Pasaules bankas ziņojumu, atzina Maldīvu viceprezidents Mohameds Hasans. Ziņojumā tika prognozēts, ka ar pašreizējo pasaules okeāna līmeņa paaugstināšanās tempu līdz 2100. gadam zem ūdens varētu atrasties visas 200 šobrīd apdzīvotās Maldīvu salas.

Līdztekus šiem ilgtermiņa draudiem salas jau saskaras ar krastu eroziju, kas apdraud infrastruktūru aptuveni 100 metru joslā no piekrastes. Turklāt sāļūdens var pakāpeniski sabojāt salu nedaudzos saldūdens avotus.

Par nopietnu brīdinājumu Maldīvām kalpoja arī 2004. gada cunami, kura rezultātā salās gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēki.

Tomēr Maldīvas negrasās padoties. Jau kopš 20. gadsimta beigām valsts meklē visdažādākos risinājumus savu pilsoņu glābšanai. Sākotnējais plāns paredzēja iepirkt zemes īpašumus kontinentā, kurp draudu gadījumā varētu pārvietot maldīviešus. Vēlāk šo plānu nomainīja projekts, kas paredzēja veidot peldošas pilsētas turpat Arābijas jūrā. Līdz konkrētam risinājumam tomēr nonāca trešais plāns - mākslīgās salas izveide.

Tai tika dots nosaukums Hulhumale, savukārt uz tās topošā pilsēta tika nosaukta par "Cerību pilsētu". Pirmais būvniecības posms tika pabeigts 2002. gadā, un jau divus gadus vēlāk uz Hulhumales apmetās uz dzīvi pirmie 1000 iedzīvotāji. 2019. gada beigās uz mākslīgās salas jau dzīvoja vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Hulhumale tiek būvēta, rūpīgi ņemot vērā visus ar klimata pārmaiņām saistītos aspektus.

Smiltis salas radīšanai tika ņemtas no okeāna dzīlēm, paceļot to divu metru augstumā virs jūras līmeņa. Jaunā Cerību pilsēta pakāpeniski atslogo pārapdzīvoto galvaspilsētu Mali - vienu no visblīvāk apdzīvotajām vietām pasaulē, kur divarpus kvadrātkilometru platībā mitinās vairāk nekā 130 000 cilvēku.

Taču pie tā Hulhumale negrasās apstāties. Ambiciozais attīstības plāns paredz, ka 21. gadsimta 20. gadu vidū uz salas dzīvos aptuveni 240 000 iedzīvotāju - arī ar šādu cilvēku skaitu tas nozīmētu, ka uz katru Hulhumales iedzīvotāju būtu aptuveni trīs reizes vairāk dzīves telpas nekā Males pilsētā.

Ilgtspējīgai Hulhumales attīstībai paredzēts, ka aptuveni trešdaļa no tai nepieciešmās elektroenerģijas tiks iegūta ar saules enerģijas parku palīdzību. Dzeramo ūdeni paredzēts daļēji nodrošināt, savācot lietus ūdeni.

Tomēr ekologi un jūras biologi pauž bažas, vai tik apjomīga okeāna dzīļu smilšu izmantošana neapdraudēs Maldīvu koraļļu rifus un citu salu pludmales.

Hulhumales uzbūvēšanai beļģu kompānija "Dredging International" izmantoja aptuveni sešus miljonus kubikmetru smilšu, ko izsūknēja no okeāna gultnes netālu no topošās salas.

Nortambrijas universitātes Ģeogrāfijas un vides zinātnes departamenta doktore Holija Īsta, kura cita starpā pētījusi arī Maldīvu koraļļu rifus, skaidro, ka šāda apjoma smilšu smelšana no okeāna dzīlēm ne tikai var sagraut tuvumā esošos rifus, bet šajā procesā radītais ūdens saduļķojums pārklāj arī tālākos rifus, tādējādi aizkavējot saules gaismas piekļuvi un apdraudot to spēju baroties, augt un vairoties.

Ekoloģe Keita Pilpota, kas reiz bijusi Maldīvu valdības dienestā kā vides eksperte, norāda, ka, būvējot salu, ir veikti dažādi pasākumi, lai mazinātu šā procesa ietekmi uz apkārtējo vidi. Tai skaitā veikta arī vairāku koraļļu koloniju pārvietošana, kas gan vēl nevar tikt uzskatīta par veiksmīgu, jo koraļļiem, lai iedzīvotos jaunā vietā, nepieciešams ilgs laiks.

Viņa arī norāda, ka Hulhumale uzbūvēta vietā, kas jau bijusi uzskatāma par daļēji sagandētu, un būvniecība šeit ir mazāk kaitīga videi nekā jebkur citur salu valsts teritorijā. Līdzīgs viedoklis pausts arī Pasaules bankas 2020. gada ziņojumā, kur atzīts, ka šajā reģionā nav sastopami nozīmīgi dabas objekti un tur esošie koraļļu rifi pārsvarā ir degradēti.

Vēl viens būtisks vidi degradējošs aspekts ir atkritumi - gan tie, kas radušies celtniecības procesā, gan sadzīves atkritumi, ko ik dienu saražo Hulhumales iedzīvotāji un tūristi. Šobrīd visi atkritumi tiek vesti uz mākslīgo Tilafuši salu, kuru Maldivu valdība 1992. gadā izveidoja uz koraļļu rifa.

Turpmāko 20 gadu laikā turp ik dienu tika nogādātas aptuveni 330 tonnas atkritumu - pie šāda apjoma salas platība pieauga par kvadrātmetru diennaktī.

Kontroles trūkuma dēļ uz Tilafuši nonāca arī videi bīstami atkritumi - izlietoti eļļas filtri, azbestu un svinu saturoši rūpniecības atkritumi un citas toksiskas vielas, kas pakāpeniski piesārņoja lagūnas ūdeni. 2011. gadā, pēc tam, kad vairāki kravas kuģi bija izgāzuši atkritumus tieši ūdeni pie salas, Maldīvu valdība daļēji aizliedza atkritumu vešanu uz Tilafuši, rekomendējot vest tos uz Indiju. Tomēr tas ir gan dārgi, gan laikietilpīgi, tāpēc Tilafuši joprojām kalpo kā atkritumu sala, kur nenotiek pārstrāde un šķirošana.

Keita Pilpota izsaka pieņēmumu, ka ekoloģiskās situācijas uzlabošanai jāgaida, līdz pieaugs jaunā maldīviešu paaudze. Viņa ir pasniegusi koraļļu ekoloģiju 14 - 17 gadus veciem Maldīvu skolasbērniem, un to ieinteresētība un rūpes par vidi ļauj ekoloģei izteikt cerību, ka nākotnē situācija varētu uzlaboties.