"Garais" Covid-19: kas zināms par simptomiem, kuri var saglabāties ilgu laiku (11)

TVNET/BBC
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Freepik

Vairumam cilvēku saslimšana ar Covid-19 norit viegli un pāriet salīdzinoši ātri, taču daļā gadījumu slimība noris citādi - nespēks, sāpes un elpas trūkums var turpināties pat mēnešiem ilgi. Balstoties uz jaunākajiem pētījumiem, ekspertu viedokļiem un saslimušo stāstiem, ārvalstu mediji šķetina, kā izpaužas "garais" Covid-19.

Pandēmijas sākumposmā lielākā uzmanība tika pievērsta smagi saslimušo cilvēku dzīvību glābšanai. Taču tagad arvien vairāk tiek pētīti tie inficētie, kuri pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu izjūt ilgstošu ietekmi uz savu veselību. Taču joprojām nav skaidras atbildes uz pašiem būtiskākajiem jautājumiem.

Kas ir "garais" Covid-19?

Pacientiem mēdz būt atšķirīgs simptomu kopums, taču visbiežāk sastopamas sūdzības par nespēku. Citi biežāk sastopamie "garā" Covid-19 simptomi ir elpas trūkums, ilgstošs klepus, sāpes locītavās, muskuļu sāpes, dzirdes un redzes problēmas, galvassāpes, ožas un garšas zaudēšana, kā arī sirds, plaušu, nieru un gremošanas problēmas.

Ir sūdzības arī par psihiskiem simptomiem, tai skaitā depresiju, trauksmi un grūtībām skaidri domāt.

Ilgstošie simptomi atstāj iespaidu uz dzīves kvalitāti. "Nekad mūžā nebiju pieredzējusi tādu nogurumu," raidorganizācijai BBC stāsta Londonas iedzīvotāja Džeida Greja-Kristija, kura ar Covid-19 inficējās martā. Viņai ir astma.

"Mums nav šaubu, ka garais Covid-19 eksistē," raidorganizācijai norāda Ekseteras Universitātes profesors Deivids Streins. Viņš vada klīniku hroniskā noguruma sindroma pacientiem, un tajā arvien biežāk vēršoties cilvēki ar ilgstošiem koronavīrusa simptomiem.

Cik daudz cilvēku sūdzas par ilgstošiem simptomiem?

Pirmdien akadēmiskajā žurnālā "Clinical Microbiology and Infection" publicētā pētījumā, kas balstīts uz 150 pacientiem, norādīts - divām trešdaļām inficēto, kuriem bija viegla vai vidēja slimības gaita, simptomi saglabājās vismaz 60 dienas pēc inficēšanās.

Ilgstoši simptomi bija raksturīgāki pacientiem vecuma grupā no 40 līdz 60 gadiem, kā arī tiem, kuriem bija nepieciešama hospitalizācija, raksta aģentūra "Bloomberg".

"Mēs novērtējām slimības evolūciju un parādījām, ka pat viegli slimības gadījumi ir saistīti ar vidēja termiņa simptomiem, kuri prasa mediķu uzmanību," norāda pētnieki. "Tas nozīmē, ka Covid-19 pandēmijai sekos vajadzība pēc palīdzības vēl ilgi pēc tās beigām."

Savukārt Romas lielākajā slimnīcā veiktā pētījumā, kurā piedalījās 143 pacienti, atklājās, ka 87% nepilnus divus mēnešus pēc izrakstīšanas no slimnīcas bija saglabājies vismaz viens simptoms. Vairāk nekā puse sacīja, ka cīnās ar nogurumu un nespēku. Pētījums publicēts akadēmiskajā žurnālā "Journal of the American Medical Association".

Taču slimnīcās veiktie pētījumi aprobežojas ar tiem pacientiem, kuriem bija nepieciešama hospitalizācija, neņemot vērā vieglākos saslimšanas gadījumus.

Lietotni "Covid Symptom Tracker App" Lielbritānijā lieto apmēram četri miljoni cilvēku. Saskaņā ar tās datiem, 12% cilvēki ziņo par simptomu saglabāšanos vismaz 30 dienas pēc inficēšanās.

Lietotnes jaunākie dati, kuri publiski nav pieejami, liecina, ka katram 50. inficētajam (jeb 2% no visiem gadījumiem) simptomi saglabājas ilgāk par 90 dienām, ziņo BBC.

Dublinā veiktā pētījumā puse pacientu vēl desmit nedēļas pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu sūdzējās par nespēku. Trešā daļa fiziskās pašsajūtas dēļ nespēja uzreiz atgriezties darbā.

Mediķi neatrada sakarību starp slimošanas smagumu un simptomu ilglaicīgumu. Taču Lesteras Universitātes profesors Kriss Braitlings, kurš darbojas Covid-19 pacientu atlabšanas pētniecības projektā "PHOSP-Covid", uzskata - lielākās ilgtermiņa problēmas varētu būt tiem, kuri pārslimojuši plaušu karsoni, jo tas atstāj sekas uz plaušām.

Kas izraisa "garo" Covid-19?

Par to ir dažādas versijas, taču skaidras atbildes vēl nav.

Iespējams, ka vīruss pēc Covid-19 izslimošanas mazā apjomā "aizkavējies" atsevišķās ķermeņa zonās. "Ja ilgtermiņā ir caureja, tad vīruss būs atrodams gremošanas traktā. Ja pazudusi oža, tad tas ir nervos - tāds varētu būt problēmu cēlonis," skaidro Londonas Karaliskās koledžas profesors Tims Spektors.

Koronavīruss var uzbrukt dažādām ķermeņa šūnām un ierosināt pārmēru aktīvu imūnreakciju. Viens no iespējamajiem variantiem ir tāds, ka imūnsistēmai vajag laiku, lai šīs izmaiņas pārvarētu, tāpēc saglabājas dažādi simptomi.

Vēl viena iespēja - ja jaunais koronavīruss rada izmaiņas kādā orgānā (piemēram, plaušu fibroze), tas noved pie ilgtermiņa komplikācijām. Tādas novērotas koronavīrusu SARS un MERS saslimšanas gadījumos.

Ziņots arī par iespējamām vielmaiņas izmaiņām, tai skaitā diabēta rašanos pēc Covid-19 pārslimošanas. 

Vai tas ir kas neparasts?

Daļai cilvēku pēc dažādu vīrusu pārslimošanas parādās ilgstošs nespēks vai klepus. 

"Izskatās, ka Covid-19 gadījumā saglabājas lielāks skaits simptomu, kā arī [ilgstoša slimošana] skar daudz lielāku daļu pacientu," norāda Braitlings. Taču viņš uzsver, ka pagaidām vēl nav pietiekami reprezentatīvu datu.

"Unikālais veids, kādā vīruss uzbrūk saimniekorganismam, un dažādie veidi, kādos tas rada izmaiņas šūnu līmenī, šķietami noved pie smagākas inficēšanās un uzstājīgākiem simptomiem," viņš rezumē.

Brailinga pētniecības projekts "PHOSP-Covid" plāno sekot Covid-19 pacientu veselības stāvoklim turpmāko 25 gadu garumā. Viņš pauž cerību, ka tikai retos izņēmuma gadījumos simptomi saglabāsies ilgāk par gadu, taču pētniekiem jāpieļauj dažādas iespējas.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) brīdinājusi, ka koronavīrusa izraisītais iekaisums varētu novest pie turpmākām sirds problēmām pat salīdzinoši agrīnā vecumā.

Komentāri (11)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu