Augsti kvalificētu ārvalstu darbinieku piesaiste Latvijā joprojām ir aktuāla, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.
Viņš informēja deputātus, ka salīdzinājumā ar 2018.gadu un 2019.gadu situācija ir mainījusies un arī izsniegto darba atļauju skaits šogad ir par 25% mazāks, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, tomēr atsevišķos segmentos parādās brīvas vakances un tiek arī izveidotas jaunas darbavietas.
"Neskatoties uz bezdarba pieaugumu, atsevišķos segmentos jūtama spriedze, tāpēc ārvalstu darbinieku piesaiste joprojām ir aktuāla.
Galvenās nozares, kur tas nepieciešams, ir kravas automašīnu šoferi, būvniecība un arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas,"
stāstīja Ozols.
Viņš norādīja, ka zemas kvalifikācijas darbaspēka potenciāls Latvijā vēl nav izsmelts, tāpēc EM ieskatā ekonomikas struktūrai būtu jāpārkārtojas uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, tādējādi radot izmaiņas darba tirgus pieprasījumā un samazinot zemas kvalifikācijas darbavietu skaitu.
EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta pārstāve Sigita Siliņa piebilda, ka EM ir tieši par viedo imigrāciju un ministriju īpaši interesē jaunuzņēmumu dibinātāji, kuri varētu piesaistīt investīcijas Latvijai gan ar riska kapitāla palīdzību, gan saviem ieguldījumiem.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietnieks investīciju jautājumos Reinis Āzis informēja deputātus, ka
šogad ir pieņemti 36 pozitīvi lēmumi par investīciju piesaisti 166,5 miljonu eiro apmērā, kuras Latvijā radīs 2657 jaunas darbavietas.
Kā piemērus piesaistītajām investīcijām viņš minēja "Norwegian", "Decathlon", "Worldline", "Instant Upright", "QSC" un "Sennder".
Tāpat Āzis piebilda, ka 16 Baltkrievijas uzņēmumi pieņēmuši lēmumu pārcelt darbību uz Latviju, tādējādi kopumā izveidojot 1121 darbavietu. Lielākā daļa no tiem jeb 57% ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomas uzņēmumi.
Ārvalstu investoru un augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei palīdzētu iespēja darba atļaujai pieteikt klientu kopumā nevis katru indivīdu atsevišķi, speciālas struktūrvienības izveide Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kura nodarbotos tieši ar investoriem un eksportspējīgiem uzņēmumiem, koordinētāka sadarbība starp valsts iestādēm, kā arī naudas atmazgāšanas novēršanas procedūru pilnveidošana, kas ļautu investoriem ātrāk atvērt bankas kontu, minēja Āzis.
PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze gan norādīja, ka speciālas struktūras izveide PMLP nav iespējama, jo
gadā iestādei jāapstrādā aptuveni 40 000 dokumentu par uzturēšanās atļaujām, no tiem tikai 138 saistīti ar jaunuzņēmumiem.
"Tāpat nebūtu vēlami konkrētiem uzņēmumiem piesaistīti kuratori, jo tas paaugstinātu dažādus riskus, tostarp arī korupcijas riskus," viņa piebilda.
Komisijas deputāts Armands Krauze (ZZS) norādīja, ka jābūt kādam filtram, lai neatņemtu darbavietas mazāk kvalificētajiem Latvijas iedzīvotājiem un šis filtrs varētu būt vidējā alga nozarē.
Vienlaikus Krauze piebilda, ka atsevišķās lauksaimniecības jomās būtu vēlams piesaistīt arī zemākas kvalifikācijas darbaspēku no ārvalstīm, piemēram, ogu lasīšanā.
"Polija un Lietuva piesaista ogu lasītājus no trešajām valstīm. Ja Latvija to nedarīs, tad veikalos nebūs vietējās produkcijas,"
sacīja Krauze.
Gan komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV), gan deputāts Jānis Iesalnieks (NA) norādīja, ka patlaban nav administratīvu ierobežojumu kā nošķirt augsti kvalificētu un zemāk kvalificētu darbaspēku no ārzemēm, tāpēc jādomā par Latvijas iedzīvotāju darbavietu nosargāšanu un šajā gadījumā labs filtrs ir prasība ārvalstu darbiniekiem maksāt ne mazāk kā vidējo algu valstī, kas ir virs 1000 eiro mēnesī.
