Divreiz saindētā Krievijas opozicionāra Kara-Murzas ilgstošā cīņa par taisnību (16)

Medija RFE/RL rīcībā nonākuši vairāki simti ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) un ASV Tieslietu ministrijas dokumentu, kas sniedz jaunu informāciju par Kara-Murzas indēšanas lietu un atklāj, ka ASV valdība šo lietu uztvērusi ļoti nopietni.

ASV valdība cenšas atlikt vairāk nekā 1000 lapu publiskošanu ar Kara-Murzas indēšanas lietas materiāliem, kas savākti, ASV varas iestādēm veicot izmeklēšanu Krievijas aktīvista indēšanas lietā. 

Savukārt līdz šim publiskotie dokumenti, kas nonākuši RFE/RL rīcībā, sniedz ieskatu ASV veiktajā izmeklēšanā. Šie dokumenti apliecina, ka FIB meklējis pierādījumus tam, ka Kara-Murzu saindējušas Krievijas varas iestādes, izmeklēšanas laikā konsultējoties arī ķīmisko ieroču izpētes laboratoriju. Šajā izmeklēšanā tiešā veidā bijis iesaistīts arī FIB direktors Kristofers Vrejs. 

Šajos dokumentos gan nav ietverti neapstrīdami pierādījumi, ka opozīcijas aktīvists tiešām tika saindēts ar nolūku. Tomēr pats Kara-Murza uzskata, ka būtiska informācija šajā lietā varētu būt dokumentos, kuru publiskošanu ASV cenšas atlikt. 

Pirmā dokumentu daļa tika publiskota septembrī pēc tam, kad Kara-Murza vērsās tiesā, lai tādējādi piespiestu ASV varas iestādes atklāt, kas tieši ASV varas iestādēm zināms par aktīvista indēšanām un kādus atbildes soļus tās spēra, reaģējot uz šo informāciju. 

Vladimirs Kara-Murza tika saindēts divas reizes – 2015.gadā un 2017.gadā.

Ar Kara-Murzas indēšanu saistīto materiālu publiskošana notiek laikā, kad no jauna palielinās starptautiskās sabiedrības bažas, ka Krievijas drošības dienesti arvien biežāk izmanto indes un pat ķīmiskos ieročus, lai vērstos pret disidentiem un bijušajiem spiegiem. Jaunākais incidents šajā stāstā ir Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšana ar nervus paralizējošo indi “Novičok”.

Kara-Murzas lietā līdz šim publiskoti dokumenti aptuveni 400 lappušu garumā, tomēr nepublicētas ir vēl vairāk nekā 1100 lappušu. Šos dokumentus ASV Tieslietu ministrijai jāpublisko līdz 15.septembrim, tomēr ministrija dažas dienas pirms šā termiņa pavēstīja, ka dokumentu publiskošana atlikta līdz 15.novembrim. 

Kara-Murzas advokāts Stefens Rademakers jau pavēstījis, ka Tieslietu ministrijas plāns atlikt dokumentu publiskošanu tiks apstrīdēts.

Padomju ērā Valsts drošības komiteja (VDK) nekautrējās izmantot indes pret disidentiem un pārbēdzējiem, tomēr jaunu pasaules uzmanību šī Krievijas “tradīcija” sāka piesaistīt pēc pašreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina nākšanas pie varas 2000.gadā. 

2006.gadā slimnīcā Lielbritānijā mira bijušais Federālā drošības dienesta (FDD) darbinieks Aleksandrs Ļitviņenko, kurš tika saindēts ar radioaktīvo izotopu poliniju-210. Savukārt 2018.gadā bijušais Krievijas izlūkdienesta virsnieks Sergejs Skripaļs Lielbritānijā tika saindēts ar “Novičok”. 

Lielbritānijas varas iestādes abos šajos gadījumos vairoja Krievijas specdienestus. Krievijas varas iestādes savu līdzdalību Kremļa oponentu indēšanā vienmēr noliegušas, pat neskatoties uz to, ka pierādījumi apliecina nepārprotamu tās iesaisti.

Arī Kara-Murza uzsver, ka abas viņa indēšanas ir varas iestāžu atbildes reakcija uz viņa politiskajām aktivitātēm, tostarp to, ka viņš ASV aktīvi lobējis tā dēvētā Magņitska likuma pieņemšanu. Magņitska likums ASV tika pieņemts 2012.gadā, un saskaņā ar to “melnajā sarakstā” tiek iekļauti Krievijas pilsoņi, kas bijuši saistīti ar fonda “Hermitage Capital” jurista un korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska nāvi cietumā.

Neparastās tikšanās 

2018.gada janvārī - vien divus mēnešus pirms Skripaļa indēšanas - Vašingtonā notika tikšanās starp trīs vadošo Krievijas izlūkdienestu vadītājiem un viņu ASV kolēģiem. ASV izlūkdienestu veterāni šos notikumus nodēvēja par ļoti neparastiem, jo šādas tikšanās ir ļoti rets gadījums. 

Kā norāda vairākas bijušās ASV Baltā nama amatpersonas, šī tikšanās bija daļa no centieniem uzlabot ASV un Krievijas attiecības. 

Kara-Murzas noslēpumainās saslimšanas ASV puse uzskatīja par pietiekami svarīgu jautājumu, lai iekļautu šo pārrunu dienaskārtībā. Kara-Murzas jautājums bija viens no vairākiem jautājumiem, ar kuru palīdzību ASV puse vēlējās brīdināt Krieviju, lai tā pārtrauktu nodarboties ar provokatīvām darbībām. 

Tomēr, ņemot vērā, ka vien divus mēnešus pēc šīm tikšanās reizēm Skripaļs tika saindēts ar “Novičok”, ir acīmredzams, ka Krievija šo ASV brīdinājumu neņēma vērā. 

“Visi [ASV amatpersonas] bija ļoti saniknoti. Tas aizēnoja visu tikšanās jēgu. Tas skaidri apliecināja, ka krievi turpinās to darīt un viņus nemaz nesatrauc iespējamā starptautiskā reakcija,” norādīja kāda bijusī ASV amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma. 

Tikmēr kā RFE/RL apliecināja kāds augsta ranga ASV Valsts departamenta pārstāvis, Kara-Murzas jautājums komunikācijā ar Krievijas Ārlietu ministriju un Krievijas vēstniecību ASV aktualizēts vairākas reizes un dažādos līmeņos.

Neviennozīmīgie secinājumi 

ASV varas iestāžu līdz šim publiskotie dokumenti, kas ir RFE/RL rīcībā, nepiedāvā viennozīmīgus secinājumus attiecībā uz abām Kara-Murzas indēšanas epizodēm. 

Kara-Murza bija no redzamākajiem Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova līdzgaitniekiem. Abas reizes Kara-Murzas veselība pēkšņi strauji pasliktinājās un viņš nonāca slimnīcā. Pirmā epizode bija 2015.gada 26.maijā - gandrīz precīzi trīs mēnešus pēc Ņemcova noslepkavošanas Maskavā. 

Izmeklēšanu Kara-Murzas lietā operatīvi sāka arī ASV Federālais izmeklēšanas birojs. FIB rīcībā no anonīmiem avotiem nonāca arī opozicionāra bioloģiskā materiāla paraugi, kas iegūti no Kara-Murzas apģērba, nagiem un matiem. Šie materiāli tika nosūtīti uz FIB laboratoriju Virdžīnijas štatā, lai veiktu toksikoloģisko analīzi un lai noskaidrotu, vai opozicionārs tiešām tika saindēts. 

Tomēr līdz šim publiskotajos dokumentos nav iekļauta informācija par FIB laboratorijas veikto analīžu rezultātiem. 

Pirmajā saslimšanas reizē Kara-Murzam ārsti noteica divas diagnozes - abpusēja pneimonija un neidentificētas vielas toksiska ietekme. Kā tolaik norādīja Kara-Murzas sieva Jevgeņija, ar pneimoniju viņas vīrs saslima, jau esot slimnīcā. 

Otrajā reizē Kara-Murza slimnīcā nonāca 2017.gada februāra sākumā ar vairāku iekšējo orgānu darbības traucējumiem. Šoreiz saslimušā vīra urīna un asiņu paraugus paņēma viņa sieva, lai nodotu tos neatkarīgām laboratorijām. 

Jevgeņija vēlāk devās uz ASV, kur viņa šos paraugus nodeva FIB aģentiem. 

Pēc atveseļošanās arī pats Kara-Murza devās uz ASV, kur jau tobrīd bija gan viņa sieva, gan pāra bērni. 

Opozicionāra asins un urīna paraugi atkal tika nosūtīti uz FIB laboratoriju, tomēr saskaņā ar publicētajiem dokumentiem šajās analīzēs netika konstatēts nekas toksikoloģiskā ziņā nozīmīgs. 

FIB tolaik Kara-Murzam norādīja, ka paraugi tikšot nosūtīti uz Lorensa Nacionālo laboratoriju Kalifornijas pilsētā Livermorā. Šī laboratorija ir viena no četrām ASV institūcijām, kas veic analīzes Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) uzdevumos. 

Tomēr līdz šim publiskotajos dokumentos Lorensa Nacionālā laboratorija netiek pieminēta.

Kā sarunā ar RFE/RL norāda pats Kara-Murza, viņš mēģina noskaidrot patiesību ne tikai par sevi, bet arī cenšas panākt, lai Krievija vienmēr nenoliedz savu līdzdalību un vainu, pat ja pierādījumi liecina par pretējo. 

“Katru reizi, kad ir kāds jauns politiskais oponents vai neatkarīgais žurnālists, vai korupcijas apkarotājs, vai pārbēdzējs, vai vienalga kas, pret kuru tiek vērsts indēšanas uzbrukums, katru reizi Krievijas varas iestādes nekavējoties piedāvā alternatīvu notikušā skaidrojumu,” uzsver Kara-Murza.