Seši mīti par saspiestās dabasgāzes lietošanu transportlīdzekļos

Šoseja un automašīnas

FOTO: pexels.com

Alternatīva mašīnām ar benzīna vai dīzeļdzinēju, kā arī elektromobiļiem, ir automobiļi, kuru dzinēju darbina saspiesta dabasgāze (CNG).

Aktualizējot dabasgāzes izmantošanas tēmu, jo tas ir veids, kā samazināt mobilitātes ietekmi uz klimatu, "Latvijas Gāze" (LG) uzskaita sešus izplatītus mītus par šā degvielas veida izmantošanu automašīnās.  

1. Gāze kā jau gāze – nedroša un sprāgstoša

Iespējams, braukšana ar gāzi lielākoties asociējas ar sašķidrināto propāna gāzi jeb LPG, tāpēc šis mīts ir salīdzinoši populārs, taču vienlaikus – nepatiess, vismaz saistībā ar CNG.

"Pirmkārt, jāņem vērā CNG un LPG atšķirīgais fizikālais sastāvs. Proti, saspiestā dabasgāze jeb CNG ir vieglāka nekā gaiss, turklāt gāzes tvertnes tiek veidotas tā, lai tās varētu izturēt paaugstinātu spiedienu un temperatūru. Tās tiek aprīkotas ar speciālu vārstuli, kas avārijas gadījumā gāzi pakāpeniski un kontrolēti izlaiž gaisā, lai neradītu bojājumus auto. Tikmēr LPG avārijas gadījumā izlītu zem automašīnas, jo tās agregātstāvoklis ir šķidrums. Otrkārt, CNG iekārtas uzstāda autoražotājs, kamēr LPG automašīnas visbiežāk ir modificētas pēc to izlaides no rūpnīcas un nesertificēti uzstādītās iekārtas rada pamatīgus riskus," stāsta LG biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Arī CNG tvertne, tāpat kā jebkura iekārta, ir periodiski jāpārbauda. Latvijā vēl pērn rudenī tika grozīti Ministru kabineta noteikumi par Transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati, nosakot, ka periodiskajai pārbaudei jābūt veiktai ne retāk kā reizi 48 mēnešos pēc transportlīdzekļa ekspluatācijas sākšanas ar motoram uzstādītu SDG iekārtu (transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas datums vai datums, kad reģistrēta motora aprīkošana ar SDG barošanas iekārtu.

Faktiski Latvijas noteikumi tika salāgoti ar ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas noteikumiem Nr.110 (ietverot 2. sērijas grozījumus). Minētie Ministru kabineta grozījumi stājas spēkā no 2021.gada 1.janvāra, attiecīgi no šā datuma visiem auto, ja tie ir vecāki par četriem gadiem, ir jābūt pārbaudītiem.

2. CNG samazina auto dzinēja mūža ilgumu

"Šis ir vēl viens samērā nostiprinājies uzskats, kas pārmantots no LPG lietošanas pieredzes," uzskata Bethers. CNG degviela pati par sevi nesamazina auto dzinēja mūža ilgumu, ja vien iekārta ir rūpnieciski uzstādīta un tās tehniskais stāvoklis tiek regulāri pārbaudīts. Tas ir kaut vai tāpēc, ka spēkrati ar ražotāja CNG iekārtām ir arī aprīkoti ar elektroniskās kontroles vienībām un degvielas iesmidzināšanas iekārtu, kas nodrošina atbilstošu degvielas padevi.

3. Gāzei izbeidzoties, palikšu ceļa malā

Auto ražotāji, kuri piedāvā CNG spēkratus, tos konstruē tā, lai tie pamatā izmantotu dabasgāzi. Tomēr tiem ir arī benzīna vai dīzeļa tvertnes, kas kalpo kā rezerves degviela, ja dabasgāze beidzas vai gaisa temperatūra būtiski pazeminās.

Pašlaik tirgū ir pieejams visai plašs klāsts automobiļu – CNG hibrīdu, kuriem ir dažāds nobraukuma attālums, bet parasti ap 400-600 km vai pat vairāk. Tāpēc uzņēmums vai privātpersona var izvēlēties tādu auto, kas atbilst lietošanas ieradumiem un komercdarbības vajadzībām. Turklāt CNG uzpildes staciju tīkls Latvijā pakāpeniski paplašinās. Atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam līdz 2025. gadam TEN-T tīklā (tātad arī Latvijā) CNG uzpildes stacijām jābūt ik pēc 150 km.

4. Ar CNG iekārtu auto ir dārgāki

Auto cena būs atkarīga no komplektācijas, ko izvēlēsies tā topošais īpašnieks, vai arī ražotāja un pārdevēja aktuālā piedāvājuma. Pēc Bethera teiktā gan noprotams, ka ilgtermiņā ekspluatācijas izdevumi var samazināties pat par 30%.

Pēc eksperta domām, uz automobili, kas aprīkots ar CNG, var raudzīties kā uz ilgtermiņa ieguldījumu. It sevišķi kontekstā, ka Latvijā plānots paaugstināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli spēkratiem ar augstākiem CO2 izmešu rādītājiem. Vienlaikus valdībā nule tika atbalstīts likumprojekts būtiski samazināt dabasgāzes transportam akcīzes nodokli, kas dos papildu finansiālu ieguvumu.

5. CNG nav "zaļš", jo auto tāpat emitē CO2

CO2 emisijas notiek, ne tikai pārvietojoties ar automobili, bet arī to ražojot un attiecīgi vēlāk – pārstrādājot. Raugoties no šāda skatupunkta, pasaulē nepastāv "nulles emisiju" transportlīdzekļi. Sabiedrības viedoklim par tās ietekmi uz apkārtējo vidi attīstoties, arī tiek plašāk skatīts jēdziens par automašīnu zaļumu, proti, būtisks nav tikai izplūdes gāzu apjoms vai to neesamība no izpūtēja, bet arī degvielas, kas darbina automašīnu, ieguves avots.

CNG autotransports emitē CO2, taču tas ir būtiski zemāks nekā benzīna, dīzeļa vai LPG auto. CNG spēkrati nodrošina 10-30% CO2 samazinājumu, 90% slāpekļa savienojumu samazinājumu, teju pilnīgi izskauž smalkos putekļus un samazina trokšņa piesārņojumu, jo CNG motori ir klusāki.

6. CNG autotransports ir īstermiņa risinājums, tas drīz vairs nepastāvēs

Arī tas ir mīts, jo CNG automašīnās izmantoto dabasgāzi nākotnē varēs daļēji vai pilnībā aizstāt ar biometānu, kas ir ilgtspējīgs risinājums arī 2050. gada klimata neitralitātes kontekstā, norāda Bethers.

Turklāt jau 2021. gada jūnijā Eiropas Savienības (ES) mērogā atkārtoti tiks skatīti pasažieru un komerctransporta CO2 emisiju standarti, tai skaitā pārskatot iespēju šā regulējuma ietvarā iekļaut biometānu un sintētiskās degvielas.

Uz augšu
Back