Šogad septembrī Latvijā turpināja uzlaboties nodokļu iekasēšana, pamatbudžetā iekasējot par 1% vairāk nodokļu nekā 2019.gada septembrī, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) veiktā monitoringa pārskatā.
FDP arī norāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) iekasēšana septembrī pārsniedza iepriekšējā gada līmeni par 6%. "Tas apliecina, ka agrākā prognoze, ka maijā varētu būt sasniegts zemākais nodokļu iekasēšanas punkts, ir izrādījusies precīza," piebilda padomē.
Fiskālās disciplīnas uzraugu vērtējumā, iedzīvotāji ir kļuvuši optimistiskāki par savu finanšu stāvokli, tāpēc viņi veic krīzes sākumā atliktos pirkumus, tādējādi uzlabojot gan patēriņa nodokļu, gan arī citu nodokļu iekasēšanu.
Tajā pašā laikā FDP norāda uz neskaidro valsts budžeta izdevumu dinamiku. "Lai arī ir novērojams izdevumu pieaugums valsts atbalsta pasākumu dēļ, tomēr kopējais izdevumu pieaugumu līmenis mēnešu dalījumā nav vienmērīgs. To ietekmē tas, ka atbalsta pasākumu finansēšana nenotiek izlīdzināti," pauda FDP.
Kopumā fiskālās disciplīnas uzraugi gan pamatbudžeta, gan speciālā budžeta bilances uzskata par adekvātām ārkārtas situācijai.
Pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, valsts pamatbudžeta bilance septembra beigās bija negatīva 119 miljonu eiro apmērā, kamēr speciālā budžeta bilance septembra beigās bija negatīva 9,6 miljonu eiro apmērā.
Jau ziņots, ka kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos bija 7,569 miljardu eiro apmērā un nodokļu ieņēmumu plāns astoņos mēnešos izpildīts par 91,5%, nesasniedzot plānoto par 537,4 miljoniem eiro.
Lielākā nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde kopbudžetā bija pievienotās vērtības nodoklim - par 256,9 miljoniem eiro jeb 13,9%, sociālās apdrošināšanas iemaksām - par 135 miljoniem eiro jeb 6,8%, kā arī akcīzes nodoklim - par 100,1 miljonu eiro jeb 12,7% un uzņēmumu ienākumu nodoklim (UIN) - par 45,3 miljoniem eiro jeb 23,7%.