Kalnu Karabahas konfliktā pirms uguns pārtraukšanas turpinās uzbrukumi (1)

Azerbaidžānas bruņotie spēki Kalnu Karabahā un Armēnijā likuši lietā trieciendronus, pavēstīja Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretāre Šušana Stepanjana.

"Pretinieks lika lietā trieciendronus Ericvankas ciema virzienā [Kalnu Karabahā] un Arcvanikas ciema virzienā Armēnijā Sjunikas apgabala Kapanas rajonā," sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja amatpersona.

Cietušo nav, viņa piebilda.

Azerbaidžānas bruņotie spēki cenšas mainīt situāciju Karabahas konflikta dienvidu virzienā, pirms stājas spēkā uguns pārtraukšanas režīms, skaidroja Stepanjana. Arī šeit novērots trieciendronu aktivitātes pieaugums.

"Karabahas Aizsardzības armijas vienības atvaira visus pretinieka uzbrukumus, nodarot zaudējumus tā dzīvajam spēkam un tehnikai," piebilda amatpersona.

Azerbaidžānas armija atkal ar raķetēm apšaudījusi Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu, pavēstīja Kalnu Karabahas ombudsmens Artaks Beglarjans.

Arī Azerbaidžāna sestdien apsūdzēja Armēniju, ka tā pirms uguns pārtraukšanas režīma stāšanās spēkā intensīvi apšauda Azerbaidžānas teritoriju.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka "pretinieks šobrīd turpina intensīvi apšaudīt apdzīvotas vietas Geranbojas, Terteras, Agdamas, Agdžabedinas un Fizulinas rajonos".

Azerbaidžānas karavīri "īsteno atbildes pasākumus pret ienaidnieku", teikts paziņojumā.

Armēnija un Azerbaidžāna ārlietu ministru sarunās Maskavā vienojās par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā no plkst.12 sestdien.

Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas ārlietu ministru sarunas, kas piektdien sākās Maskavā, ilga vairāk nekā 10 stundas un tika pabeigtas naktī uz sestdienu.

Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27.septembrī dzīvību zaudējuši vismaz 300 cilvēku, arī 48 civilisti.

Azerbaidžānas bruņotie spēki ar raķetēm jau vairākas dienas apšauda Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu. Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.