Raidījums: masku krājumi valstī joprojām nav pietiekami (8)

CopyLinkedIn Draugiem X
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: Pixabay

Pavasarī pandēmija Latviju pārsteidza nesagatavotu, valstij krājumos nebija masku, respiratoru, nebija aizsardzības līdzekļu rezervju. Likums paredzēja, ka tādām jābūt, bet tas netika pildīts, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kad Latvijā konstatēja pirmos Covid-19 slimniekus, valstī jau trīs gadus nebija civilās aizsardzības plāna. Tam būtu jāparedz, kā jārīkojas katrai iestādei un iedzīvotājiem visu veidu krīžu gadījumā. Par civilo aizsardzību atbildīgs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Reaģēšanu uz pandēmijas gaitu premjers vasarā uzticēja Starpinstitūciju koordinācijas grupai. To vada Valsts kancelejas direktors. Koordinācijas grupa ir tuvākais, kas šobrīd Latvijā atgādina krīzes vadības grupu. Bet tā koncentrējas uz citu institūciju koordinēšanu, nevis vadīšanu.

Pavasarī vīrusa izplatīšanos apturēja, slēdzot robežas, aizverot skolas. Slimnīcās apturēja plānveida aprūpi. Vīrusu izdevās ierobežot, bet cena bija ekonomikas apstāšanās. Tagad saslimstība aug rekordātrumā, bet valdība ierobežojumus neplāno. Amatpersonas apgalvo, ka masku un testu tagad pietiek, bet patiesībā skaidrs, ka valsts nevar atļauties otrreiz apturēt ekonomiku.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis apgalvo, ka Aizsardzības ministrija ir izveidojusi divu mēnešu krājumus, ir iepirkti individuālās aizsardzības līdzekļi dienai, ja pēkšņi pasaulē atkal notiek kādas pārmaiņas. 

Taču rezerves patiesībā ir mazākas. Iestādes VUGD iesniegušas savus aprēķinus - kopā diviem mēnešiem vajadzīgi 13 miljoni ķirurģisko masku. Militāro iepirkumu centrā, kam uzdota pandēmijas rezervju pirkšana un glabāšana, ir mazāk nekā puse no vajadzīgā. No trim respiratoru tipiem divu pietiks arī ilgākam laikam, bet viena nav vispār. Nav arī nesterilo cimdu, kaut gan aprēķināts, ka vajadzīgi 16 miljoni pāru.

Līdz septembra vidum iepirkumos valdīja ārkārtas stāvoklis. Veselības, Iekšlietu un Aizsardzības ministrija līgumus par masku piegādēm slēdza bez konkursiem. Globāla deficīta apstākļos maskas pirka no jebkura uzņēmuma, kas tās spēja piegādāt. Biznesā iesaistījās visi. Valsts kontroles revīzijā atklājās, ka veselības resorā piegādātājus vienpersoniski izvēlējās Nacionālā veselības dienesta direktors. Aizsardzības ministrijā netika galā ar daudzajiem masku piegādātāju pieteikumiem.

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa "Nekā personīga" stāsta, ka šie iepirkumi tika veikti steigā, un nebija laika nodarboties ar dokumentēšanu un tamlīdzīgiem jautājumiem. VK kā revidenti no savas puses nevarot apliecināt, ka šajos procesos nebūtu bijuši nekādi riski, tajā skaitā arī korupcijas riski.

Valsts kontrole savus secinājumus par neizsekojamo procesu nosūtīja Valsts policijai, kur sāka resorisko pārbaudi. Tās centrā bija līgums ar firmu "GP Nord", kas uz Latviju atgādāja pirmo miljonu masku. Likumsargi noziedzīgu rīcību nesaskatīja un pirms mēneša pārbaudi izbeidza.

Viens no uzņēmumiem, kas piegādāja aizsarglīdzekļus Iekšlietu ministrijai, bija SIA Brief.

Valsts kontrolei radās aizdomas, ka ar šo firmu notikušas īpašas konsultācijas.

Firma nemaz nebija saņēmusi Iekšlietu ministrijas aicinājumu izteikt piedāvājumu iepirkumam. Taču firma nosūtīja savu pieteikumu un iekšlietu ministra birojs operatīvi deva akceptu līguma slēgšanai tieši ar Brief. Uzņēmums apgalvo, ka piedāvājumu sūtījis visiem, sākot ar uzņēmēju organizācijām, beidzot ar iestādēm.

Iepriekš “Brief” tirgojis drošības barjeras un darba apģērbu, bet, sākoties Covid krīzei, sadarbības partneri piedāvāja tirgot medicīnas cimdus un maskas. Straujā darbības jomas maiņa radīja šaubas par firmas atbilstību.

Pēc piegādēm iekšlietu struktūrām "Brief" noslēdza vēl lielākus līgumus ar Aizsardzības ministriju. Valsts priekšapmaksu nedeva, tādēļ "Brief" meklēja aizņēmumu. Bankām darījums licies pārāk riskants.

Vienīgais, kas piekritis dot naudu, bija partijas "Latvijas attīstībai" sponsora Olafa Berķa uzņēmums "Erst Finance".

Liela daļa pavasarī slēgto līgumu problēmu bija saistītas ar kvalitātes sertifikātiem. Pārliecināties par masku atbilstību standartiem ātri nevarēja. Rinda uz atzinumu no sertificētām laboratorijām ārzemēs bija divus mēnešus gara. Latvijā atzinumu par produktu drošību deva tiesu ekspertīzes centrs. Tagad visas piegādātās maskas pārbaudītas sertificētās laboratorijās, un brāķi nav atrasti.

Šī gada augustā Ministru kabinets apstiprināja jauno Civilās aizsardzības plānu. Tajā iekļauti 35 iespējami katastrofu riski, no zemestrīcēm līdz pat teroraktiem.

Komentāri (8)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu