Ar šo deju "inficējušies" vairāk cilvēku nekā ar Covid-19 jeb "Jerusalema" dejas trakums

"Jerusalema Dance" Angolā

FOTO: publicitātes

Ierakstot tīmekļa meklētājā atslēgvārdu "Jerusalema Dance", izlec simtiem miljonu skatījumu visā pasaulē. Kas tas par brīnumu? Ar šo deju taču ir inficējušies vairāk cilvēku nekā ar kovidu!

Kas tā par dziesmu un no kurienes tāda deja?

Nupat sabiedrība pievērsusi uzmanību kādam citādi mūsu zemē neievērojamam notikumam populārās mūzikas dzīvē kaut kur tālu, tālu aiz Latvijas robežām. Pagājušā gada beigās kāds Dienvidāfrikā atzīts un nopelniem bagāts dīdžejs Kgaogelo Moagi ar skatuves vārdu Master KG izveidoja nelielu gospel-house stila dziesmiņu kopā ar dziedātāju Nomcebo Zikode. Diezgan pesimistiskās noskaņās risinātā tēma, iespējams, pateicoties dziedātājas spēcīgajai balsij un mūzikas dejiskajam ritmam, jau decembrī nokļuva vietējo radiostaciju aptauju augšgalā. Laikam jau producents bija sasniedzis vēlamo rezultātu, bet tad notika negaidītais. Dziedātājas fani šā gada februārī Angolā uzņēma videoklipu, izplatīja to un… nenotika nekas. Kam gan varētu interesēt kāds Angolā (vai Latvijā, vai Igaunijā)  uzņemts videoklips?

Te pēkšņi augusta sākumā notika “sprādziens” jeb virāls bums. Nevar teikt, ka gluži pats no sevis.

Neparastā kārtā dejas panākumi ir pārspējuši visus rekordus tās izplatīšanās ātruma ziņā. Pietika tikai producentiem viegli iešūpot Jeruzalemes virzīšanu caur izaicinājumiem kaimiņu grupām, pilsētām un Āfrikas valstīm, lai atsauktos gan armijnieki, gan ārsti, gan sportisti. Mēneša laikā tā bija zināma visā pasaulē. Laikam visā pasaulē, jo par Ziemeļkoreju mēs maz ko zinām.

Notika tas pats, kas ar vainagvīrusu

Līdzīgi kā pasauli 2020. gada sākumā pārņēma Covid-19, tā “Jerusalema” pārņēma virtuālo pasauli un ietekmēja cilvēku uzvedību reālajā dzīvē. Laikam nav iespējams saskaitīt tos videoklipus, kas pārpludināja un turpina pienākt video platformās un populārākajos sociālajos tīklus. Pats pirmais klips raksta tapšanas brīdī sasniedzis 180 miljonus skatījumu, un tā popularitāte tikai aug.

Šobrīd pat nav svarīgi, ka tā bija iecerēta kā tirgvedības akcija dziedātājas karjerai pasaulē. Neskaitot dziedātājas burvīgo balsi un viegli apgūstamos dejas soļus, akcijas sekmju pamatā bija divi apstākļi: 

1) izaicinājuma modelis, lai iesaistītu jaunus dalībniekus, kas dalās ar savu video un aicina citus atbildēt;

2) rindu dejas forma kopā ar tās struktūras nelielu asimetriju, kas liek dejot vēl un vēl, jo liekas, ka deju nevar pabeigt, tā turpinās bezgalīgi.

Kas notiek Latvijā?

Mēs savā ziņā esam īpaši ar to, ka pie mums ir aktuāla viedokļu dažādības izteikšana. Tāpat kā par vainagvīrusu, no kura visi nedaudz baidāmies, mēs izsakām arī pilnīgi pretējas domas un visiem nagi niez ierakstīt kādu komentāru, lai parādītu, ka esam paši lielākie speciālisti epidemioloģijā, medicīnā, valsts pārvaldē, globālajā politikā un jebkurā citā tēmā, ieskaitot horeogrāfiju.

Video: Latvijas Lauksaimniecības universitātes atbilde.

Etniski saasināta reakcija bija gaidāma, un tas ir labi, ka bija ne tikai rāšanās. Izaicinājumu dejot pieņēma gan līnijdeju dejotāji, gan lidostas darbinieki un pat vairāku pilsētu dejas draugi. Savu stāju vēlējās parādīt arī tautisko deju ansamblis no Liepājas. Viņi izaicinājumā dejoja skatuves horeogrāfiju ar pavisam citu mūziku. Kā pašu vēlme parādīt savu dejotprasmi uz vispārējā “Jerusalema” dejas trakuma fona ir apsveicama, tikai lietderība sabiedrībai nav īpaši liela, jo skatuvei domātas horeogrāfijas tomēr ļoti atšķiras no sadzīves dejas, ko var dejot katrs bez īpašas baleta pamatu apgūšanas. Toties skatījumu un komentāru ar uzslavām šim klipam netrūkst.

Video, kur redzams deju kolektīva TDA Banga priekšnesums kā atbilde izaicinājumam.

Deja atveseļo

Kā bija senatnē?

Tie, kas studējuši viduslaiku Eiropas un īpaši Itālijas vēsturi, zinās, ka mēra laikos cilvēki nereti rīkojuši dzīres. Vai tas bija izmisuma solis, kad ļaudis bija apraduši ar domu – “mēs visi mirsim”? Nedomāju gan, ka ar to viss pateikts. Lai atveseļotos fiziski, varbūt pašizolācija ir labs variants tiem, kas dzīvo nošķirti vienā kopienā. Viens pats, dzīvojot ieslodzīts savā istabā, cilvēks ātri vien jūt diskomfortu no tā, ka sāk trūkt sociālo kontaktu. “Mēs esam sociāli dzīvnieki,” kā teica kāds gudrais. Mēs gribam dejot, izteikt sevi, savas emocijas dejas valodā.

Tarantella, deja, domājams, savulaik izglāba tūkstošiem dzīvību un neļāva sajukt prātā. Tagad tā uzskatāma par Itālijas dienvidu reģionu tautas dejas formu, bet kādreiz, kā vēsta nostāsti, tā bija deja, kas glāba cilvēkus no zirnekļa tarantula indes. Varbūt ticamāka ir versija, ka deja ir daudz senāka  – vēl no Dionīsa kulta laikiem, kad cilvēki dejoja burtiski līdz spēku izsīkumam. Šādi gadījumi, kad cilvēkus pārņēmusi dejas psihoze, nav bieži, bet zināmi arī jaunākos laikos.

Mūsdienu Jeruzalemes dejas dancotājiem gan spēku izsīkums nedraud, jo dejo, kamēr dziesmiņa skan. Ar tarantellu šai dejai nav lielas līdzības, jo te ir cits ritms un pilnīgi cits raksturs. Jeruzalemes kustības mūs uzlādē, mēs nedejojam līdz spēku izsīkumam, bet atjaunojam enerģiju. Šī deja mūs uzlādē ar “priecīgu sparu”.

No Jeruzalemes dejas pamatavarianta (dejai ir jau daudz variāciju) struktūras skatupunkta tā pielīdzināma balādei, kur dejotāji dejo virknē tikai noteiktu soļu rakstu, kura asimetrija neļauj deju pabeigt, bet liek kustēties, kamēr dejotājs jūtas pilnībā atjaunojis spēkus. Senās balādes (no itāļu valodas ballare – dejot) ir tie paši mūsu garie danči un līkumdanči, kuru mums ir liels vairums. 

Es zinu, šie vārdi…

Deju atpazīstam pēc dziesmas nosaukuma, pret kuru pie mums, tāpat kā pret dziesmas teksta saturu esmu sociālajos tīklos lasījis iebildumus. Patiesībā pašai dejas kompozīcijai ar dziesmu nav tieša sakara un dejas valodā netiek attēlots dziesmas teksts. Varbūt var satraukties par Nomcebo Zikodes dažuprāt depresīvo tekstu, bet taču redzam, ka daudziem simtiem miljonu visā pasaulē tas licies ļoti piemērots šim laikam, kad neredzams ienaidnieks vīrusa formā uzbrūk mums visiem. Mums tas lielais stress līdz šim gājis secen un tālab atļaujamies ļauni pajokot, ka mūs neskars. Vai tā būs, to redzēsim.

Iesaku dejot un pat veidot savas horeogrāfijas

Raksta tapšanas brīdi tīmeklī ir aplūkojami vismaz divi dejas varianti ar mūsu pašu tautasdziesmu pavadījumu. Tas liecina, ka šo deju mēs pieņemam un tā mums palīdz, tā mums ir vajadzīga, ar to  pārvaram Covid-19 radīto spriedzi un jūtamies vienoti ar pasauli. Dejot ir veselīgi!

Video: Pie Nākotnes Kultūras centra dejas izaicinājums ar melodiju "Ķēvīt, mana svilpastīte".

Ernests Spīčs, horeogrāfs, dejas pētnieks.

Uz augšu
Back