Stāsts par Argentīnas pirmajai lēdijai slepeni veikto lobotomiju

Eva Perona sava mūža nogalē

FOTO: Wikimedia Commons

Pastāv iespēja, ka savas dzīves pēdējos mēnešos Argentīnas prezidenta Huana Perona otrā sieva Eva Perona piedzīvoja slepenu lobotomiju, kas, visticamāk, paātrināja viņas nāvi. 

Stāsts par Evu Peronu – aktrisi un Argentīnas pirmo lēdiju – ir stāstīts daudzas reizes. Brodvejas mūzikls “Evita”, kā arī tā ekranizējums atklāj viņas nākšanu pie varas un pāragro došanos mūžībā, tomēr netiek pieminēta, iespējams, traģiskākā viņas dzīves daļa. 

Dzemdes kakla vēzi Evai Peronai diagnosticēja 1951. gada augustā, un 1952. gada jūlijā 33 gadu vecumā viņa nomira. Gadiem ilgi tika uzskatīts, ka viņas nāve bija tiešas slimības sekas, tomēr pētījumā, kas publicēts 2015. gadā, zinātnieki uzskata nedaudz citādāk. 

FOTO: Wikimedia Commons

Zinātniskajā žurnālā “World Neurosurgery” publicētajā pētījumā smadzeņu ķirurgs Daniels Nīdžensens izmantoja slimību vēsturi un citus uzticamus avotus, lai noskaidrotu, vai un kā norisinājās Peronas lobotomija. Viņš apgalvo, ka Peronai šī procedūra tika veikta 1952. gada maijā vai jūnijā – īsi pirms nāves. Ņemot vērā, ka Perona piedzīvoja ļoti lielas sāpes un ciešanas, ārsti ar lobotomijas palīdzību tās cerēja mazināt. 

Lobotomija ir smadzeņu operācijas paveids, kuras laikā tiek izgriezta saite starp lielo smadzeņu priekšējo daļu un centrālajām daļām. Tas notrulina pacienta emocijas, tāpēc to mēdza veikt, lai mazinātu pacienta sāpes. Mūsdienās šī procedūra tiek uzskatīta par bīstamu un necilvēcīgu, tomēr 1960. gados tā bija visai ierasta prakse.

Lobotomiju bieži arī veica, lai ārstētu dažādus garīgos traucējumus – īpaši sievietēm. Kādā analīzē atklāts, ka lielākā daļa lobotomijas pacientu Francijā, Zviedrijā un Beļģijā starp 1935. un 1985. gadu bija tieši sievietes. 

Savā pētījumā Nīdžensens raksta, ka šajā gadījumā lobotomija netika vis veikta, lai mazinātu Peronai sāpes, bet lai kontrolētu viņas nepastāvīgo uzvedību. Savā pēdējā publiskajā runā 1952. gada 1. maijā viņa asi vērsās pret saviem ienaidniekiem un pat no slimības gultas centās organizēt bruņotas strādnieku vienības. Lobotomija varētu būt drastisks veids, kā Evas vīrs, Argentīnas prezidents Huans Perons centās novērst pilsoņu karu. 

Lai arī kādi būtu motīvi, Argentīnas pirmā lēdija, visticamāk, nezināja, ka viņai tiks veikta lobotomija. 

Evas Peronas bēres.

FOTO: Wikimedia Commons

Pēdējo reizi sabiedrībā Perona parādījās 1952. gada jūnijā – sava vīra otrajā inaugurācijā. Lai arī lobotomija, iespējams, padarīja viņu mazāk histērisku, tā, visticamāk, krietni pasliktināja viņas fizisko veselību. Pēc lobotomijas viņa pārstāja ēst, tāpēc pasākuma laikā viņa svēra vien 35 kilogramus. Viņa bija tik vārga, ka viņai bija nepieciešama īpaša konstrukcija, lai stāvētu. 

Eva Perona nomira 1952. gada 26. jūlijā. Lai arī politikā viņa bija pretrunīga figūra, daudzi viņu uzskata par svēto. Viņas bēres apmeklēja miljoniem argentīniešu.

Uz augšu
Back