Planētas arktiskie apgabali sasilst vairāk nekā divas reizes ātrāk par pārējo pasauli. Šībrīža prognozes liecina, ka mūžīgā sasaluma strauja kušana draud ar milzīga emisiju daudzuma nonākšanu atmosfērā un neparedzamām klimata pārmaiņām, raksta Reuters.
Uz planētas mūžīgais sasalums sastopams augstkalnu apgabalos – Himalajos, Andos un Jaunzēlandes Dienvidu Alpos, kā arī polārajos reģionos – Antarktīdā un Arktikā.
Mūžīgo sasalumu var salīdzināt ar betonu – tā ir ledus masa, kurā sasalusi augsne, akmeņi, smiltis un organiskās vielas, tai skaitā aizvēsturisko augu un dzīvnieku atliekas, kuras šajā slānī atrodas jau vairāk nekā 11 000 gadu - kopš pēdējā leduslaikmeta.
Taču šobrīd notiekošās klimata pārmaiņas ir izraisījušas temperatūras paaugstināšanos visā pasaulē, un pēdējo gadu karstuma viļņi var izraisīt mūžīgā sasaluma atkušanu. Tas, savukārt, draud ar sasaluma slānī esošo vielu trūdēšanas procesu, kā rezultātā atmosfērā nonāks milzīgs daudzums oglekļa dioksīda un metāna.
Pēc zinātnieku aplēsēm planētas Ziemeļu puslodes mūžīgajā sasalumā vien ir aptuveni 1,5 triljoni tonnu oglekļa. Tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā šobrīd Zemes atmosfērā esošais oglekļa daudzums un trīs reizes vairāk par oglekļa apjomu, kas nonācis atmosfērā cilvēka darbības rezultātā kopš 19. gadsimta industriālās revolūcijas pirmsākumiem.
Šobrīd mūžīgā sasaluma kušanas rezultātā atbrīvoto oglekļa dioksīdu vēl ir spējīgi absorbēt augi, taču pētnieki brīdina, ka drīzumā emisiju apjoms būs tik liels, ka arī augi ar to vairs nespēs tikt galā.