Mistiskā Flanana salu bākas sargu izgaišana 1900. gadā (1)

1900. gada decembrī kuģis “Hesperus” pacēla buras, lai dotos uz vienu no Flanana septiņām salām Eilenmoru (Eilean Mor). Kuģa kapteinim Džeimsam Hārvijam tika dots uzdevums uz salas nogādāt palīgu, kas bija daļa no rutīnas rotācijas pasākumiem. Sliktu laikapstākļu dēļ kuģis dažas dienas aizkavējās, tomēr, kad Hārvijs ar komandu beidzot ieradās salā, bija skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā. Salas ostā nebija veikti parastie sagatavošanās darbi, mastā nebija uzvilkts karogs un ostā nebija ieradies neviens sagaidītājs. Kā izrādījās, uz salas strādājušie trīs sargi bija izgaisuši.

Eilenmorai bija savas īpatnības. Salas vienīgie pastāvīgie iedzīvotāji bija aitas, bet gani šo salu dēvēja par “citu valsti”, ticot, ka tur norisinās paranormālas lietas. Arī iepriekšējos salas apmeklētājos šī vieta bija izraisījusi lielu bijību. 7. gadsimtā uz salas Sv. Flanans uzcēla baznīciņu, ar kuru vēlāk tika saistītas dīvainas lietas – rituāli un māņticība. Piemēram, vēlāk visi, kas ieradās salā, mēdza rāpus apriņķot baznīcas drupas. Pat tie, kas neticēja Dievam, nelūdzās un nebija māņticīgi.

Daudzi uzskatīja, ka šai salai ir īpaša aura, kuru nav iespējams ignorēt. 

“Hesperus” komanda uz salas atklāja vairākus mulsinošus pavedienus. Džozefs Mūrs, palīgs, kuram bija jāpaliek strādāt uz salas un jānomaina viens no pazudušajiem bākas sargiem, pirmais izpētīja salu pēc ierašanās un stāstīja par tādu kā vispārēju šaušalu sajūtu, tuvojoties pavisam nesen uzceltajai bākai. Bākā uz virtuves galda atradās šķīvji ar gaļu, kartupeļiem un gurķiem. Pulkstenis bija apstājies, un blakus bija apgāzies krēsls. Bākas lampa bija sagatavota iedegšanai, bet divi no trim vaskadrānas mēteļiem, kas piederēja Tomasam Māršalam, Džeimsam Dukeitam un Donaldam Makarturam, bija pazuduši. Bākas durvis un vārti bija cieši aiztaisīti. 

Šie pavedieni noveda tikai pie vēl vairākiem jautājumiem. Kāpēc viens no sargiem bija atstājis telpā savu mēteli? Un vispār – kāpēc visi trīs sargi devās ārā kopā, ja pēc noteikumiem tas bija aizliegts? Kādam vienmēr ir jāpaliek postenī, bet kaut kas neparasts viņiem bija licis atstāt bāku visiem kopā. Kad Mūrs ar saviem novērojumiem atgriezās uz kuģa, Hārvijs lika pārmeklēt salu, tomēr tas nedeva nekādus rezultātus. Pēc tam kapteinis uz kontinentu aizsūtīja šādu vēstuli: 

Šausmīgs negadījums ir noticis Flanana salās. Trīs sargi – Dukeits, Māršals un pagaidu sargs – ir pazuduši no salas. Pēc mūsu ierašanās šajā pēcpusdienā uz salas nav manītas nekādas dzīvības pazīmes.

Izšāvām raķetes, bet nebija atbildes. Mūram izdevās aiziet līdz bākai, bet sargu tur nebija. Pulksteņi bija apstājušies, kā arī citas pazīmes liecināja, ka negadījums noticis pirms aptuveni nedēļas. Nabaga vīrus, iespējams, nopūta no klints, vai arī viņi noslīka, cenšoties glābt celtni, vai arī notika kaut kas līdzīgs.

Tuvojas nakts. Mēs nevaram izdomāt, kāds bija viņu liktenis.

Es atstāju Mūru, Makdonaldu, Būjmeisteru un divus jūrniekus uz salas, lai tie pieskatītu bāku, lūdz jūs dodat kādus rīkojumus. Neatgriezīsimies, līdz nedzirdēsim no jums kādu ziņu.

Arī tālākā izmeklēšana nedeva nekādus rezultātus, tiesa, bākas dienasgrāmata sniedza dažas tālākas detaļas. 12. decembrī Māršals aprakstīja mežonīgus vējus, kādus viņš nav redzējis 20 gadu laikā.

Viņš rakstīja, ka Dukeits pēdējā laikā ir kluss, bet Makarturs ir raudājis, kas ir diezgan dīvaina uzvedība rūdītam un pieredzējušam jūrniekam. 

Māršals nākamajā dienā ziņoja, ka viņi visi trīs lūdzās, kas arī ir visai neparasta trīs pieredzējušu bākas sargu rīcība jaunā, modernā un drošā bākā. Dīvainākais ir tas, ka tajā reģionā 12., 13. un 14. decembrī netika ziņots par vētrām. Pēdējais ieraksts dienasgrāmatā ir veikts 15. decembrī: “Vētra ir beigusies, jūra mierīga. Dievs ir pāri visam.” 

Sākās vētrainas spekulācijas. Vai notika kaut kas pārdabisks? Jūras briesmonis? Vājprāts un slepkavība? Valdības operācija? Svešzemju spiegi? Citplanētieši? Beigu beigās gan izdevās atrast pierādījumu ārpusē, kas varēja sniegt daudzsološāko izskaidrojumu. Proti, salas rietumos atradās preču pacelšanas un nolaišanas celtnis, kuram bija pārtrūkušas virves. 

“Manuprāt, visticamākais izskaidrojums viņu pazušanai ir tāds, ka viņi visi 15. decembra pēcpusdienā devās pie celtņa, lai ar virvēm nostiprinātu kastes. Un tad kādā brīdī milzīgs vilnis tos noskaloja nost no klints,” rakstīja izmeklētājs Roberts Mjuirheds. 

Lai arī šis skaidrojums ir visai ticams, tomēr joprojām paliek vieta šaubām. Līķu trūkums, mierīgie laikapstākļi un bākas sargu lielā pieredze un prasmes nav savienojamas ar šo skaidrojumu. Vēlākajos gados citi bākas sargi ziņoja, ka dzirdējuši no jūras balsis, kas izkliedz Tomasa Māršala, Džeimsa Dukeita un Domalda Makartura vārdus.