Jaunzēlandē šodien notiek parlamenta vēlēšanas, kurās, kā liecina aptaujas, pašreizējā premjerministre Džasinda Ārderna saglabās savu amatu.
Ārdernas izšķirīgā rīcība Covid-19 pandēmijas ierobežošanā ievērojami vairojusi premjeres popularitāti, taču pēdējās aptaujas liecina, ka viņas vadītajiem leiboristiem valdības veidošanai kā koalīcijas partneri būs jāpiesaista Zaļā partija.
"Jā jūs vēlaties mieru un ātrumu, dodiet mums stipru mandātu," vēlēšanu priekšvakarā sniegtajā intervijā Jaunzēlandes Radio uzsvērusi 40 gadus vecā Ārderna.
Valdošajai Leiboristu partijai ir pārliecinošs, ar diviem cipariem rakstāms pārsvars pār opozīcijā esošo konservatīvo Nacionālo partiju, un arī zaļajiem atbalsts ir pieaudzis.
Tajā pašā laikā aptaujas liecina, ka pašreizējie leiboristu koalīcijas partneri - nacionālistiskā partija "Jaunzēlande pirmajā vietā", kuru vada līdzšinējais vicepremjers Vinstons Pīterss, - parlamentā vairs neiekļūs.
Ja leiboristiem tomēr izdosies izcīnīt absolūto vairākumu, viņi būs pirmā partija, kas kopš 1996.gada, kad Jaunzēlande pārgāja uz jaukto proporcionālo vēlēšanu sistēmu, valdību veidos viena pati.
Savukārt leiboristu un zaļo koalīcija būs pirmā tīri kreisā valdība kopš 1999.gada, un konservatīvo līdere Džūdita Kolinsa brīdinājusi, ka tas novedīs pie nodokļu paaugstināšanas un uzņēmējdarbībai naidīgas vides.
61 gadu vecā Kolinsa sevi piedāvā kā kandidāti, kura labāk spētu tikt galā ar tautsaimniecības problēmām, kas valsti gaida Covid-19 krīzes rezultātā.
Abu partiju līderes piektdien vēl centās pārliecināt tos 14% vēlētāju, kas vēl nebija izlēmuši, kā balsot.
Lai gan ikdienas dzīve Jaunzēlandē ir atgriezusies normālajās sliedēs, valsts robežas joprojām ir slēgtas, no kā turpina ciest tūrisma nozare, un ekonomisti prognozē ilgstošu lejupslīdi.
Šī gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) sarucis par 12,2%, un tādu kritumu Jaunzēlandes tautsaimniecība nav pieredzējusi kopš Lielās depresijas laikiem.
Ārderna sola paaugstināt nodokļus ļaudīm ar lielākajiem ienākumiem, kamēr Kolinsa sola īslaicīgas nodokļu atlaides. Tomēr visumā starp abu kandidātu programmām ir maz atšķirību.
"Relatīvais politisko atšķirību trūkums nozīmē to, ka debates pamatā ir par kompetenci - kurai no partijām un kuram no līderiem var uzticēties," atzīst vietnes "Demokrātijas projekts" analītiķis Džefrijs Millers.
Ārderna tiek kritizēta par to, ka viņas valdība nav pildījusi solījumus īstenot radikālas pārmaiņas, neskatoties uz to, ka viņa gan starptautiski, gan iekšzemē izpelnījusies atzinību par spēju uzņemties nācijas vadību tādās krīzēs kā uzbrukums mošejām Kraistčērčā un vulkāna izvirdums Vaitas salā.
"Ja mēs patiesi vēlamies būt droši, ka tiekam galā ar bērnu nabadzību un klimata pārmaiņām, tā nav tikai trīs gadu piepūle. Man jums jāliek pie sirds - tas būs ilgstoši," norādījusi Ārderna. "Lai to (nabadzību un klimata pārmaiņas) radītu, vajadzēja desmitgades, un man vajag vairāk nekā trīs gadus, lai to labotu."
Lai gan uzņēmēju pārliecība, kas Ārdernas valdības pirmajos mēnešos nokritās līdz vēsturiski zemākajam līmenim, ir atguvusies, viņas ekonomiskā politika joprojām tiek kritizēta, un gaidāmā vasaras sezona bez ārvalstu tūristiem būs liels pārbaudījums jaunajai valdībai.
"Viņa nevarēs mūžīgi balstīties uz savu personīgo popularitāti," atzīst Millers. "Jaunzēlandei klājies labi ar Covid-19 krīzes vadību, taču kopš svētdienas sākas stāsta 2.nodaļa."
Aptuveni 1,5 miljoni no 3,5 miljoniem reģistrēto vēlētāju savu izvēli izdarījuši jau iepriekšējā balsošanā.
Vēlēšanu iecirkņi sestdien savas durvis slēgs plkt.19.00 (plkst.9.00 pēc Latvijas laika), un sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti gaidāmi jau tajā pašā vakarā.
Līdztekus ar parlamenta vēlēšanām Jaunzēlandē notiek arī referendumi par marihuānas un eitanāzijas legalizāciju.