Pašvaldību izpilddirektoriem plāno ierobežot pilnvaru laiku

FOTO: Shutterstock

Jau nākamgad Latvijā pašvaldību vēlēšanas notiks no jauna izveidoto administratīvo teritoriju robežās. Aizvadītajā nedēļā beidzās sabiedriskā apspriešana jaunajam likumprojektam “Par pašvaldībām”, un saņemts visai ievērojams skaits dažādu iebildumu. Daļa no tiem saistīti ar pārmaiņām attiecībā uz vienu no ietekmīgākajiem amatiem pašvaldībā - izpilddirektora pozīciju.

Kopš šā gada sākuma izpilddirektori ir arī pašvaldībām piederošo uzņēmumu kapitāldaļu turētāji.

Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, likumprojekta autori paredz, ka uz izpilddirektora amatu turpmāk būs jārīko konkurss. Tā pretendentiem būs noteiktas prasības attiecībā uz izglītību, valodas zināšanām un citas, bet

maksimālais termiņš vienam cilvēkam šai amatā būs 10 gadu.

1

Tiesa gan, asā pašvaldību pretreakcija neizbrīna, jo aptuveni ceturtajā daļā pašvaldību izpilddirektori amatā atrodas pat ilgāk.

Divdesmit četrus gadus savā amatā turas Lubānas novada izpilddirektors Ivars Bodžs. Tikai nedaudz mazāk – no 17 līdz 20 gadiem amatā noturējušies izpilddirektori vēl astoņās pašvaldībās. No lielajām pilsētām visilgāk izpilddirektori noturējušies Rēzeknē (15 gadi, nerēķinot četru gadu pārtraukumu vidū), Ventspilī un Jelgavā (11 gadu).

2020.gada oktobrī izpilddirektora amatā 39 pašvaldībās atrodas cilvēki, kas šo amatu ieņem vairāk nekā astoņus gadus,

1

33 pašvaldībās izpilddirektori strādājuši 5-8 gadus, 23 pašvaldību izpilddirektori amatā aizvadījuši 2-4 gadus, un tikai 20 pašvaldībās izpilddirektori mainījušies pēdējo divu gadu laikā. Četrās pašvaldībās šobrīd izpilddirektora nav, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati.

VARAM uzskata – tas ir par daudz. Topošajā likumā “Par pašvaldībām” ministrija uzlikusi ierobežojumu – izpilddirektoru pārvērtē ik pa pieciem gadiem, bet amatā varēs atrasties, maksimums, divus termiņus jeb desmit gadus.

“Mēs, protams, arī redzam argumentus par labu tam, lai ļautu saprātīgu laiku strādāt un šis laiks nebūtu nesamērīgi īss. Tai pašā laikā lai šis nebūtu arī darbs uz mūžu, kas ir ar zināmiem riskiem, arī tādu rutīnu, kas ir ar jaunu ideju ne tik ātru ieviešanu un absorbēšanu šajā pozīcijā,” likumprojekta autoru pozīciju skaidro VARAM Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.

Izpilddirektoru joprojām varēs atlaist arī agrāk, vadoties pēc Darba likuma - ja konstatēs pārkāpumus. Taču lielākie Latvijas pašvaldību lobiji – Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija - jau asi iebilst pret šādām pārmaiņām.

“Šā brīža piedāvājums, un tā ideja, ka būtu jānodala politiskā lēmējvara no izpildvaras, arī šajā likuma piedāvājumā īsti nerezultējās. Un, jo vairāk, mūsu skatījumā, tieši otrādi - vairāk satuvina, jo tas varētu kļūt par politiskā tirgus objektu un tirgoties par izpilddirektora amatu,” raidījumam norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča.

Lai gan prakse rāda, ka, mainoties politiskai varai, bieži mainās arī izpilddirektors, pašvaldību rūdījumu guvušo politiķu ieskatā tieši iecerētās pārmaiņas nesīšot pārmērīgu politisko ietekmi.

Valmieras domes priekšsēdētājs un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas valdes loceklis Jānis Baiks saka: “Īsti pamatojumu šim mēs, godīgi sakot, neredzam.

Tad varbūt arī jāmaina šī kārtība arī ministrijās un arī valsts sekretārs tad jāieliek uz termiņu.

1

(..) Bet, ja mēs tomēr vairāk uzsvērām to, ka lēmējvara tiek nošķirta no izpildvaras, tad faktiski šāds terminēts līgums padara šo izpilddirektoru kā izpildvaras pārstāvi, atkarīgu tieši no politiķu lēmumiem.”

Daudz mazāk iebildumu ir pret izpilddirektoru atlasi konkursa kārtībā. Tomēr ne viens vien esošais pašvaldības vadītājs uzskata, ka izpilddirektors ir daļa no komandas, tādēļ nekādu konkursu nevajag un

vislabāk visu atstāt, kā ir – kad ietekmīgo amatpersonu izvēlas un apstiprina pašvaldībā pie varas esošie politiķi.

1

Šāds viedoklis ir vienam no ilggadīgākajiem Latvijas pašvaldību vadītājiem, Jelgavas mēram Andrim Rāviņam: “Kā var domes priekšsēdētājs realizēt [ieceres], ja nav kā vienota komanda? Līdz ar to tas, kas ir šajā likumā šobrīd, ir ļoti pareizi iestrādāts - ka domes priekšsēdētājs domei liek priekšā un dome apstiprina vai ne domes priekšsēdētāja piedāvāto izpilddirektora kandidātu.” Uz precizējošu jautājumu, vai konkursu nevajadzētu rīkot, Rāviņš attrauc:

“Nu un ko tad mēs konkursā iegūsim?!”

1

Savukārt Carnikavas novada dome jau labu laiku mēģinājusi panākt, lai likumā mainītu izpilddirektora atcelšanas kārtību. Tam ir iemesls – nu jau desmit gadu garumā ievilcies strīds ar 2009.gadā amatā apstiprināto izpilddirektoru Raimondu Garenčiku, kuru gadu vēlāk dome atlaida. Sekoja tiesu darbi, un tiesa pēc trim gadiem lika viņu atjaunot amatā un izmaksāt kompensāciju. Tam sekoja vēl citas abu pušu iniciētas prāvas, kuru būtība saistīta ar Garenčika iespējām atrasties esošajā amatā.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (LZS) jau iepriekš ierosinājusi grozīt likumu, paredzot, ka izpilddirektoru var ne tikai iecelt pēc domes priekšsēdētāja ierosinājuma, bet arī atcelt, vai arī noteikt terminētus darba līgumus.

Pats Garenčiks ir gluži pretējos ieskatos un iecerētās izmaiņas neatbalsta: “Tagad būs tāds instruments, ka varētu vienkārši, elementāri nobalsojot tikt no viņa vaļā, un viņš vairs nevarēs ne pārsūdzēt, ne ko. Viss cauri, pagalam – ir troika nolēmusi, un viss, tiek no viņa vaļā. Tāpēc tas tika ielikts iekšā. Es runāju ar izpilddirektoriem, viņi arī nepiekrīt.”

Rīgā izpilddirektoru atlaida teju reizē ar domi, bet jaunā vara solās jau drīzumā rīkot konkursu, piesaistot personāla atlases kompāniju. Kandidātam paredzēta virkne stingru kritēriju, ņemot vērā, ka izpilddirektora atbildībā ir visas Rīgas kapitālsabiedrības, kuru vērtība pārsniedz miljardu eiro. Politiķu atlases komisijā nebūs.

Uz jautājumu, vai izpilddirektors ir politisks vai administratīvs amats, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atbild: “No vienas puses, laba pārvaldība nosaka to, ka neviens politiķis vairs nevar dot konkrētu uzdevumu nevienai kapitālsabiedrībai. Tajā pašā laikā tā atkal tomēr ir arī pilsētas mēra atbildība par to, kas notiek kapitālsabiedrībās, un to viņš var redzēt tikai caur savu izpilddirektoru. Es teiktu, ka šajā gadījumā viņš sēž uz abiem krēsliem.”

Topošais likumprojekts nenozīmē, ka jau tūlīt pēc vēlēšanām nākamvasar būs jāatvadās no visiem izpilddirektoriem, kuri amatā atradušies vairāk nekā desmit gadus. Visticamāk, nākamvasar tikai sāks skaitīt pirmos piecus gadus, un tas nozīmē, ka īsto šķirošanu varēs veikt tikai aiznākamā sasaukuma deputāti. Tiesa, projektam vēl jāiet cauri valdības un Saeimas rokām, līdz ar to gala redakcija var arī visai pamatīgi atšķirties no tagadējās ieceres.

Arī sludinot konkursu, likumprojektā pagaidām nav nav noteikts, kam vajadzētu vai nevajadzētu būt konkursa komisijā, – tikpat labi tie var būt arī politiķi.

Lielākas pārmaiņas paredzamas novados, kur apvienosies vairākas pašvaldības – tur politiķiem nāksies izvērtēt visus līdz tam novados strādājušos izpilddirektorus, izvēlēties vienu no viņiem. Pārējiem teorētiski varētu būt izredzes ieņemt vietnieku amatus.

Uz augšu
Back