/nginx/o/2020/10/19/13420957t1ha975.jpg)
Ir jāatzīst Kalnu Karabahas Republikas neatkarība, svētdien aicināja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, noraidot Azerbaidžānas pretenzijas uz armēņu apdzīvoto reģionu.
Armēnijas premjers aicina atzīt Kalnu Karabahas neatkarību (5)
"Arcaha (armēņu lietotais Kalnu Karabahas nosaukums) nekad nav bijusi neatkarīgas Azerbaidžānas valsts sastāvā, un pēdējās teritoriālās pretenzijas nav balstītas starptautiskajās tiesības," tviterī norādīja premjers.
"Ir jāatzīst Arcaha," uzsvēra Pašinjans.
Pagājušajā nedēļā intervijā raidsabiedrībai "Euronews" Pašinjans norādīja - starptautiskajai sabiedrībai atzīstot Kalnu Karabahas neatkarību, reģionā varēs atgriezties miers.
Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27.septembrī dzīvību zaudējuši vairāk nekā 600 armēņu karavīru, bet Azerbaidžānas puse ziņas par saviem kritušajiem nesniedz. Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.