Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ir nonācis ļoti dārgas izvēles priekšā – vai nu atrast kopīgu valodu ar Eiropu, vai arī “varonīgi” aiziet prom no sarunām, “nodrošinot” savai valstij milzīgu triecienu ekonomikai nākamajā gadā, vēsta CNN.
Lielbritānijas ekonomika ir saņēmusi sāpīgu triecienu no koronavīrusa slimības Covid-19 pandēmijas. Tagad, sarunās starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju par tālākajām attiecībām, pastāv draudi, ka nekādu vienošanos panākt neizdosies. Līdz ar to Džonsonam ir ļoti nopietni jādomā, vai ir vērts aiziet prom no sarunām un iegrūst valsti vēl dziļākās problēmās, ar ko nāksies saskarties jau 2021. gadā. Paredzams, ka bez vienošanās “Brexit” dos Lielbritānijas ekonomikai faktiski tādu pašu triecienu, kādu ir devusi pandēmija.
Pagājušajā piektdienā Džonsons jau brīdināja, ka Lielbritānija ir gatava aiziet no sarunām ar tukšām rokām.
Šādai retorikai ir arī sava cena – bezvienošanās aiziešana no Eiropas Savienības Lielbritānijai 2021. gadā izmaksās aptuveni 20 miljardus mārciņu.
Šo naudu ir iespējams saglabāt, tikai jāpanāk vienošanās par tirdzniecības attiecībām ar Briseli.
“Covid-19 un “smaga izstāšanās” no Eiropas vienotā tirgus ir ļoti nepatīkama kombinācija Lielbritānijas ekonomikai. Tas, kā Lielbritānija spēs iziet no šīs situācijas, gan tiekot galā ar pandēmiju, gan sarunās par tālākajām attiecībām ar Eiropu, noteiks, cik veiksmīgi Lielbritānijai izdosies risināt ekonomiskos jautājumus vairākus nākamos gadus,” norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekonomists Lorenss Būns.
Progress – ļoti neliels
Lai panāktu vienošanos, laika ir ļoti maz. Lielbritānija arvien vairāk tuvojas trešās valsts statusam, kas neļaus tai baudīt Eiropas vienotā tirgus privilēģijas. Pagājušajā nedēļā notikušās pārrunas neļauj runāt par kādu nozīmīgu progresu. Džonsons gan piektdien norādīja, ka “Lielbritānijai ir jāgatavojas tirdzniecības līgumam, kas ir līdzīgs Eiropas Savienībai ar Austrāliju”. Respektīvi - Austrālijai nav visaptveroša līguma ar ES, un lielākā daļa tirdzniecības starp abām lielvarām notiek, ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus.
Ņemot vērā, ka pēdējo mēnešu laikā sarunās nav izdevies panākt zināmu progresu, Džonsons brīdinājis, ka britu biznesam un ceļotājiem jārēķinās ar “smagā Brexit” scenārija īstenošanos.
Tomēr viss nav tik bezcerīgi – nelielas cerības uz vienošanos pastāv. Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiene piektdien paziņoja, ka viņas komanda jau tuvākajā laikā dosies uz Londonu, lai sarunas notiktu vēl intensīvākā formātā, nekā plānots iepriekš.
Galvenais klupšanas akmens joprojām ir neskaidrības par zvejas teritorijām no abām pusēm.
“Nedomāju, ka zivis varētu kļūt par galveno iemeslu, kādēļ vienošanās netiek panākta, taču priekšā ir dažādi tehniski un politiski izaicinājumi, ko pārvarēt būt visai grūti,” saka “Eurasia Group” pārstāvis Mudžtaba Rahmans.
Viņš norāda, ka Džonsonam izdevīgāks scenārijs būtu panākt vienošanos, jo viņa vadītā valdība jau tā saskaras ar pamatīgu kritiku attiecībā uz Covid-19 situāciju.
“Džonsona valdībā ir sācies sava veida pašiznīcināšanās process, jo valsts īsti labi netiek galā ar pandēmiju.
Tāpēc ir nepieciešama liela politiskā uzvara, kas spētu šo procesu apturēt. Un vienošanās ar Briseli būtu laba iespēja ko mainīt,” saka Rahmans.
Tiek norādīts, ka pēdējo dienu laikā Lielbritānija īsteno reģionālu pieeju koronavīrusa izplatības apkarošanai. Ļoti stingri noteikumi ir ieviesti Liverpūlē, kur publiskās vietās – iekštelpās ir aizliegts pulcēties cilvēkiem, kas nav no vienas mājsaimniecības. Tas radījis kritiku un bažas par to, ka šādi ekonomika tiks ietekmēta lokālā līmenī. Citi savukārt uzstāj, ka Lielbritānijai ir nepieciešams noteikt ierobežojumus nacionālā līmenī.
Trauksme biznesā
Neskaidrības ar “Brexit” biznesam Lielbritānijā ir sliktākajā laikā, kāds vien ir iedomājams. Tiek paredzēts, ka šogad Lielbritānijas ekonomika varētu sarukt par 9,4%, un tas būtu lielākais kritums kopš 1921. gada. Jauni ierobežojumi situāciju padarītu vēl sliktāku.
Ja Lielbritānija “aiziet no Eiropas Savienības ar augstu paceltu galvu, bet ar tukšām rokām”, tas savukārt situāciju tikai pasliktinātu un ekonomiskā atlabšana tiktu atlikta vēl uz kādu laiku.
Ar tirdzniecības vienošanos Lielbritānija nākamajā gadā varētu cerēt uz aptuveni 4,5% lielu izaugsmi, turpretī nepanākot vienošanos, recesija turpinātos arī nākamajā gadā, naudas izteiksmē zaudējot ap 20 miljardiem dolāru.
Ņemot vērā neskaidrību un citas problēmas, biznesa pārstāvji Lielbritānijā ir pauduši lielas bažas par to, kā situācija attīstīsies tālāk.
“Būs vienošanās vai ne – it īpaši globālās pandēmijas vidū nav tā labākā situācija. Viena vai otra situācija neizslēdz viena otru. Valdībai ir jāsāk domāt nevis par populistisku solījumu pildīšanu, bet par britu biznesa saglabāšanu,” norāda “IoD” pārstāve Elija Renisone.
Iepriekš vēstīts, ka Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piektdien paziņoja, ka Londona ir gatava pārtraukt sarunas ar Eiropas Savienību (ES) par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc "Brexit", ja vien Brisele nemainīs savu nostāju.
Džonsons apsūdzējis Briseli nespējā iesaistīties nopietnās sarunās un paziņojis, ka Lielbritānijai jābūt "gatavai" no janvāra attiecībās ar ES darboties saskaņā ar pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, ja vien no bloka puses nebūs "fundamentāla pieejas maiņa".
ES dalībvalstu līderi, kas pulcējušies uz kārtējo samitu Briselē, ceturtdien atzinuši, ka pēcbreksita sarunās nav panākts "pietiekams progress", un izvirzījuši Londonai faktisku ultimātu, aicinot Lielbritāniju piekāpties svarīgākajos jautājumos, par kuriem joprojām pastāv domstarpības, vai rēķināties ar strauju savstarpējo tirdzniecības saišu saraušanu.
"Esmu izlēmis, ka mums jābūt gataviem 1.janvārim ar līgumiem, kas vairāk līdzīgi Austrālijas līgumiem, kuri balstīti vienkāršajos globālās tirdzniecības principos," norādījis Džonsons.
