Pēdējās nedēļās ar Covid-19 visvairāk slimo bērni un sociāli aktīvi cilvēki (9)

Viņš klāstīja, ka pēdējās nedēļās ar Covid-19 visvairāk slimo bērni un sociāli aktīvi cilvēki vecumā līdz 49 gadiem. Tomēr joprojām novērots, ka pieaug saslimšanas gadījumu skaits arī personu vidū, kas ir vecākas par 50 un 60 gadiem. Pēc Perevoščikova paustā, šis ir jautājums, kuram jāvērš būtiska uzmanība, jo

viens no mērķiem ir maksimāli pasargāt riska grupas, personas ar hroniskām slimībām.

Aizvadīto četru nedēļu laikā 14% līdz 18% cilvēku, kuriem konstatēts Covid-19, nav bijis saslimšanas simptomu. Pagājušajā nedēļā šis rādītājs bijis 17%.

Vismaz 8% saslimušo slimība norit tik smagi, ka nepieciešama stacionēšana, atzina SPKC pārstāvis. Viņš skaidroja, ka stacionēto procents ir stabils.

Vienlaikus Perevoščikovs atzina, ka "smago" pacientu procents līdz ar kopējo slimības rādītāju pieaugumu arī nedaudz pieaug.

Epidemiologs: Igaunijā saslimstība ar Covid-19 krītas, jo cilvēki apzinīgāk ievēro rekomendācijas

Latvijā un Igaunijā ieviestie epidemioloģiskās drošības pasākumi ir diezgan līdzīgi, līdz ar to atšķirība ir sabiedrības attieksmē, preses konferencē šādu nostāju pauda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vadoties pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Igaunijā saslimstība ar Covid-19 jau vairākas nedēļas samazinās, kamēr Latvijā tā arvien pieaug.

"Jau kādu laiku sazināmies ar Igaunijas kolēģiem un pietiekami atklāti runājam par pasākumiem, ko veicam, un es neredzu nekādu īpaši globālu atšķirību," skaidroja Perevoščikovs, piebilstot, ka atšķirība varētu būt tajā, cik apzinīgi tiek ievērotas pamata rekomendācijas - distancēšanās, dezinfekcija un sejas aizsargmasku valkāšana.

Vaicāts, vai būtu jāpieņem papildu ierobežojumi, viņš norādīja, ka

patlaban viss ir atkarīgs no jau ieviestajiem pasākumiem, kuru efektu SPKC šobrīd vēl izvērtē.

Epidemiologs tostarp atzīmēja, ka nesen ieviestie papildu pasākumi bija nepieciešami, jo gana apzinīgi netika ievērotas pamata rekomendācijas. "Viss ir atkarīgs no pašiem cilvēkiem," piebilda Perevoščikovs.

Vecpiebalgas novadā Covid-19 gadījumu lielākoties saistīti ar skolu

Vecpiebalgas novadā atklātais Covid-19 uzliesmojums pārsvarā saistīts ar saslimšanas gadījumiem skolā, pirmdien žurnālistiem atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pēc viņa paustā, uzliesmojuma izmeklēšana Vecpiebalgas novadā turpinās, un epidemiologi strādā ar informācijas apkopošanu.

"Izkristalizējās, ka pārsvarā saslimšanas gadījumi saistīti ar vienu izglītības iestādi, skolu,"

klāstīja SPKC pārstāvis, skaidrojot, ka inficējies gan personāls, gan bērni, gan arī šo cilvēku ģimenes locekļi.

Tāpat starp inficētajiem ir arī kora dalībnieki.

Perevoščikovs stāstīja, ka SPKC turpina sadarbību ar pašvaldībām, organizējot arī mērķtiecīgu dažādu grupu testēšanu. Kopumā sadarbību ar vietvarām SPKC speciālists atzina par ļoti labu.

"Pašvaldības zina kaut ko tādu, ko epidemiologi nezina, zina par savu sociālo dzīvi, par iestādēm. Un mēs zinām par saslimušajiem, riska objektiem. Mēs meklējam šo kopējo dialogu, iesakām testēšanas stratēģiju," atklāja epidemiologs, piebilstot, ka tikai viena iestāde nevar efektīvi nokontrolēt situāciju.

Turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, varētu apsvērt izglītības iestāžu personāla lielāku piesaisti palīgos SPKC

Ja aizvien turpināsies saslimstības ar Covid-19 pieaugums, varētu apsvērt lielāku izglītības iestāžu medicīnas personāla vai administrācijas piesaisti atsevišķu rutīnas pasākumu veikšanai, žurnālistiem atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pēc epidemiologa paustā, tiek apsvērti vairāki varianti SPKC kapacitātes celšanai, tostarp funkciju pārstrukturizēšana un citu struktūrvienību piesaiste.

"Mēs pārstrukturizējām savu darbu. Protams,

SPKC nebūtu gatavs veikt darbību ar 1000 saslimušajiem dienā, bet mēs izturējām sākotnējo eksāmenu ar 180 saslimušajiem dienā," skaidroja Perevoščikovs.

Tomēr, turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, būs jāmeklē jaunas papildu iespējas, viņš teica. Tas ir tāpēc, ka epidemiologi primāri strādā ar izmeklēšanu, proti, meklējot pirmo inficēto pacientu un iespējami agrīni atklājot uzliesmojumus, skaidroja SPKC eksperts, piebilstot, ka tas ir būtiskākais, lai nepieļautu nekontrolētu Covid-19 izplatību sabiedrībā.

Līdz šim inficēšanās avotu izdevies noskaidrot 62% aizvadītajā nedēļā atklāto Covid-19 gadījumu

Patlaban no visiem aizvadītajā nedēļā atklātajiem Covid-19 gadījumiem inficēšanās avotu izdevies noskaidrot 62% saslimušo, pirmdien žurnālistiem atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Iepriekš SPKC vēstīja, ka Covid-19 izplatību var uzskatīt par nekontrolētu, ja inficēšanās avotu nevar noskaidrot vairāk nekā 20% gadījumu. Tomēr centrā arī iepriekš skaidrots, ka atsevišķos gadījumos epidemioloģiskā izmeklēšana, kā rezultātā atklājas inficēšanās avots, var prasīt vairāk laika.

Aizvadītajā nedēļā tika atklāti kopumā 780 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais reģistrēto pacientu skaits nedēļas griezumā. Vienlaikus tas arī liecina par 34% pieaugumu atklāto gadījumu skaitā, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Arī pozitīvo testu īpatsvars pret kopumā veikto izmeklējumu daudzumu pagājušajā nedēļā atsevišķās dienās pārsniedza 3% robežu, bet vidējais rādītājs bija 2,7%.

Analizējot pagājušās nedēļas datus, epidemiologs atklāja, ka visvairāk inficēšanās ar Covid-19 notikusi tieši izglītības iestādēs, kur inficējušies vismaz 130 no saslimušajiem. Tāpat vismaz 110 cilvēki inficējās ģimenē vai mājsaimniecībās, kamēr darbavietās šādu gadījumu skaits ir vismaz 60.

Tikmēr ārzemēs inficējušies vismaz 30 cilvēki, bet ārstniecības iestādēs un privātajos pasākumos - katrā aptuveni 15. Vienlaikus arī desmit gadījumos personas inficējušās, nodarbojoties ar sportu vai apmeklējot izklaides pasākumus.

"Šie ir provizoriskie dati, tomēr tendence saglabāsies," prognozēja Perevoščikovs.

"Analizējot situāciju darbavietās -

gandrīz pie visiem gadījumiem bija novērota izplatīšanās no cilvēka, kurš bija simptomātisks, bet turpināja apmeklēt darbu

vai izglītības iestādi," skaidroja epidemiologs. Līdz ar to viņš uzsvēra, ka cilvēkam ar simptomiem ir jāpaliek mājās.

Tāpat Perevoščikovs uzsvēra, ka liela nozīme ir tieši pamata rekomendāciju ievērošanai - distancēšanās un dezinfekcijas pasākumiem, sejas aizsargmasku valkāšanai un roku higiēnai. Patlaban, pēc epidemiologa sacītā, arī nebūtu ieteicams paplašināt savus kontaktu lokus jeb sociālos burbuļus.

Patlaban visaugstākā saslimstība ar Covid-19 tiek novērota Latgalē, kur pēdējo divu nedēļu kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem ir 123 gadījumi. Otrais augstākais rādītājs ir Rīgā, kur tas sasniedzis 88,7 gadījumus.

Tikmēr Kurzemē saslimstība kritusies, sasniedzot 64,1 gadījumu, kas, pēc epidemiologa paustā, liecina, ka veiktie pasākumi darbojas. "Turpinām novērot saslimstības samazinājumu gan Kuldīgā, gan Aizputes novadā," piebilda Perevoščikovs.

"Situācija normalizējas arī Daugavpilī, kas parāda, ka veiktie pasākumi devuši savu efektu un saslimstība ne tikai beigusi pieaug, bet arī samazinās," komentēja SPKC eksperts.

Perevoščikovs arī pauda cerību, ka skolēnu brīvdienas būs būtisks aspekts, lai nošķirtu bērnus un neveicinātu turpmāku inficēšanos izglītības iestādēs. "Skolēnu brīvdienas būs nozīmīgs pasākums, kas palīdzēs nošķirt bērnus vismaz uz kādu laiku, un novērsīs inficēšanās ķēžu veidošanos izglītības iestādēs," skaidroja epidemiologs.