"Providus" pētniece: Latvijā kopš 2014.gada nav vērojami uzlabojumi imigrantu integrācijas atbalstam

"Providus" vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce piedalās sabiedriskās politikas centra "Providus" un Lielbritānijas vēstniecības Latvijā rīkotajā diskusijā "Digitālo prasmju attīstība - ceļš uz iekļaujošu un dažādībai atvērtu darba tirgu".

FOTO: Zane Bitere/LETA

Latvijā kopš 2014.gada nav vērojami uzlabojumi imigrantu integrācijas atbalstam, komentējot Migrantu integrācijas politikas indeksa (MIPEX) rezultātus, pauda Sabiedriskās politikas centra "Providus" vadošā pētniece Agnese Lāce.

Kā informēja Lāce, Latvijas politika imigrantu integrācijas atbalstam vērtējama kā drīzāk nelabvēlīga, saņemot vien 37 no iespējamiem 100 punktiem kārtējajā MIPEX novērtējumā. Viņa pavēstīja, ka līdzīgus rezultātus uzrāda citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis. Vissliktāk novērtēta politiskās līdzdalības dimensija, taču kā drīzāk nelabvēlīgas vērtējamas arī darba tirgus mobilitātes, izglītības un veselības aprūpes dimensijas un piekļuve pilsonībai. Visās dimensijās Latvijas uzrādītais rezultāts ir zemāks par MIPEX vidējo rādītāju, skaidroja "Providus" vadošā pētniece.

Lāce kā piemēru minēja imigrantu izglītības dimensiju, kur Latvijai piešķirti 26 no 100 punktiem, jo atbalsts jaunatbraucēju bērniem nav sistēmātisks un skolotājiem nereti trūkst nepieciešamo prasmju darbam starpkultūru vidē. Politiskās līdzdalības iespējas novērtētas ar 20 no 100 punktiem ne tikai vēlēšanu tiesību trūkuma dēļ, bet arī tādēļ, ka nenotiek formalizētas, regulāras konsultācijas ar jaunatbraucējiem par viņiem nepieciešamu atbalstu, izstrādājot integrācijas politiku. Visās dimensijās lielākā daļa integrācijas atbalsta aktivitāšu ir īstenotas projektu veidā vai kampaņveidīgi, norādīja "Providus" vadošā pētniece.

Lāce atzīmēja, ka integrācijas politika neattīstās vienlīdz ātri ar imigrācijas dinamiku Latvijā, proti, dažādība Latvijas sabiedrībā pieaug, turklāt ir politisks atbalsts augsti kvalificētu speciālistu piesaistei Latvijas darba tirgum, taču integrācijas politikas attīstība iepaliek. Viņas ieskatā, tas ilgtermiņā var radīt sarežģījumus sabiedrības saliedētībai un savstarpējam uzticēšanās līmenim.

"Provuds" vadošā pētniece klāstīja, ka situāciju ir iespējams mainīt, uzlabojot konsultāciju mehānismu, iesaistot jaunatbraucējus politikas un pakalpojumu izstrādē valsts un pašvaldību līmenī. Tāpat noderīgi būtu izstrādāt mērķtiecīgas atbalsta programmas trešo valstu pilsoņu nodarbinātības atbalstam un veidot mērķētas atbalsta programmas, sniedzot informāciju par izglītības sistēmu, nodrošinot valodu asistentu pakalpojumus un skolotāju tālākizglītības iespējas.

Tāpat būtu nepieciešams atcelt prasību pastāvīgo uzturēšanās atļauju reģistrēt ik pēc pieciem gadiem, to automātiski pagarinot, ja nav konstatēti pārkāpumi. Varētu arī iekļaut pilsonību jeb valstisko piederību pie iemesliem, kuru dēļ diskriminācija ir aizliegta. Šobrīd iekļauta ir etniskā izcelsme un tautība, taču ne pilsonība, norādīja Lāce.

MIPEX 5.izdevums ir izstrādāts "Migration Policy Group" (MPG) un Barselonas Starptautisko attiecību centra vadībā un apskata laika posmu no 2014. līdz 2019.gadam. "MIPEX2020" vērtē imigrantu integrācijas politiku 52 valstīs piecos kontinentos - Eiropā, Āzijā, Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā un Okeānijā.

Lāce norādīja, ka šis indekss ir visaptverošs rīks, kura dati izmantojami rīcībpolitikas izstrādē, kā arī izstrādājot projektus un aktivitātes līdztiesības veicināšanai projekta valstīs. Izmantotie indikatori sniedz daudzdimensionāli priekšstatu par imigrantu iespējām būt pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, apskatot astoņas jomas: darba tirgu, izglītību, ģimeņu apvienošanu, politisko līdzdalību, pastāvīgo uzturēšanos, piekļuvi pilsonībai, pretdiskriminācijas aktivitātes un veselības aprūpi. MIPEX ir plaši atpazīts un lietots politikas veidotāju, pētnieku un nevalstisko organizāciju vidū, un tas ir citēts vairāk kā 4600 dokumentos, atzīmēja "Providus" vadošā pētniece.

Uz augšu
Back