Vidusmēra auto Latvijā: vecs, apčubināts un ar mīļvārdiņu

Sirsnīgs labrīt Bitītei, jauns aksesuārs Marlēnai vai draudzīgs uzsitiens pa sānu Alfijam – šādi ikdienas rituāli nav sveši vairumam Latvijas autovadītāju. Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja*, emocionālu pieķeršanos savam auto izjūt 72% Latvijas autovadītāju, kaut arī ar savu sapņu auto brauc vien katrs desmitais. Vairāk nekā puse auto īpašnieku maigās jūtas apliecina, savu spēkratu uzrunājot vārdā, un apmēram trešā daļa ar to diendienā sarunājas, lai labāk ripo.

Vairums Latvijas iedzīvotāju jūtas apmierināti ar savu auto

Savs auto ir 70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, un kopumā 64% norādījuši, ka ar to jūtas apmierināti – tas atbilst īpašnieka šī brīža finansiālajai situācijai un dzīvesstilam, bet 10% gadījumu – arī sapņu auto statusam. Biežāk apmierināti ar savu spēkratu ir vīrieši (62%) nekā sievietes (47%) un 40–49 gadus veci autovadītāji (63%). Toties sievietēm biežāk nemaz nav savas automašīnas – tā norāda katra trešā dāma, kamēr to pašu apgalvo tikai katrs piektais kungs.

“Statistikas dati rāda, ka Latvijā vidējais auto vecums ir viens no lielākajiem Eiropā – ap 13 gadiem. Tajā pašā laikā liela daļa auto īpašnieku savus auto neatkarīgi no tā vecuma un markas saudzē un lolo,

gan rūpējoties par teicamu tehnisko stāvokli, gan KASKO apdrošināšanu, kas noder ikvienam spēkratam neatkarīgi no tā vērtības. Automašīnai ir būtiska loma mūsu ikdienā, ko visvairāk izjūtam brīžos, kad ar to atgadās kāda tehniska ķibele vai negadījums. Auto nozīmi apliecina arī aptaujas respondentu atbildes: sarunāšanās ar auto, vārda došana – tas parāda, ka auto ne tikai padara ērtāku ikdienu, bet arī sniedz pozitīvas emocijas,” stāsta apdrošināšanas sabiedrības Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Visbiežāk uz Latvijas autoceļiem sastopami auto, ko lietotāji uzskata par nobriedušiem, pašpārliecinātiem vīriešiem – tieši šādu raksturojumu savam auto sniedz 57% autovadītāju. Piektdaļa jeb 21% autovadītāju savā spēkratā saskata skaistu, karstasinīgu sievieti, vēl 13% – jaunu, biklu meiteni, bet 9% – jaunu un strauju puiku.

“Varam vien novēlēt autovadītājiem, lai arī viņu braukšanas stils atbilstu automašīnu raksturojumam un uz ceļiem mēs biežāk satiktu nobriedušus, saprātīgus autovadītājus, nevis karstgalvjus vai bailīgos. Atbildīgi izraudzīts braukšanas ātrums, cieņpilna attieksme pret citiem satiksmes dalībniekiem un ceļazīmju ievērošana var novērst daudz nepatīkamu starpgadījumu un galvassāpju auto īpašniekam,” atgādina Kristaps Liecinieks.

Sarunas un mīļvārdiņi: kā auto īpašnieki pielabina savus spēkratus?

Mēdz teikt, ka mums visiem patīk, ja ar mums parunājas. Aptaujas dati liecina, ka tam tic arī 31% autovadītāju, kuri ar savu auto sarunājas regulāri (krietni biežāk sievietes), jo mašīna jāslavē, lai tā labi brauktu. Vēl 30% uzrunā auto tikai tad, ja tas niķojas vai, tieši pretēji, patīkami pārsteidz. Savukārt 38% atzīst, ka ar savu automašīnu nesarunājas – tā norāda gandrīz puse vīriešu un trešā daļa sieviešu.

Toties vairāk nekā puse auto īpašnieku sauc savas mašīnas vārdos: 28% kā vārdu izmanto auto modeļa nosaukumu, bet ceturtā daļa respondentu savu spēkratu nosaukuši vārdā, kas raksturo tā īpašības, vizuālo izskatu, atbilst auto temperamentam vai ir atvasināts no modeļa nosaukuma. Tāpēc nav brīnums, ja jums pretī brauc Lepo, Bitīte, Gulbītis, Melnītis, Buktiņš, Megana, Marlēna, Alfijs, Ēvalds, Mo u.c.

Galvenais emocionālās pieķeršanās iemesls ir sajūta, ko auto sniedz braucot – tā atzinuši 36% aptaujāto. Sevišķi svarīgi tas ir jauniešiem 18–29 gadu vecumā – šajā vecuma grupā tā atbildējuši pat 46% šoferu. Otrs populārākais iemesls – auto savam īpašniekam pieder jau daudzus gadus (27%). Tāpat cilvēki kā emocionālas pieķeršanās iemeslus minējuši atmiņas, kas saistās ar automašīnā piedzīvoto, faktu, ka auto atspoguļo paša īpašnieka personību un stilu, apliecina autovadītāja statusu. Vienlaikus 28% atzīst, ka emocionālu pieķeršanos savam auto neizjūt.

*_{Aptauja veikta sadarbībā ar Norstat 2020. gada oktobrī, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.}