Vēsturiski Latvija nekad nav bijusi starp vadošajām valstīm uzkrājumu veidošanā. Tas ir skaidrojams ar tiešu korelāciju starp iedzīvotāju labklājību un valsts iekšzemes kopprodukta īpatsvaru uz vienu iedzīvotāju. Pēdējos gados līdz ar IKP izaugsmi un mājsaimniecību ienākumu pieaugumu situācija sākusi nedaudz mainīties. Taču Covid krīzes dēļ atkal piedzīvojām to brīdi, kad jādomā, kā pārvarēt krīzes izraisītos izaicinājumus, raksta "Swedbank" Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis.
Uzkrājumos Latvija 3.vietā no beigām
Lielāks mājsaimniecību uzkrājumu apjoms tradicionāli raksturīgs turīgajām valstīm. Saskaņā ar Eurostat pētījumu laikā no 2000. līdz 2016. gadam ES mājsaimniecības vidēji uzkrāj 11-13% no ienākumiem (mērīts kā starpība starp ienākumiem un patēriņa izdevumiem, ņemot vērā arī ieguldījumus pensiju fondos). Latvija tikai ar 3% uzkrājumu koeficientu ieņēma trešo vietu no beigām.
Tai pašā laikā situācija pēdējos gados ir uzlabojusies, un Latvijā publiskie dati uzrāda visai strauju Latvijas mājsaimniecību kopējo uzkrājumu pieaugumu. Un šobrīd arī ir vēsturiski labākā kredītu/noguldījumu attiecība.
Kredītos mājsaimniecības ir aizņēmušās mazāk, nekā tām pieder depozīti. 2013. gadā tā bija 1,27% (par labu kredītiem), pērn – jau tikai 0,67%. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji ne vien izbaudīja visai straujo algu pieaugumu pēdējos gados (kas gan ir bijis nevienmērīgs dažādās algu grupās), bet arī sāka mainīt arī savus (ne)krāšanas paradumus.
Kas šajā jomā noticis Covid krīzes ietekmē?
Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka un FKTK šajā jautājumā pētījumus pagaidām nav veikušas. Intuīcija saka, ka krīzes brīdī iedzīvotāju uzkrājumiem būtu jāsamazinās. Jau šā gada 1. ceturksnī, kad Covid krīze ietekmēja tikai marta radītājus, Latvijas IKP kritās par 2,9% pret iepriekšējo ceturksni.
Eirozonas kopējā publicētā statistika gan liecina par pretējo. Mājsaimniecību bruto uzkrājumu koeficients eirozonas valstīs kopumā šā gada 1. ceturksnī (kur Covid atkal ietekmēja tikai viena mēneša rādītājus) uzlēca līdz nekad neredzētiem 16,9%. Turīgās valstīs iedzīvotāju dabiskā reakcija uz krīzi un ienākumu samazinājumu drīzāk ir savilkt jostu vēl vairāk, nekā to prasītu tikai ienākumu samazinājums.
Lai mēģinātu saprast, kas šajā jomā notiek Latvijā, "Swedbank" jūnijā apzināja savu klientu situāciju. Interesanti, ka klientu atbildes izrādījās visnotaļ atbilstošas eirozonas tendencei.
Februārī jeb tieši pirms Covid krīzes 65% no aptaujātajiem klientiem norādīja, ka apzināti nekrāj vispār nedz drošības spilvenam darba zaudēšanas gadījumā, nedz tālākai nākotnei (pensiju 3.līmenim, uzkrājumam bērniem, lielākiem pirkumiem).
Jūnijā, neskatoties uz acīmredzamu makroekonomisko rādītāju pasliktināšanos, nekrājēju procents bija sarucis līdz 62%, kas ir pietiekami nozīmīgs pozitīvs pavērsiens tikai trīs mēnešu laikā. Kas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji jau iepriekšējā Covid viļņa iespaidā bija izlēmuši labot situāciju ar saviem uzkrājumiem.
Cits jau pērn veikts pētījums rādīja, ka vairums "Swedbank" klientu – ap 63% – izvēlas visvienkāršāko krāšanas veidu – ikdienas norēķinu kontā. Lai krāšanu padarītu maksimāli vienkāršu, esam izveidojuši jaunu uzkrājumu risinājumu – Krājrīku, kas ļauj uzkrāt, pašiem to nemanot. Proti, pēc katra pirkuma ar bankas karti klienta krājkontā automātiski ieripo starpība starp pirkuma summu un nākamo pilno eiro.
Klāt 2.vilnis – ko tagad?
Covid krīzes saasinājuma dēļ atkal piedzīvojam to brīdi, kad jādomā, kā pārvarēt tās izraisītos izaicinājumus. Diemžēl krīzes nāk un iet, no tām izvairīties nav un nebūs iespējams. Tomēr iespējams ir censties sagatavoties nākamajai krīzei.
Tāpēc priecē, ka mājsaimniecības gan pasaulē, gan Latvijā sākušas vairāk domāt par uzkrājumu veidošanu nebaltai dienai. Daudziem "Swedbank" klientiem, kuru ienākumi būtiski saruka, tieši uzkrājumi ļāva veiksmīgi pārvarēt Covid-19 krīzes pirmos mēnešus.
Lai arī daļa Latvijas sabiedrības pandēmijas laikā negaidīti nonāca sliktākā finanšu situācijā nekā iepriekš, provizoriskie dati arī liecina, ka daļa krīzi izmantoja arī kā stimulu domāt par nākotni. Viena lieta ir krāt drošības spilvenam laikā, kad visa ekonomika piedzīvo izaugsmi, bet pavisam cita - krāt tad, kad krīze jau ir pienākusi.
Ņemot vērā, ka krājēju skaits krīzes brīdī nedaudz pieauga, tas liecina par mūsu sabiedrības briedumu. Un to vajadzētu saglabāt arī tad, kad šī krīze būs aiz muguras.
