Ministre informēja, ka pašlaik ir izsludināti iepirkumi gan Virtuālās klases prototipa izstrādei, gan "Tava klase" filmēšanai un apraidei. Valsts izglītības satura centra un "Skola2030" tīmekļvietnēs publicēts aicinājums skolotājiem pieteikties video materiālu veidošanai.
Lai gan IZM kopš 2014.gada no valsts budžeta finansē pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus, aptaujā aptuveni 50% pedagogu norādījuši, ka pēdējo trīs gadu laikā nav apmeklējuši kursus/mācības, kuru tematika būtu saistīta ar IKT jomu. Šogad pedagogu digitālās pratības pilnveidei papildus piešķirti 500 000 eiro. IZM ir sagatavojusi profesionālās kompetences pilnveides digitālo prasmju tematiku, kursu īstenošana tiešsaistes formā uzsākta šā gada rudenī. Pedagogu digitālās pratības pilnveide sekmēs arī attālināta mācību procesa organizēšanas iespējas, pauda Šuplinska.
Plānots arī izveidot starpinstitucionālu darba grupu, kas veiks plašāku analīzi par pašvaldību finansējumu izglītībai un kopējo līdzekļu izlietojumu katrā konkrētā izglītības iestādē, kā arī strādās pie pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveides. Plānots, ka pilnveidotais modelis stāsies spēkā 2022./2023.mācību gadā.
IZM izstrādātā informatīvā ziņojuma "Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem" atzinumā Finanšu ministrija (FM) bija norādījusi, ka IZM ir jāveic aprēķini par inovatīvu mācību metožu un digitālo mācību līdzekļu ieviešanas izmaksām uz valsts un pašvaldību budžetiem.
FM atzinumā norādīja, ka ziņojuma projektā tiek piedāvāta vispārējās izglītības satura digitalizācija, kas sevī ietver inovatīvus risinājumus, tostarp jaunas un inovatīvas mācību metodes un digitālus mācību līdzekļus, kuru iegādi, kā minēts informatīvajā ziņojumā, tiek plānots finansēt no valsts un pašvaldības budžeta.
Papildus norādīts, ka mācību līdzekļu iegādes finansēšanai paredzētie ikgadējie valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi un valsts budžetā paredzētā mērķdotācija elektronisko mācību līdzekļu izstrādei radīs priekšnoteikumus mūsdienīgu mācību līdzekļu nodrošinājumam aktuālajā nākotnē. Tomēr, ņemot vērā to, ka digitālo mācību līdzekļu iegādei līdztekus esošo mācību līdzekļu finansēšanai ir nepieciešams ievērojams finanšu līdzekļu apjoms, FM lūgusi papildināt ziņojumu ar informāciju par minēto inovatīvo risinājumu ieviešanas finansiālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.
"Vienlaikus uzskatām, ka par minēto risinājumu ieviešanu skolās ir svarīgs Latvija Pašvaldību savienības (LPS) viedoklis," teikts FM atzinumā.
Arī LPS ir iebildusi informatīvā ziņojuma sadaļas "Vispārējās izglītības saturadigitalizācija" redakcijai, kur tiek plānots paredzēt divus jaunus mūsdienīgu mācību līdzekļu veidus - interaktīvas mācību platformas un mācību vadības platformas, nosakot, ka minēto mācību līdzekļu iegādi paredzēts finansēt no valsts (mācību vadības platformas) un pašvaldības (interaktīvās mācību platformas) budžeta.
LPS uzsver, ka papildu kā mācību līdzekļu veidi mūsdienīgā redakcijā tiks noteikti mācību tehniskie līdzekļi, mācību un saziņas programmatūra un citi digitālie risinājumi. Minēto mācību līdzekļu iegādes finansēšanai paredzētie ikgadējie valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi un valsts budžetā paredzēta mērķdotācija elektronisko mācību līdzekļu izstrādei radīs priekšnoteikumus mūsdienīgu mācību līdzekļu nodrošinājumam aktuālajā nākotnē.
"Norādām, ka likumā "Par pašvaldībām" noteikts, ka nododot pašvaldībām jaunas šajā likumā paredzētās autonomās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, kas nosaka šo funkciju izpildes kārtību, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti, teikts LPS atzinumā.
LPS iebilst arī pret to, ka individuālo mācību piederumu kopumā tiks iekļauta arī mācību un saziņas vajadzībām paredzēta ierīce ar interneta pieslēgumu, un norāda, ka valstij nosakot obligātos mācību līdzekļus, kā viedierīces un interneta obligātu pieslēgumu, ir jābūt finansējuma avotam. To nedrīkst uzlikt, kā slogu vecākiem, uzsver LPS, atgādinot, ka ar šādu normu tiks pārkāpts Izglītības likumā noteiktais atšķirīgas attieksmes aizliegums.
Kā vēstīts, arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pieprasīja no šodienas valdības darba kārtības izslēgt informatīvo ziņojumu "Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem".
Vanaga norādīja, ka ziņojumā ietverti būtiski jautājumi, kas neesot saskaņoti, kā arī veiktas būtiskas izmaiņas, par kurām neesot bijusi iespēja sniegt viedokli. Ja tas netiks izdarīts, tad Vanaga sasauks LIZDA padomes ārkārtas sēdi. "Sadarbības principi pēdējā laikā arvien vairāk tiek rupji pārkāpti, un LIZDA to nepieļaus," uzsvēra LIZDA priekšsēdētāja.