Kvalitatīvas izglītības priekšnoteikums vidējās izglītības posmā ir plašs padziļināto kursu piedāvājums, moderna un daudzveidīga mācību vide, kā arī metodiskais, finansiālais un organizatoriskais atbalsts pedagogiem, prezentējot valdībā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem", uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Informatīvais ziņojums paredz noteiktu rīcības plānu līdz nākamajam gadam.
"Kvalitatīvas izglītības piedāvājuma centrā ir bērncentrēta, bērna spēju attīstoša izglītība, kas ļautu uzlabot vienlīdzīgas, iekļaujošas izglītības pieejamību valstī. Būtiskākie soļi - digitalizācija, atbalsta mehānisma veidošana skolotājiem, darbs pie pedagogu atalgojuma, slodzes apjoma pārskatīšana," sacīja Šuplinska.
Ministre uzsvēra, ka šajā posmā vitāli svarīga ir savstarpējā mācīšanās, izvēles nodrošināšana, specializācija, atbildību nodalīšana un sadarbība. "Lai to īstenotu, starpinstitucionālā līmenī strādāsim pie pedagogu atalgojuma jauna modeļa, kā arī citiem pedagogu un skolēnu atbalsta rīkiem," sacīja Šuplinska.
IZM no 2019.gada rudens līdz 2020.gada martam tikās ar visu 119 Latvijas pašvaldību pārstāvjiem, lai meklētu labākos risinājumus vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla tālākai attīstībai, kā arī analizētu finanšu līdzekļu optimālu izlietojumu izglītības procesu nodrošināšanai.
Ministres ieskatā, skolu tīkla sakārtošana ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību ikvienam skolēnam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un skolas atrašanās vietas. Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, veidojot izglītības iestādes ar optimālu skolēnu skaitu, sniegtu iespēju paplašināt izglītības programmu piedāvājumu, efektīvi izmantojot izglītības iestāžu infrastruktūru un cilvēkkapitāla resursus, tādējādi arī lietderīgi izmantojot izglītības jomai piešķirto finansējumu.
No šā gada 1.septembra vidējā izglītībā uzsākta pakāpeniska jaunā mācību satura īstenošana (2020./2021.mācību gadā - 10.klasē, 2021./2022.mācību gadā - 11.klasē un 2022./2023.mācību gadā - 12.klasē), kas vienlaikus paredz vidējās izglītības iestādē izvēles iespējas starp vismaz diviem padziļināto kursu komplektiem.
"Lai vidusskolēniem nodrošinātu plašākas izvēles iespējas no padziļināto kursu piedāvājuma, optimālajam skolēnu skaitam vidējās izglītības pakāpē (10. - 12.klase) esošā finansējuma ietvaros jābūt 90 un vairāk skolēnu. Paredzēti arī izņēmuma gadījumi teritorijām ārpus administratīvā centra un sešām izglītības iestādēm teritorijās, kas atrodas 15 kilometrus no Eiropas Savienības ārējās robežas.
Šuplinska norādīja, ka, veicot grozījumus normatīvajos aktos, plānots noteikt minimālo skolēnu skaitu vispārējās vidējās izglītības pakāpē. Tāpat plānots noteikt, ka izglītības iestādei, lai tā saņemtu valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, ir jāatbilst gan noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, gan prasībām par minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu vidējās izglītības pakāpē.
Līdz šā gada beigām arī plānots veikt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, nosakot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt vienotas prasības uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības programmā valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās izglītības iestādēs.
Pilnveidotā mācību satura ieviešanas atbalstam tiek veidota integrēta modulāra mācību vadības platforma jeb Virtuālā klase. Tā ietvers pilnveidotu "Skola2030" mācību resursu krātuvi, kas tiks papildināta ar plānošanas un sadarbības rīku skolotājiem, izstrādājot modificējamus tematiskus digitālu mācību resursu komplektus pilnveidotā mācību satura ieviešanas atbalstam.
Virtuālajā klasē skolēniem tiks nodrošināta piekļuve kvalitatīviem skaidrojošiem digitāliem materiāliem, kā arī tiešsaistes nodarbību iespēja klātienes un attālinātām mācībām. Tāpat tiks veidoti mācību saturu skaidrojoši video 7.-12.klašu skolēniem, kā arī "Tava klase" virtuālās stundas prioritārajos priekšmetos pamatizglītības pakāpē. Esošās "Tava klase" stundas tiks sakārtotas atbilstoši tematiem un priekšmetu programmām, lai varētu tām ērti piekļūt videostraumēšanas vietnē.
Ministre informēja, ka pašlaik ir izsludināti iepirkumi gan Virtuālās klases prototipa izstrādei, gan "Tava klase" filmēšanai un apraidei. Valsts izglītības satura centra un "Skola2030" tīmekļvietnēs publicēts aicinājums skolotājiem pieteikties video materiālu veidošanai.
Lai gan IZM kopš 2014.gada no valsts budžeta finansē pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus, aptaujā aptuveni 50% pedagogu norādījuši, ka pēdējo trīs gadu laikā nav apmeklējuši kursus/mācības, kuru tematika būtu saistīta ar IKT jomu. Šogad pedagogu digitālās pratības pilnveidei papildus piešķirti 500 000 eiro. IZM ir sagatavojusi profesionālās kompetences pilnveides digitālo prasmju tematiku, kursu īstenošana tiešsaistes formā uzsākta šā gada rudenī. Pedagogu digitālās pratības pilnveide sekmēs arī attālināta mācību procesa organizēšanas iespējas, pauda Šuplinska.
Plānots arī izveidot starpinstitucionālu darba grupu, kas veiks plašāku analīzi par pašvaldību finansējumu izglītībai un kopējo līdzekļu izlietojumu katrā konkrētā izglītības iestādē, kā arī strādās pie pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveides. Plānots, ka pilnveidotais modelis stāsies spēkā 2022./2023.mācību gadā.
IZM izstrādātā informatīvā ziņojuma "Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem" atzinumā Finanšu ministrija (FM) bija norādījusi, ka IZM ir jāveic aprēķini par inovatīvu mācību metožu un digitālo mācību līdzekļu ieviešanas izmaksām uz valsts un pašvaldību budžetiem.
FM atzinumā norādīja, ka ziņojuma projektā tiek piedāvāta vispārējās izglītības satura digitalizācija, kas sevī ietver inovatīvus risinājumus, tostarp jaunas un inovatīvas mācību metodes un digitālus mācību līdzekļus, kuru iegādi, kā minēts informatīvajā ziņojumā, tiek plānots finansēt no valsts un pašvaldības budžeta.
Papildus norādīts, ka mācību līdzekļu iegādes finansēšanai paredzētie ikgadējie valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi un valsts budžetā paredzētā mērķdotācija elektronisko mācību līdzekļu izstrādei radīs priekšnoteikumus mūsdienīgu mācību līdzekļu nodrošinājumam aktuālajā nākotnē. Tomēr, ņemot vērā to, ka digitālo mācību līdzekļu iegādei līdztekus esošo mācību līdzekļu finansēšanai ir nepieciešams ievērojams finanšu līdzekļu apjoms, FM lūgusi papildināt ziņojumu ar informāciju par minēto inovatīvo risinājumu ieviešanas finansiālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.
"Vienlaikus uzskatām, ka par minēto risinājumu ieviešanu skolās ir svarīgs Latvija Pašvaldību savienības (LPS) viedoklis," teikts FM atzinumā.
Arī LPS ir iebildusi informatīvā ziņojuma sadaļas "Vispārējās izglītības saturadigitalizācija" redakcijai, kur tiek plānots paredzēt divus jaunus mūsdienīgu mācību līdzekļu veidus - interaktīvas mācību platformas un mācību vadības platformas, nosakot, ka minēto mācību līdzekļu iegādi paredzēts finansēt no valsts (mācību vadības platformas) un pašvaldības (interaktīvās mācību platformas) budžeta.
LPS uzsver, ka papildu kā mācību līdzekļu veidi mūsdienīgā redakcijā tiks noteikti mācību tehniskie līdzekļi, mācību un saziņas programmatūra un citi digitālie risinājumi. Minēto mācību līdzekļu iegādes finansēšanai paredzētie ikgadējie valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi un valsts budžetā paredzēta mērķdotācija elektronisko mācību līdzekļu izstrādei radīs priekšnoteikumus mūsdienīgu mācību līdzekļu nodrošinājumam aktuālajā nākotnē.
"Norādām, ka likumā "Par pašvaldībām" noteikts, ka nododot pašvaldībām jaunas šajā likumā paredzētās autonomās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, kas nosaka šo funkciju izpildes kārtību, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti, teikts LPS atzinumā.
LPS iebilst arī pret to, ka individuālo mācību piederumu kopumā tiks iekļauta arī mācību un saziņas vajadzībām paredzēta ierīce ar interneta pieslēgumu, un norāda, ka valstij nosakot obligātos mācību līdzekļus, kā viedierīces un interneta obligātu pieslēgumu, ir jābūt finansējuma avotam. To nedrīkst uzlikt, kā slogu vecākiem, uzsver LPS, atgādinot, ka ar šādu normu tiks pārkāpts Izglītības likumā noteiktais atšķirīgas attieksmes aizliegums.
Kā vēstīts, arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pieprasīja no šodienas valdības darba kārtības izslēgt informatīvo ziņojumu "Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem".
Vanaga norādīja, ka ziņojumā ietverti būtiski jautājumi, kas neesot saskaņoti, kā arī veiktas būtiskas izmaiņas, par kurām neesot bijusi iespēja sniegt viedokli. Ja tas netiks izdarīts, tad Vanaga sasauks LIZDA padomes ārkārtas sēdi. "Sadarbības principi pēdējā laikā arvien vairāk tiek rupji pārkāpti, un LIZDA to nepieļaus," uzsvēra LIZDA priekšsēdētāja.
