Epidemiologs: maskas kopā ar citiem pasākumiem palīdz ierobežot vīrusa izplatību

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka maskas kopā ar citiem pasākumiem palīdz ierobežot vīrusa izplatību, šovakar pēc valdības sēdes preses konferencē pauda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš skaidroja: pētījumi apliecina, ka maskas darbojas un ir nekaitīgas. Vienā no pētījumiem secināts, ka Covid-19 izplatības pirmajā vilnī iekštelpās, kur tika lietotas maskas, slimības izplatība samazinājās par 25% salīdzinoši ar iekštelpām, kurās cilvēki uzturējās bez maskām. Cits pētījums liecina, ka saslimušās personas izelpotā infekciozā mākoņa lielums caur masku samazinās līdz pat septiņām reizēm, pasargājot citus cilvēkus, uzsvēra Perevoščikovs.

SPKC amatpersona norādīja, ka pašlaik ir daudz dezinformācijas par maskām un piesardzības pasākumiem. Šādas "infodēmijas" apstākļos daļa iedzīvotāju vairs nevar atšķirt, kur ir dezinformācija, viltus ziņas un kur patiesa informācija, vērsa uzmanību Perevoščikovs.

Viņš aicināja nesekot tam, ko raksta anonīmi cilvēki vai pseidozinātnieki, bet gan uzticēties oficiāliem informācijas avotiem. Perevoščikovs uzsvēra, ka svarīgi ir nepaļauties tikai uz vienu pasākumu, norādot, ka distancēšanās ir primārais solis, tāpat ir jāievēro roku higiēna. Viņš arī aicināja saudzēt kolēģus, nepakļaujot viņus inficēšanās riskam, ja personai ir saslimšanas simptomi.

SPKC amatpersona akcentēja, ka vīruss nav mainījies, bet ir notikušas izmaiņas sabiedrības attieksmē pret profilakses pasākumiem. Jo mazāk tiek ievēroti profilakses pasākumi, jo vīrusam ir lielākas iespējas izplatīties, taču mūsu spēkos ir pavērst situāciju uz labo pusi, norādīja eksperts.

Viņš pateicās valdībai par SPKC piešķirto papildu atbalstu un norādīja, ka iestādes darba pamatā ir "klasiskā epidemioloģija", kas paredz infekcijas apkarošanu, atklājot tās avotus un ierobežojot infekcijai izplatīšanos. Ikdienā tiek veikts nopietns darbs, lai noteiktu, kur cilvēks ir inficējies un kuras citas personas varētu būt saslimušas, skaidroja eksperts. Tāpat notiek sazināšanās ar kontaktpersonām un visas šīs darbības prasa daudz laika. Paralēli turpinās arī  citu slimību, tajā skaitā tuberkulozes izplatības ierobežošana.

Viņš pozitīvi novērtēja to, ka līdzekļi piešķirti arī vitāli svarīgajam analītiskajam darbam.

Kā ziņots, lai stiprinātu SPKC kapacitāti, tostarp veidojot jaunu nodaļu, šogad paredzēts centram piešķirt papildu finansējumu 113 351 eiro apmērā, liecina valdībā izskatītais informatīvais ziņojums.

Cita starpā SPKC paredzēts izveidot jaunu struktūrvienību ar desmit darbiniekiem, tostarp nodaļas vadītāju, sistēmanalītiķi, diviem sabiedrības veselības analītiķiem, vecāko ekspertu un pieciem vecākajiem epidemiologiem. Paredzēts, ka viņi, izmantojot epidemioloģiskās inteliģences metodes, veicinās jaunāko informācijas tehnoloģiju un epidemioloģisko datu analīzes metožu ieviešanu SPKC darbā, veicinot datu analīzi un analītiskas informācijas sagatavošanu pretepidēmijas un profilakses pasākumu plānošanai.

Pieaugot Covid-19 vakcīnu ražotāju skaitam kopējā EK iepirkumā, Latvijai noteiktas papildu iemaksas

Sakarā ar pieaugumu Covid-19 vakcīnu ražotāju skaitā kopējā Eiropas Komisijas (EK) iepirkumā, Latvijai noteiktas papildu iemaksas, otrdienas pēc valdības sēdes preses konferencē atklāja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

TVNET jau ziņoja, ka Latvija ir pievienojusies EK rīkotajam kopējam Covid-19 vakcīnu iepirkumam.

Šodienas valdības sēdes slēgtajā daļā tika skatīts jautājums par papildu līdzekļu rezervēšanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" kopējam EK Covid-19 vakcīnu iepirkumam, skaidroja politiķe.

Lai gan politiķe neminēja, cik līdzekļu prasīts un vai lēmums tika atbalstīts, viņa tomēr atklāja, ka papildu iemaksas piestādītas no EK, jo iepirkuma kontekstā parādījušies jauni ražotāji. "Šis kompāniju logs, uz kuru topošajām vakcīnām tiek attiecināts šis kopējais iepirkums, ir paplašināts ar vēl dalībniekiem, un tad, proporcionāli sadalot šo summu starp dalībvalstīm, Latvijai ir jānomaksā sava daļa," skaidroja Viņķele.

"Mēs esam ielikuši kāju durvīs kopā ar pārējām dalībvalstīm," skaidroja Viņķele, piebilstot, ka tādējādi tiek nodrošināta Covid-19 vakcīnu iegāde no vairākiem izstrādātājiem. Pēc ministres paustā, minētā iepirkuma kontekstā šobrīd ir septiņi ražotāji, no kuriem līderis ir farmācijas uzņēmums "AstraZeneca".

Uz augšu
Back