Sociālajos medijos Covid-19 izplatības apšaubītāju vidū lielu popularitāti izpelnījusies tā sauktā Beļģijas ārstu atklātā vēstule. Internetā par to atrodami visplašākā spektra apgalvojumi, sākot no “vairāk nekā 500 Beļģijas ārstu aicina pasaules sabiedrību pārtraukt vakcināciju un atcelt masku režīmu” līdz pat otrai galējībai, proti, vēstule esot anonīma un Beļģijā par to neviens neesot pat dzirdējis. Nekas no tā nav taisnība.
Vēstules autoru vidū ir ārsti, bet ne tikai no Beļģijas. Ar apšaubāmiem un nepamatotiem apgalvojumiem tajā kritizēti koronavīrusa dēļ ieviestie ierobežojumi un tiem veltītie resursi, taču nav prasīts atcelt vakcināciju. Vēstule ir izpelnījusies uzmanību arī pašā Beļģijā, tostarp medijiem norādot uz tajā paustajiem maldiem.
Kas publicēja un kas to parakstījuši
Vēstuli ar nosaukumu “Ir jāmaina pašreizējā koronavīrusa politika” 27. augustā publicēja vairāki Beļģijas laikraksti, arī populārais Le Soir. Vēstule tapusi iniciatīvas grupā Belgium Beyond Covid, kuru vada divi lielākās Briseles slimnīcas (St-Luc UCLouvain) mediķi – intensīvās aprūpes nodaļas vadītājs Pjērs Fransuā Latjērs un sirds un asinsvadu klīnikas vadītāja vietniece Melānija Dešampa. Šāda informācija atrodama iniciatoru izveidotajā mājaslapā. Publicēšanas brīdī to bija parakstījuši 64 cilvēki, no kuriem tikai daļa ir ārsti. Pārējie – ekonomisti, juristi, mācībspēki un citu profesiju pārstāvji, viņu vidū vairāki Beļģijas sabiedrībā zināmi cilvēki.
Pēc publicēšanas vēstuli aicināts parakstīt jebkurš, norādot vārdu, uzvārdu un nodarbošanos. Vēstulei izveidota vēl viena interneta lapa, kurā tā atrodama ne tikai franču un nīderlandiešu, bet vēl piecās valodās. Tajā teikts, ka 20. oktobrī vēstuli bija parakstījuši 629 ārsti, 2013 veselības aprūpes speciālisti un vairāk nekā 15 tūkstoši pilsoņu. Liela daļa ārstu un pārējo parakstītāju nav no Beļģijas, daudzi ir anonīmi.
Latvijas mediju telpā informācija par vēstuli pirmoreiz parādījās septembra beigās, kad to, iztulkotu latviski, pārpublicēja vietējais dezinformācijas portāls, un ar rakstu sāka dalīties Facebook lietotāji. Kad vēstule bija iztulkota krieviski, par to ziņoja desmitiem Krievijas un Ukrainas mediju, bet tikai pāris gadījumos apšaubīts tās saturs, raksta Latvijā strādājošais medijs Meduza. Arī Latvijā daudzi Facebook lietotāji dalās ar kāda Krievijas portāla rakstu, kurā gan vēstulē paustais, gan tā nozīme ir būtiski pārspīlēta. Piemēram, teikts, ka “Beļģijas ārsti prasa apturēt vakcināciju”. Tā nav taisnība.
Kas teikts vēstulē
Vēstules autori pauž, ka “pēc sākotnējās panikas ap Covid-19” tagad neesot medicīniska pamatojuma ārkārtējam stāvoklim un krīzes laika politika nodarot vairāk ļaunuma nekā labuma. Šis viedoklis pamatots ar apgalvojumiem, no kuriem vairāki neatbilst patiesībai vai ir maldinoši.
Piemēram, norādīts, ka jaunais vīruss nav bīstamāks par gripu. Lai gan zinātnieku vidū vēl nav vienošanās par precīzu Covid-19 mirstības rādītāju, tiek uzskatīts, ka tā ir bīstamāka par sezonālo gripu. Džonsa Hopkinsa medicīnas centrs raksta, ka Covid-19 mirstības līmenis varētu būt pat 10 reižu lielāks nekā gripai. To rāda arī citi pētījumi. Šoruden ASV mediji ziņoja, ka ASV astoņos mēnešos Covid-19 dēļ nomiruši vairāk cilvēku nekā no gripas pēdējos piecos gados kopā.
Vēstulē arī apgalvots, ka Covid-19 labi pakļaujas ārstēšanai. Tā nav gluži taisnība. Lai gan Covid-19 ir daudz bīstamāks veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, mediķi nav spējuši palīdzēt arī daudziem jauniem cilvēkiem un bērniem. Turklāt Covid-19 lielai daļai izslimojušo mēdz atstāt būtiskas sekas uz veselību arī ilgtermiņā. Autori arī min “drošus un efektīvus” medikamentus – hidroksihlorohīnu, cinku un azitromicīnu un norāda, ka reti kuram tagad esot jāmirst. Taču Pasaules Veselības organizācija norāda, ka nav pierādījumu hidroksihlorohīna pozitīvajai ietekmei. Tāpat pētījumi pagaidām nelieciena, ka efektīvs būtu azitromicīns vai azitromicīns kombinācijā ar hidroksihlorhīnu. Turklāt šī kombinācija var izraisīt sirdsdarbības problēmas. Lai gan pagaidām pētījumi ieguvumus neuzrāda, tie joprojām turpinās. Arī ASV Nacionālais Veselības institūts norādījis, ka neiesaka šos medikamentus izmantot ne hospitalizētu, ne nehospitalizētu pacientu ārstniecībā
Tāpat vēstulē pausts, ka valstīs, kas neieviesa stingrākus ierobežojums, nav augstākas Covid-19 mirstības kā Beļģijā un mirstības rādītāji esot pārspīlēti. Beļģijas faktu pārbaudes medijs factchck.vlaanderen ir jautājis vienai no vēstules autorēm Dešampai, kāds ir pamatojums šādam apgalvojumam. Viņa kā piemēru minējusi Nīderlandi. Šis piemērs gan ir apšaubāms, jo atsevišķos Nīderlandes reģionos tā sauktā ārkārtas mirstība bijusi tikpat liela kā Beļģijā. Nīderlandē ierobežojumi bija mazliet maigāki nekā Beļģijā un spēkā īsāku laiku, taču tur tāpat bija slēgtas skolas, veikali, kafejnīcas un darbu pārtrauca cita veida pakalpojumu sniedzēji.
Pieņēmumu par ierobežojumu neefektivitāti apgāž medijos daudz analizētais Zviedrijas piemērs, proti, tajā bija daudz mazāki ierobežojumi nekā kaimiņvalstīs un būtiski vairāk no Covid-19 mirušo. Par to rakstīja arī Re:Check. Tāpat rakstījām par akadēmiskajā žurnālā Nature publicēto pētījumu, kas rāda – Ķīnas, Francijas, Irānas, Dienvidkorejas, Itālijas un ASV valdību ieviestie pasākumi Covid-19 izplatības mazināšanai pasargājuši vai aizkavējuši no saslimšanas vairāk nekā 61 miljonu cilvēku.
Vēstules autori neaicina “pārtraukt vakcinēšanu”, taču ar apšaubāmu pamatojumu pauž bažas par plāniem izstrādāt vakcīnu pret Covid-19. “Gaidāms, ka šīs vakcīnas rezultātā pasaulē cietīs vai mirs 700 000 cilvēku,” teikts vēstulē. Šī apgalvojuma “avots” ir sazvērestības teoriju izplatītāju plaši izmantota intervija ar miljardieri un filantropu Bilu Geitsu. Tajā viņš patiesībā norāda, ka ar sliktu un pietiekami neizpētītu vakcīnu tik daudz cilvēkiem pasaulē varētu būt blaknes, tāpēc to nedrīkst pieļaut.
Kāda ir situācija Beļģijā
Beļģijā pavasarī jaunā koronavīrusa dēļ tika fiksēta augstākā mirstība Eiropā. Beļģijas eksperti gan norādīja, ka “pirmā vieta” ir nepamatota, jo atšķirībā no citām valstīm tā Covid-19 mirstībā ieskaitīja ne tikai ar diagnozi apstiprinātās, bet visas veco ļaužu namos fiksētās nāves, kuras, visticamāk, izraisīja Covid-19. Šogad pavasarī vairākas nedēļas Beļģijā mirstība bija gandrīz divas reizes lielāka nekā vidēji iepriekšējos gados. Līdz 20.oktobrim Covid-19 dēļ valstī miruši 10 443 cilvēki. Beļģijā ir 11,5 miljoni iedzīvotāju.
Vēstule tika publicēta augusta beigās, kad Beļģijā bija stājušies spēkā pirmie stingrākie pulcēšanās ierobežojumi un masku lietošanas noteikumi, pēc vasaras atkal strauji augot slimības izplatībai. 19.oktobrī Beļģijas veselības ministrs ziņoja, ka Briselē un Valonijā situācija ir sliktākā Eiropā un, hospitalizāciju skaitam arvien augot, var nākties ierobežot citu slimnieku aprūpi. Nedēļā līdz 18.oktobrim vidēji slimnīcās tika ievietoti 252 Covid-19 pacienti, vidēji 30 cilvēki dienā mirst, un šie skaitļi ar katru nedēļu būtiski aug. Slimnīcās ir gandrīz 2500 Covid-19 pacientu, no tiem vairāk nekā 400 – intensīvajā aprūpē, tātad smagā stāvoklī. Covid-19 pacientiem plānots atvēlēt daļu no valsts 2000 intensīvās aprūpes gultām, un tās var tikt aizpildītas jau novembra vidū.
Jānorāda, ka neraugoties uz lielo vīrusa izplatību, valsts līmenī nav ieviesti ne tuvu tik plaši ierobežojumi kā pavasarī. Ir stingri pulcēšanās ierobežojumi, slēgti restorāni un bāri, ierobežota alkohola pārdošana vakaros, liegts būt uz ielas no pusnakts līdz pieciem rītā un obligāts ir darbs no mājām, ja vien iespējams. Tajā pašā laikā skolām ļauts turpināt mācības klātienē, nav aizliegts sports iekštelpās un kultūras pasākumi, turpinās arī bērnu ārpusskolas nodarbības. Sabiedriskās vietās no 12 gadiem obligāti jālieto maskas. Pašvaldības savā teritorijā var noteikt arī stingrākus ierobežojumus. Tāpat kā citās valstīs arī Beļģijā notiek pret ierobežojumiem vērsti protesti, bet galvenais virusologs pat iesūdzēts tiesā un saņēmis nāves draudus.
