Tehnoloģiju straujā attīstība pasaulē līdz 2025. gadam varētu likvidēt 85 miljonus darba vietu

FOTO: AP/Scanpix

Koronavīrusa pandēmija ir radījusi pārmaiņas darba tirgū – arvien straujāk tiek strādāts pie digitalizācijas un tehnoloģiskajām pārmaiņām, kas savukārt tuvāko piecu gadu laikā visā pasaulē var likvidēt 85 miljonus darba vietu, vēsta CNN.

“Automatizācija un Covid-19 radītā recesija rada dubulti smagu scenāriju strādājošajiem,” teikts Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumā, kurā brīdināts par to, ka

arvien pieaugošā nevienlīdzība var radīt arvien lielāku bezdarbu un liegt darba tirgū ienākt jaunajiem profesionāļiem.

22

Pasaules Ekonomikas forums vēsta arī to, ka vairāk nekā 40% lielās kompānijas pasaulē ir samazinājušas vai arī grasās mazināt darbaspēku un integrēt tehnoloģijas.

“Pirmo reizi pēdējo gadu laikā jaunu darbu radīšana būs ārkārtīgi sarežģīts uzdevums, un arī daudziem pašlaik strādājošajiem būs jārēķinās ar to, ka tehnoloģiju integrēšanas dēļ viņiem var nākties darbu zaudēt,” norāda Pasaules Ekonomikas forums.

Pandēmijas dēļ visā pasaulē ir strauji pieauguši bezdarba rādītāji. Lielajās ekonomikās Eiropā ir izstrādāti dažādi atbalsta mehānismi, lai nepieļautu strauju bezdarbnieku skaita palielināšanos, bet ASV bezdarbs turpina augt, arī neraugoties uz jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Tiek brīdināts, ka pandēmija padziļina jau pastāvošās nevienlīdzības problēmas darba tirgū. Piemēram, tādām nozarēm kā tūrisms, viesmīlība un tirdzniecība ir raksturīgi, ka tajās strādā gados jaunāki cilvēki par salīdzinoši zemākām algām, un ievērojama daļa no šajās nozarēs strādājošajiem ir sievietes. Un tieši šīs ir nozares, kas pandēmijas ietekmē ir cietušas vissmagāk.

Pasaules banka jau brīdinājusi, ka pandēmijas ietekmē šogad 115 miljoni cilvēku visā pasaulē var nonākt nabadzībā.

22

Tāpat pandēmija ir palielinājusi pieprasījumu pēc tehnoloģijām, ievērojami paātrinot dažādus digitalizācijas un automatizācijas procesus, kas ļauj klientus apkalpot attālināti. Tomēr – daudzām nelielām kompānijām tas ir neiespējami, jo tās joprojām nevar piedāvāt attālinātu pakalpojumu sniegšanu.

Tie strādājošie, kam nav iespējas strādāt no mājām, jo darbs pieprasa tiešu komunikāciju ar klientiem vai arī ir ierobežota pieeja internetam, arī ir nonākuši sava veida riska zonā.

“Šī krīze smagi ietekmēs darba tirgu. Mēs esam nonākuši izšķirošā brīdī – lēmumi un izvēles, ko izdarām šodien, ietekmēs veidu, kā dzīvosim ne tikai mēs, bet vēl vairākas paaudzes nākotnē,” norāda Pasaules Ekonomikas foruma dibinātājs Klauss Švābs.

Atsaucoties uz Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu, tehnoloģijas cilvēkiem var atņemt aptuveni 85 miljonus darba vietu visā pasaulē. Šeit gan jāpiebilst, ka tehnoloģijas ir jāvada, un tieši to vadīšana līdz 2025. gadam radīs 97 miljonus jaunu darba vietu.

To darbu vidū, kas ir vislielākajā riska zonā, ietilpst dažādi administratīvie asistenti, grāmatveži un vairāku veidu ierēdņi.

22

Vairākos uzņēmumos šo amatu funkcijas jau veic mākslīgais intelekts.

Tikmēr ievērojami palielināsies pieprasījums pēc inženieriem, mākoņtehnoloģiju un produktu attīstības speciālistiem.

Tāpat ir gaidāms, ka palielināsies pieprasījums pēc mārketinga, pārdošanas, kā arī satura radīšanas speciālistiem.

Ziņojumā teikts, ka šogad aptuveni 94% uzņēmumu ir domājuši par to, kā sniegt saviem darbiniekiem jaunas prasmes, kas nepieciešamas jaunu darba uzdevumu veikšanai.

Svarīgākās prasmes darba tirgū, kur pieaug digitālo tehnoloģiju nozīme, ir kritiskā un analītiskā domāšana, kā arī problēmu risināšana.

22

Tieši tādēļ kompānijas ir gatavas investēt savos darbiniekos, lai viņi pēc iespējas labāk apgūtu šīs prasmes.

Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums citē tiešsaistes izglītības nodrošinātāja “Coursera” pētījumu, kurā konstatēts, ka laika posmā no aprīļa līdz jūnijam darba devēju nodrošinātās tiešsaistes apmācības iespējas ir izmantotas piecreiz biežāk. Savukārt četras reizes ir palielinājies personu skaits, kuras meklē iespējas mācīties tiešsaistē pēc savas iniciatīvas.

Uz augšu
Back