LOSP aicina piketēt pret minimālo VSAOI iemaksu un izmaiņām mikrouzņēmuma nodoklī

Zemeņu lasītājas. Ilustratīvs foto

FOTO: Reuters/ScanPix

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) iebilst pret obligātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) veikšanu visiem un priekšlikumu ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, aicinot cilvēkus uz piketu pie Saeimas 28.oktobrī, sacīja LOSP sabiedrisko attiecību speciālists Gundars Jankovs.

Pret plānotajām izmaiņām nodokļos iestājas arī citas lauksaimnieku organizācijas - biedrība "Zemnieku saeima" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), kas kopīgi ar LOSP nosūtījušas atbildīgajām personām adresētu vēstuli, kurā uzsvērtas attiecīgo organizāciju pretenzijas.

LOSP pārstāvis Jankovs pauda viedokli, ka plānoto izmaiņu rezultātā cietīs mazie uzņēmēji. "Ekonomiskā loģika saka, ka šobrīd krīzes laikā jāatsakās no liekiem budžeta tēriņiem un jāatbalsta uzņēmēji. Lai cilvēkiem paliek vairāk naudas un lai tie var strādāt, neprasot no valsts pabalstus. Tā vietā visu slogu iznesīs tieši mazākie uzņēmēji," uzsvēra Jankovs. No izmaiņām cietīšot arī liela daļa pašnodarbināto un nepilnas slodzes darba ņēmēju, kuriem liela daļa vai visa nopelnītā alga būšot jānomaksā nodokļos valstij.

"Lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā, un ir tie, kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu šajā Covid-19 laikā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu, bet nu tiek paziņots, ka valdības prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem," teica Jankovs.

LOSP piekrīt, ka Latvijā cilvēki nav atbilstoši sociāli aizsargāti un nodrošināti un neiebilst, ka tas ir mērķis, uz ko būtu jātiecas. Tomēr tajā pat laikā atbildīgo instanču uzmanība tiek vērsta uz to, ka Latvijas lauku reģionos, kur ekonomikas aktivitātes ir samērā zemas, dzīvo cilvēki, kuri saņem reāli saņem mazāk par minimālo algu, nesaņemot papildu atalgojumu nelegāli, jo ir darba vietas, kur darba apjoms ir divām vai trim dienām nedēļā un/vai sezonāls.

Jankovs akcentēja, ka šādos gadījumos par nostrādātajām dienām un stundām tiek samaksāta pilna alga un visi attiecīgie nodokļi, pārējā laikā šiem cilvēkiem strādājot savās piemājas saimniecībās, kur tiek audzēts gandrīz viss ģimenes paēdināšanai nepieciešamais. Līdz ar to likt darba devējam, kurš vienlaikus ir arī darba ņēmējs, maksāt obligātās VSAOI būšot netaisnīgi un nesamērīgi salīdzinājumā ar esošo regulējumu.

"Var jau teikt, ka Latvijā ir daudz brīvu darba vietu, bet nedrīkst aizmirst, ka laukos bezdarba līmenis ir daudz augstāks nekā Rīgā un pārējās pilsētās.

1

Nepārdomāti politiskie lēmumi neatgriezeniski iznīcinās Latvijas tautsaimniecību neatgriezeniski," norādīja Jankovs.

Vēstulē LOSP, "Zemnieku saeima" un LLKA izvirzījušas divus pamata priekšlikumus, pirmajam no tiem esot aicinājumam pārskatīt šīs plānotās VSAOI nodokļa izmaiņas, lai godīgie nodokļu maksātāji un algu saņēmēji nebūtu spiesti aiziet "ēnu ekonomikas virzienā", bet turpinātu legāli strādāt un maksāt atbilstošās nodokļu likmes; un otrajam - aicinājumam saglabāt sezonas laukstrādnieka režīmu un to iekļaut izņēmumu sarakstā, par kuriem minimālās garantētās VSAOI nav jāmaksā.

Tāpat LOSP un LLKA aicina arī Latvijas iedzīvotājus "nepalikt vienaldzīgiem un iestāties par savām tiesībām, un aktīvi iesaistīties nodokļu veidošanas procesā", 28.oktobrī dodoties uz piketu pie Saeimas.

Jau ziņots, ka no nākamā gada 1.janvāra VSAOI likme plānota 34,09%. Līdz ar grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas ietverti 2021.gada valsts budžeta paketē, no šī paša datuma, bet, ievērojot pārejas periodu līdz 2021.gada 30.jūnijam, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs būs sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais, bet mikrouzņēmuma darbinieki - kā darba ņēmēji vispārējā gadījumā.

Likumprojektā ir paredzēts, ka no 2021.gada 1.jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, būs 10%. Savukārt 2022.gadā pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas 10% pensiju apdrošināšanai no minimālās algas.

Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% no ienākumu starpības. Sasniedzot ienākumu 20 004 eiro, no pārsnieguma daļas jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem, bet no 2023.gada 1.janvāra pašnodarbinātajiem būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem no visa ienākuma.

No 2021.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības ieturēs 25%, kas sadalās 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Autoratlīdzības saņēmējs tiks apdrošināts ne tikai pensiju apdrošināšanai, bet arī invaliditātei, slimībai, maternitātei, paternitātei un veselībai. Ja no saņemtās autoratlīdzības VSAOI objekts nesasniegs minimālās algas apmēru, no VSAOI objekta līdz minimālās algas apmēra starpībai veiks 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai. No 2022.gada 1.janvāra autoratlīdzības maksās caur vienoto kontu vai autoratlīdzības saņēmējs reģistrēsies un VSAOI veiks kā pašnodarbinātais.

Minimālo obligāto iemaksu ieviešanas mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālu obligāto iemaksu līmenī. Tas ļautu arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijai.

Ja tiks nolemts, ka minimālā alga valstī no 2021.gada 1.janvāra būs 500 eiro mēnesī, tad minimālo obligāto iemaksu apmērs būs ap 170 eiro mēnesī, ja no 2021.gada 1.janvāra tiek samazināta obligāto iemaksu likme par vienu procentpunktu.

Lai izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jālemj Saeimai.

Uz augšu
Back