/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Prāmja "Estonia" katastrofas pirmās starptautiskās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andi Meisters intervijā laikrakstam "Postimees" paudis - viņš neuzskata par ticamu versiju par prāmja sadursmi ar zemūdeni.
"Estonia" katastrofa: pirmās izmeklēšanas komisijas vadītājs komentē versiju par sadursmi (7)
Prāmis "Estonia" nogrima 1994.gada 28.septembrī. Tā ir otrā lielākā kuģa katastrofa pēc "Titānika" nogrimšanas. Izmeklēšana noslēdzās ar secinājumu, ka kuģa korpusā ietriecies no viļņu triecieniem atlūzušais priekšējais vizieris.
Taču seriāla autori, nirstot pie vraka, pērnruden atklājuši prāmja korpusā četrus metrus garu un 1,2 metrus platu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi. Pēc filmas iznākšanas Igaunija, Zviedrija un Somija uzņēmušās jaunas izmeklēšanas veikšanu.
Pēc telekanāla "Discovery" dokumentālās filmas iznākšanas izskanējusi versija, ka prāmis varētu būt sadūries ar zviedru zemūdeni.
Tomēr Meisters šādu pieņēmumu uzskata par nepamatotu.
"Tolaik ūdenslīdēji collu pa collai pārbaudīja visu redzamo prāmja korpusa daļu. Neviena cauruma tur nebija," norāda Meisters.
"Tas tad būtu bijis pirmais gadījums pasaules vēsturē, kad viens kuģis ietriecas otrā, bet uz klāja esošie jūrnieki nesajūt, ka kaut kas tāds ir noticis," turpina Meisters. "Ja nogrimšanas brīdī kuģī būtu bijis tāds caurums, tas pilnīgi noteikti būtu zināms. Kā ekipāža nesajuta tādu sadursmi? Jūrnieki uz kuģa tiltiņa? Neviens ne vārda neteica par sadursmi."
Viņš atzina, ka principā trieciens pa kuģa vizieri varētu novest pie korpusa atvēršanās, ūdens ieplūšanas un kuģa nogrimšanas, taču pierādīt to nevarot.
Pēc Baltijas jūrā notikušās katastrofas Igaunija, Somija un Zviedrija izveidoja izmeklēšanas komisiju. 1997.gada decembrī tā publicēja galīgo ziņojumu, ka pie "Estonia" nogrimšanas vainojams sabojāts vizieris.
Meisters vadīja izmeklēšanas komisiju no 1994. līdz 1996.gadam. Pēc aiziešanas komisijas viņš 1997.gadā publicēja grāmatu par "Estonia" katastrofu.