"Zaļo cilvēciņu" iekļūšana Latvijā nozīmēs valsts apdraudējumu

FOTO: Reuters/ScanPix

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotos grozījumus likumā, kas definē militāro darbību rezultātā izraisītas valsti apdraudošas situācijas, tostarp, netieši arī tā dēvēto "zaļo cilvēciņu" iekļūšanu Latvijas teritorijā

Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz definēt, ka militāro darbību rezultātā izraisīta valsti apdraudoša situācija ir pret Latviju īstenotas pretlikumīgas ārvalsts militārās darbības, tajā skaitā militārās aviācijas lidaparāta, militārā bezpilota lidaparāta, karakuģa, zemūdenes vai cita militārā zemūdens pārvietošanās līdzekļa, militārā transportlīdzekļa vai citas, tajā skaitā attālināti vadāmas, bezpilota militārās mehāniskās ierīces pretlikumīga iekļūšana vai atrašanās Latvijā.

Tāpat pie minētajām situācijām tiks iekļauta izlūkošana vai pretlikumīga piekļuve informācijas sistēmām, elektronisko sakaru tīkliem, to darbības traucēšana vai elektromagnētiskā iejaukšanās Latvijas nacionālajai drošībai svarīgu objektu, nozīmīgu komercsabiedrību vai valsts īpašumā, valdījumā vai turējumā esošu objektu darbībā un militārās aviācijas gaisa kuģu un karakuģu darbībā un citas nekinētiskas militārās darbības.

Kā militāro darbību rezultātā izraisīta valsti apdraudoša situācija tiks definēta arī pretlikumīga militāro formējumu vai militāro formējumu bez pazīšanās zīmēm iekļūšana vai atrašanās Latvijas teritorijā.

Par militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju arī uzskatīs darbības, kuras, izmantojot Latvijas teritoriju, ārvalsts pretlikumīgi veic pret citu NATO vai Eiropas Savienības dalībvalsti.

Grozījumi paredz, ka Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm un valsts drošības iestādēm Valsts aizsardzības plānā un Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteiktajā kārtībā nekavējoties veiks pasākumus, kurus uzskata par samērīgiem un nepieciešamiem, lai novērstu militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu.

AM grozījumu anotācijā atgādina, ka Krievijas militārā spēka pielietošana Ukrainā 2014.gadā un Krimas anektēšana likusi pārskatīt pastāvošo drošības situāciju reģionā un Eiropā, kā arī veicinājusi NATO reaģēšanas mehānismu pilnveidošanu attiecībā uz iespējamo spēka pielietošanu pret Baltijas valstīm.

Šo notikumu kontekstā Latvijai ir īpaši svarīgi stiprināt sadarbību ar NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai garantētu Latvijas robežu neaizskaramību un valsts drošību, norāda likumprojekta autori.

Kā viens no galvenajiem secinājumiem pēc Ukrainas krīzes jāmin piemērs, kad valstī tiek iesūtīti ārvalstu specvienību, izlūkdienestu un drošības dienestu pārstāvji, kuru rīcībā ir speciāli militāri līdzekļi un kuri, slēpjoties zem civiliedzīvotāju statusa, vēršas pret tiesībaizsardzības iestādēm un citām valsts varas institūcijām. LETA jau rakstīja, ka Krimas aneksijā šādus Krievijas armijas uniformās bez atpazīšanās zīmēm tērptus cilvēkus presē dēvē par "zaļajiem cilvēciņiem".

Tāpat pēdējos gados ir notikusi Krievijas militāro spēju un militārās infrastruktūras pilnveidošana pie Latvijas robežām un Baltijas jūras reģionā kopumā, kā arī novērota dažādu maskētu Krievijas militāro līdzekļu izmantošana jūras, gaisa, sauszemes, elektromagnētiskajā un interneta vidē.

Tādējādi, lai risinātu aprakstīto hibrīdās karadarbības situāciju likums papildināts ar jauno regulējumu par valsti apdraudošām situācijām. Pašlaik spēkā esošais regulējums ir vispārīgs un nepietiekams, turklāt viens no mūsdienu hibrīdkara instrumentiem, ir ļaunprātīga neskaidru tiesību normu tiesību aktos izmantošana.

Krīzes situācijā, kad nepieciešams steidzami pieņemt lēmumus, ir maz laika tiesību normu interpretācijai, bet jebkāda vilcināšanās vai šaubas par kompetenci, tiesībām un pienākumiem var tikt izmantota, lai veiktu valsts drošību apdraudošas darbības, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Likumā arī definēti kritiskie finanšu pakalpojumi, kas ir skaidras un bezskaidras naudas maksājumi, kurus sniedz Latvijā licencēta kredītiestāde vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī licencēta kredītiestāde.

Lai nodrošinātu kritisko finanšu pakalpojumu pieejamību valsts apdraudējuma gadījumā, katrai kredītiestādei būs jāizstrādā darbības nepārtrauktības plāns.

Tiks paredzēts, ka likumā noteiktie ierobežojumi attieksies arī uz tādu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību, kura būs saņēmusi AM izsniegtu licenci komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikātu, un tai būs spēkā esošs stratēģiskās partnerības līgums ar AM.

Uz augšu
Back