Latvijā vairums jeb 93% skolēnu ikdienā sazinās divās vai vairāk valodās, kas ir augstākais radītājs starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, kas piedalījās šajā OECD "PISA 2018" globālās kompetences novērtēšanas testā.
Kā informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), līdzīgi ir arī, piemēram, Horvātijā, Maltā un Igaunijā, kur ikdienā divās vai vairāk valodās sazinās vairāk nekā 90% skolēnu.
Latvijas 15 gadu veco skolēnu globālā kompetence atbilst OECD valstu vidējam līmenim, liecina ceturtdien publicētie OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2018" testa uzdevumu un aptaujas jaunākie rezultāti.
No kopumā 27 OECD valstīm un partnervalstīm, kuru skolēni piedalījās pētījuma globālās kompetences modulī,
Latvijas 15 gadu vecie skolēni ar 497 punktu rezultātu ierindojas 9.vietā.
Visaugstāko sniegumu testā uzrādījuši Singapūras skolēni, kam seko pusaudži no Kanādas un Honkongas Ķīnā. Šajās valstīs skolēnu rezultāti globālajā kompetencē bija nozīmīgi augstāki nekā OECD valstīs vidēji - attiecīgi 576, 554 un 542 punkti.
IZM norādīja, ka OECD valstu un partnervalstu vidū valodu mācīšanās iespējas ir plaši pieejamas. Tikai 12% OECD valstu 15 gadus veco skolēnu norādījuši, ka nemācās nevienu svešvalodu, kamēr 50% pusaudžu ikdienā apgūst divas vai vairāk svešvalodas, toties Latvijā šādu skolēnu relatīvais skaits ir 94%.
Pētījuma dalībnieku aptaujas rezultāti arī norādot, ka vairāk nekā 53% Latvijas 15 gadu veco skolēnu vēlas izzināt citas kultūras, kamēr vairāk nekā 75% skolēnu ir zināšanās par tādiem globāliem izaicinājumiem kā bads un nabadzība.
Gandrīz 72% skolēnu piemīt zināšanas par dzimumu līdztiesību dažādas pasaules daļās, tāpat aptuveni 75% skolēnu norādīja, ka viegli vai ar nelielāmām pūlēm varētu izskaidrot klimata izmaiņas un to ietekmi dažādās valstīs, bet 58% pusaudžu viegli vai ar nelielām pūlēm varētu izskaidrot ekonomiskās attīstības ietekmi uz vidi.
Salīdzinot ar citām OECD valstīm un partnervalstīm,
Latvijas skolēnu sniegums bijis zemāks tādās jomās kā izpratne par citu cilvēku pasaules uzskatiem un perspektīvām, kā arī rīcība, domājot par kopēju labumu un ilgtspējīgu attīstību.
Tāpat pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas pusaudži mazāk iesaistījušies aktivitātēs globālās kompetences attīstībai nekā tas novērojams citās valstīs. Aktivitāšu vidū ir, piemēram, mācīšanās par citām kultūrām, konfliktu risināšana, cilvēku no citām kultūrām perspektīvu izzināšana un iepazīšanās ar starptautiskajām ziņām internetā vai laikrakstos.
Ministrijā klāstīja, ka globālā kompetence OECD "PISA 2018" kontekstā ir spēja izprast reģionālas, globālas un starpkultūru problēmas, saprast un novērtēt citu cilvēku pasaules uzskatus un perspektīvas, iesaistīties atklātā, brīvā un efektīvā dialogā ar cilvēkiem no atšķirīgām kultūrām un rīkoties, domājot par kopēju labumu un ilgtspējīgu attīstību.
OECD "PISA 2018" globālās kompetences novērtēšanas testā piedalījās 27 valstis, aptaujā - 66 valstis, taču kopumā OECD pētījumā iesaistījās apmēram 117 000 15 gadu vecu skolēnu no 79 valstīm. Latviju pētījumā pārstāvēja 5985 skolēni no 308 skolām.
Līdzās sējumam par globālo kompetenci OECD publicējis ziņojumus par skolēnu lasīšanas, dabaszinātņu, matemātikas un finanšu kompetenci, izglītības iestāžu lomu skolēnu dzīvē un izglītības sistēmu attīstības tendencēm.
IZM norādīja, ka dalības OECD "PISA" mērķis ir iegūt starptautiski salīdzināmu Latvijas izglītības sistēmas novērtējumu, kas būtu pamats pierādījumos balstītas izglītības politikas veidošanai un izglītības sistēmas pilnveidei. OECD "PISA" mērķis ir rosināt valstis sadarboties, mācīties citai no citas, veidot godīgākas un iekļaujošākas izglītības sistēmas, akcentēja ministrijā.
