/nginx/o/2020/10/06/13395401t1h3d9a.jpg)
Sievietēm bijis grūtāk pielāgoties ārkārtējai situācijai nekā vīriešiem, liecina aptauja "Covid-19 uzliesmojuma ietekmes uz psihisko veselību novērtējums", ar kuras rezultātiem šodien konference "Psiholoģiskie resursi un riska faktori iedzīvotāju veselībai Covid-19 apstākļos. VPP pētījumi praksei" iepazīstināja darba autori.
Analizējot sociālpsiholoģisko profilu indivīdiem, kuriem bija grūtības pielāgoties ārkārtējai situācija Covid-19 pandēmijas laikā, darba autori Viktorija Perepjolkina un Gatis Upesleja konstatējuši, ka 20,5% no aptaujātajām sievietēm norādījušas uz grūtībām pielāgoties, savukārt tā atbildējuši vien 12,3% vīriešu.
Upesleja pieļāva, ka
sievietēm, iespējams, bijis grūtāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem, jo viņas vairāk sniedz atbalstu vecāka gadagājuma cilvēkiem un bērniem,
kuriem pavasarī mācības notika attālināti. Grūtības varēja radīt arī agresija ģimenē, piemēram, pieaugušajiem katru dienu atrodoties mājās, šādi apstākļi var radīt iekšējo spriedzi.
Grūtības pielāgoties ārkārtējai situācijai 20% aptaujāto vecumā no 66 līdz 75 gadu vecumam. Upesleja šo rādītāju skaidroja ar faktu, ka šī ir riska grupa un cilvēkiem, iespējams, bijušas bailes par savu veselību. Grūtības varēja radīt arī nespēja apmeklēt savus tuviniekus.
Nākamā lielākā grupa, kam bijušas grūtības pielāgoties ārkārtējai situācijai, ir aptaujātie vecumā no 26 līdz 35 gadiem
un tie veido 19,7% no respondentiem. Tad seko tie, kas ir vecuma grupā no 46 līdz 55 gadu vecumam un šī grupa veido 18,1% no aptaujas dalībniekiem.
Aptaujas dati parāda, ka starp Rīgu un citām pilsētām rezultāti ir līdzīgi, tomēr starp pilsētā un laukos dzīvojošajiem parādās statistiski nozīmīgas atšķirības. Proti, pilsētās dzīvojošiem parādās grūtības pielāgoties ārkārtējai situācijai, atšķirībā no tiem, kas dzīvo laukos. Grūtības atzinuši 18,2% respondentu, kas dzīvo pilsētā un 14,6% respondentu, kas dzīvo laukos. Upesleja to skaidro ar to, ka laukos dzīvojošajiem, iespējams, labāk izdodas novērst domas, ārā veicot saimniecības vai lauksaimniecības darbus.
Tāpat aptaujas rezultāti ataino, ka grūtības pielāgoties ārkārtas situācijai bijušas tiem respondentiem, kas nav pāru attiecībās, tai skaitā šķirteņiem un atraitņiem. Tā norādījuši 18,9% respondentu, savukārt 16,4% aptaujas dalībnieku, kas bijuši pāru attiecībās, atzinuši grūtības pielāgoties jaunajai situācijai. Kā atzīmēja Upesleja, šādu rezultātu var skaidrot ar to, ka cilvēkiem šajā laikā bija nepieciešams atbalsts un, iespējams, viņi jutušies vientuļi.
Runājot par bērnu līdz 18 gadu vecumam skaitu ģimenē, Upeslejas ieskatā, rezultāti apgāž vispārpieņemto mītu, jo
tiem respondentiem, kuriem nav bērnu līdz 18 gadiem, bijis grūtāk pielāgoties ārkārtējai situācijai.
Nodarbinātības statusā lielākas grūtības pielāgoties ārkārtas stāvoklim bijušas tiem, kuru darba statuss ir mainījies daļēji, piemēram, darbs uz brīdi ir apturēts. Iedzīvotāju grupa, kurai samazinājās veicamā darba apjoms, uzrādīja lielākas grūtības pielāgoties ārkārtējai situācijai, bet izteiktas grūtības pielāgoties uzrādīja arī grupa, kurai veicamā darba apjoms palielinājās, norādīja Upesleja.
Tāpat pētījuma autori uzsvēra, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā ir mainījies veids, kā cilvēki domā un kontrolē savu dzīvi, un līdzīgi kā citas dabas katastrofas, arī Covid-19 pandēmija ir radījusi virkni negatīvu sociālekonomisku un veselības seku gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem, ieskaitot sociālo izolēšanos, paaugstinātu ģimenes finansiālo spriedzi, mentālās veselības traucējumus un antisociālu uzvedību.
Pētījumā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, no tiem 39,8% bija vīrieši, bet sievietes - 60,2%. Datu ievākšanu veica pētījumu kompānija "Kantar".
