Prognozes: Vairums NATO valstu nespēs sasniegt 2% mērķi līdz 2024.gadam

LETA/AP
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AFP/SCANPIX

ASV sabiedrotās valstis Eiropā un Kanāda sesto gadu pēc kārtas palielinājušas savus izdevumus aizsardzībai, bet vairums no tām nespēs sasniegt NATO mērķi līdz 2024.gadam, liecina jaunākie dati, kurus ceturtdien apsprieda aizsardzības ministri.

NATO valstis samazināja savus militāros budžetus pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pēc Aukstā kara, bet Krievijas 2014.gada īstenotā Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksija lika dalībvalstīm atkal sasparoties.

2014.gada sabiedrotie apņēmās pārstāt samazināt izdevumus aizsardzībai un virzīties uz mērķi līdz 2024.gadam atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Saskaņā ar jaunākajiem datiem

Francija un Norvēģija, visticamāk, pievienosies pārējām astoņām valstīm, kas šogad atvēlējušas savai aizsardzībai 2% no IKP.

Šīs astoņas valstis ir Lielbritānija, Igaunija, Grieķija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija un ASV, kuru budžets ir lielāks nekā visām pārējām 29 sabiedrotajām valstīm kopā.

Taču pārējās 20 valstis nespēs sasniegt šo mērķi. To izdevumi aizsardzībai attiecībā pret IKP variē no nepilniem 2% Bulgārijā, Horvātijā, Ziemeļmaķedonijā, Slovākijā un Turcijā līdz nepilnam procentam Luksemburgā.

Prognozes liecina, ka Kanāda un Itālija šogad aizsardzībai būs atvēlējušas mazāk nekā 1,5%.

Šie dati šodien tika apspriesti NATO dalībvalstu aizsardzības ministru videokonferencē.

2% mērķis attiecas tikai uz valstu aizsardzības budžetiem - tam, ko katra valsts iztērē savu bruņoto spēku vajadzībām - un tam nav nekāda tieša sakara ar NATO.

Neviena no 30 dalībvalstīm nav parādā NATO vai citām dalībvalstīm naudu. Taču lielāki aizsardzības budžeti nozīmē, ka valstis var kopīgiem spēkiem vairāk paveikt savas kolektīvās drošības labā.

Kopš stāšanās ASV prezidenta amatā 2016.gadā ASV prezidents Donalds Tramps pievērsis pastiprinātu uzmanību NATO dalībvalstu aizsardzības budžetiem un kritizējis sabiedrotos par tiem.

Prezidentūras termiņa sākumā Tramps izteicās, ka nepieciešamības gadījumā ASV varētu neiet palīgā sabiedrotajam, kura aizsardzības budžets ir pārāk mazs.

ASV sūtne NATO Keja Beilija Hačinsone trešdien pauda gandarījumu par jaunajām aizsardzības budžetu prognozēm.

"Mums vēl ir daudz darāmā, bet pēdējos sešos gados, es teiktu, mēs esam palielinājuši mūsu eiropiešu un kanādiešu sabiedroto [aizsardzības] izdevumus par 130 miljardiem dolāru, un mēs zinām, ka tie turpinās palielināties līdz 2024.gadam," sacīja ASV sūtne.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu