Ārkārtējas situācijas izsludināšana saistībā ar augstiem Covid-19 saslimšanas rādītājiem nav vajadzīga. Savukārt, ja nākotnē būs nepieciešams atbalstīt ekonomiku Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, valdība ir gatava aizņemties naudu. Par šīm un citām tēmām raidījumā “Komforta zona” runājām ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu.

Pilnu interviju skaties šeit: 

Audio:

Veselais saprāts uzvarēs, vīruss – zaudēs

Kariņš atzina, ka šobrīd valdības rīcībā ir plaši rīki, kā ierobežot vīrusa izplatību, tāpēc ārkārtējās situācijas izsludināšana šobrīd neesot vajadzīga.

“Es neredzu, kāpēc tas [ārkārtējās situācijas izsludināšana] būtu nepieciešams, jo valdības likumiskā rīcībā ir krietni vairāk līdzekļu, nekā mēs šobrīd izmantojam. Nav vajadzības vienkārši,” pārliecināts Kariņš.

Premjerministrs uzsvēra, ka vīrusa izplatības ierobežošanā izšķiroša loma ir sabiedrībai, ievērojot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus. 

“Mums katram ir jādara savs, mēs katrs individuāli to varam darīt, proti, ievērot šos drošības pasākumus. Tādējādi mēs samazināsim vīrusa transmisijas ķēdi. Neļausim vīrusam uzvaras gājienu,” sacīja Kariņš.

14

Jautāts par izskanējušajiem aicinājumiem nenēsāt aizsargmaskas, premjers retoriski vaicāja, kāpēc gan mediķi tādas vienmēr valkā savā darbavietā un kāpēc celtnieki lieto aizsargķiveres.

Savukārt sociālo tīklu un tajos izplatītās dezinformācijas ietekme uz sabiedrību kopumā, viņaprāt, ir pārspīlēta.  

“Visās sabiedrībās un visos laikos ir cilvēki, kas negrib ieklausīties zinātniekos. Es skatos sociālos tīklus, bet arī novēroju, kas notiek plašākā sabiedrībā. Plašākā sabiedrībā veselais saprāts ir krietni pārsvarā tiem cilvēkiem, kuri tic kaut kādām marginālām sazvērstības teorijām,” pauda premjers.

FOTO: TVNET/Oskars Lūsis

Kariņš norādīja, ka šobrīd Latvijā var runāt par aptuveni 5% cilvēku, kuri atsakās lietot sejas maskas.

Vīruss visaktīvāk izplatās slēgtās telpās, kur uzturas daudz cilvēku, - tas redzams no inficēšanās koros un sporta komandās.

Ierobežojumi tiek vērsti uz vietām, kur pierādīts, ka vīruss izplatās aktīvāk, tas pamatots ar Veselības ministrijas ekspertu atzinumiem, norādīja Kariņš.

14

Vienlaikus premjers ieteica negaidīt, līdz tiek ieviesti ierobežojumi, bet pašiem cilvēkiem izvērtēt, kāda uzvedība pandēmijas laikā ir droša.  

Dzīres Covid laikā?

Kariņš, jautāts par to, vai nākamā gada valsts budžetā tiks ieplānoti līdzekļi Covid-19 seku mazināšanai Latvijas ekonomikā, atbildēja, ka budžetā tos neesot iespējams ieplānot. Taču nepieciešamības gadījumā valdība ir gatava arī aizņemties naudu.  

“Tā būtu rīcība ārpus standarta budžeta plāna. Pirmkārt, mums vienmēr ir rezervēti pārdesmit miljoni kā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Bet ārpus tā mums joprojām paliek iespēja aizņemties naudu,” stāstīja valdības vadītājs.

Viņš arī norādīja, ka ekonomikas stimulēšanai no ES fondiem no nākamā gada vasaras būs pieejami aptuveni 2 miljardi eiro.

Kopumā, raksturojot Latvijas pašreizējo ekonomikas stāvokli, Kariņš bija optimistiski noskaņots. Viņš īpaši uzsvēra, ka bezdarba līmenis valstī ir samazinājies no 9% pirms pāris mēnešiem līdz 7,5% šobrīd.

Runājot par gaidāmajām nodokļu izmaiņām, premjers atgādināja, ka no 1. janvāra sociālais nodoklis tiks samazināts par 1%, kā arī visiem tā sauktajiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem paredzēts ieviest sociālās iemaksas, kas stāsies spēkā ar nākamā gada 1. jūliju.

FOTO: TVNET/Oskars Lūsis

Kariņam arī jautāts, kāpēc iekšlietām nākamā gada budžetā rezervēti salīdzinoši nelieli līdzekļi (ap 7,7 miljoniem eiro), salīdzinot ar citām nozarēm. Premjers norādīja, ka budžeta vajadzību bija daudz. Turklāt, ņemot vērā to, ka pagājušogad valdība un Saeima neizpildīja mediķiem doto solījumu par algu palielināšanu, bija jārisina arī šis jautājums.

Tomēr, saskaņā ar Kariņā sacīto, labā ziņa ir tā, ka iespējams iegūt papildu naudu no ES ekonomikas atlabšanas līdzekļiem. Šādus papildu līdzekļus varētu izmantot, piemēram, ugunsdzēsēju depo atjaunošanai.

Solījumu (ne)pildīšana

Kariņam lūgts arī skaidrot, kāpēc netika atcelta elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK), lai gan viņš pats to bija solījis. Ministru prezidents atbildēja, ka darbs notiek un pakāpeniski OIK tiks atcelts.

“Tas vēl ir procesā. Iepriekšējais ekonomikas ministrs izgatavoja plānu, kā OIK varētu tūlīt likvidēt. Viņš šo plānu atnesa uz valdību, un viņa paša ieteikums bija to nepildīt.

14

"Argumentācija bija ļoti elementāra: šis plāns pēc pašas Ekonomikas ministrijas aplēsēm visiem nodokļu maksātājiem varētu izmaksāt apmēram vienu miljardu eiro,” skaidroja premjers.

Uz jautājumu, vai tas nebija zināms jau tajā brīdī, kad tika solīta OIK likvidēšana, Kariņš abildēja, ka toreiz “tas nebija tādā veidā izanalizēts".  

Viņš piebilda, ka nākamgad tiek plānots par aptuveni 25% samazināt OIK maksājumu elektrības ražotājiem. Tas varētu par 10% samazināt elektrības rēķinus iedzīvotājiem.

Kariņa pārstāvētā partija Jaunā Vienotība pirms 13. Saeimas vēlēšanām solīja pieņemt faktiskās kopdzīves tiesisko regulējumu.  

“Es uzskatu, ka partnerattiecībām, vai tās ir starp dažāda dzimuma vai viendzimuma indivīdiem, jābūt kaut kādā legālā veidā atrunātām,” atzina premjers. Vienlaikus viņš norādīja, ka Saeimā patlaban nav vairākuma, kas atbalstītu šāda regulējuma pieņemšanu.