Vai privātskolām plāno mazākas prasības nekā pārējām?
Re:Check

FOTO: Re:baltica

Valdībā izskatīts Izglītības un zinātnes ministrijas plāns attiecībā uz vidusskolu finansēšanai nepieciešamo minimālo skolēnu skaitu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērš uzmanību, ka IZM paredz neparasti lielu pretimnākšanu privātajām vidusskolām, kurās pedagogu algas tāpat kā pārējās finansē valsts – tajās 10.-12 klasē varēs būt tikai 40 bērnu, kamēr pašvaldību skolām lielajās pilsētās prasīti vismaz 120 audzēkņi, bet jauno novadu centros – 90. 

LIZDA vadītāja Inga Vanaga Facebook pauda, ka “ministri atbalstīja nevienlīdzību pret skolēniem, pedagogiem”, un jautāja: “Ko darīsim, ja visi vecāki pieprasīs 13-15 skolēnus klasē?” Ar Vanagas ierakstu dalījās vairāk nekā 700 cilvēku.  

FOTO: Ekrānšāviņš

Valdība 20. oktobrī izskatīja IZM ziņojumu par “Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem”. Tajā runāts par IZM plānu grozīt valdības noteikumus, nosakot minimālo skolēnu skaitu vidusskolu pastāvēšanai. Desmit valstspilsētās posmā no 10. līdz 12. klasei būs jābūt vismaz 120 skolēniem, novadu administratīvajos centros – 90, novados ārpus centriem – 40, bet septiņās Eiropas Savienības ārējās robežas skolās – 25. Pašvaldību un LIZDA kritizētajam plānam sniegts izvērsts pamatojums – 90 un vairāk skolēnu vajadzīgs, lai esošā finansējuma ietvaros skolēniem nodrošinātu plašākas izvēles iespējas no padziļināto kursu piedāvājuma un veicinātu dabaszinātņu, tehnoloģiju un matemātikas jeb STEM priekšmetu apguvi. Tāpat skaidrots, kāpēc lielākas klases vidusskolā ir labāk, piemēram, netiek samazinātas skolēnu pašvadības prasmes un ir iespēja pilnvērtīgi izmantot grupu darbu. 

FOTO: IZM informatīvais ziņojums

Ziņojumā patiesi norādīts, ka uz privātajām vidusskolām neatkarīgi no to atrašanās vietas plānots attiecināt iedalījuma 3.punktu jeb tikai 40 skolēnu slieksni. Nekāds pamatojums tam ziņojumā nav sniegts, tāpēc Re:Check lūdza skaidrojumu IZM. 

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) Re:Check telefonsarunā stāstīja, ka 40 skolēnus kā minimālo skaitu privātajām vidusskolām ministrija ieplānojusi pēc tikšanās ar šo skolu pārstāvjiem, skatoties uz “reālo situāciju”. Proti, no 29 privātajām vidusskolām pašlaik 16 skolās audzēkņu skaits pārsniedzot 40. Pārējās 13 skolēnu ir vēl mazāk. No minētajām 16 skolām savukārt tikai trīs neatrodas Rīgā. “Mēs nevaram uzlikt [minimālo skolēnu skaitu] 120 un atstāt tikai tālmācības skolas, kurām ir sava specifika,” norāda Šuplinska. Turklāt atšķirībā no pašvaldību skolām, kuru ēkas vairumā gadījumu ir paredzētas daudz lielākam skolēnu skaitam, privātajām situācija esot pretēja. 

Uz jautājumu, vai šāda pretimnākšana nav negodīga pret tām ģimenēm, kuras arī lielajās pilsētās labprāt gribētu saviem bērniem iespēju mācīties mazākās klasēs, Šuplinska norāda, ka privātskolu vecāki, lai to nodrošinātu, rēķinās ar papildu izmaksām. Turklāt ārpus Rīgas un lielajām pilsētām arvien varēs pastāvēt skolas ar mazāku skolēnu skaitu. 

Izglītības eksperte, Saeimas deputāte no Attīstībai/Par Marija Golubeva Re:Check sacīja, ka būtu jāvērtē, ar kādu mērķi strādā konkrētās privātskolas. Proti, ja tās ir komerciāli uzņēmumi ar mērķi radīt peļņu īpašniekiem, tad ir pamatots jautājums, kāpēc tiek dota tik liela atlaide skolēnu skaita ziņā. Citādai pieejai, viņasprāt, jābūt attiecībā uz skolām, kas darbojas kā sabiedriskā labuma organizācijas un “dara kaut ko inovatīvi, kaut ko pilnīgi citādi nekā pašvaldību skolas”, attīsta jaunas pedagoģiskās pieejas un tāpēc varot daudz dot izglītības sistēmai kopumā. Golubeva gan piebilst, ka ne jau privātskolas ir galvenā izglītības sistēmas problēma – viņasprāt, daudz vairāk nevienlīdzību veicina selektīvas skolas un pieeja, tajā skaitā nevēlēšanās uzņemt bērnus, ar kuriem vairāk jāstrādā. “Daļēji tā ir tikai pašas LIZDA ilgus gadus īstenota politika runāt tikai par atalgojuma palielinājumu un darba vietām un nerunāt par to, ka ir pienācis laiks pārstrukturēt izglītības sistēmu.” 

To, ka “uzstādījums privātajā izglītībā varētu būt, ka ja tā ir alternatīva metodoloģija, individuālajām vajadzībām piemērota izglītība”, norāda arī Šuplinska, kā piemēru minot Valdorfa vai tā sauktās saimes skolas: “Mums tā ir jāatbalsta, jo valsts, protams, nevar respektēt pilnīgi visas indivīda vajadzības.” Vienlaikus pašlaik tikai atsevišķas skolas ļoti precīzi varot norādīt, ka strādā ar alternatīvu metodoloģiju. Valsts šobrīd arī nemonitorējot izglītības rezultātus privātajā sektorā, taču šāda analīze tikšot veikta. 

Pašlaik Latvijā ir 62 privātskolas, no tām 29 ir vidusskolas. Tajās 10.-12.klasē vidējo izglītību iegūst 4274 skolēni. No visām 62 privātskolām tikai deviņām juridiskais statuss ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums. 

IZM paredz, ka no nākamā mācību gada visām vidusskolām, kas minimālā skolēnu skaita prasību neizpilda, tiks pakāpeniski samazināts valsts finansējums, līdz trešajā neizpildes gadā tā nebūs vispār. Pašlaik 170 vidējās izglītības iestādēs skolēnu skaits ir atbilstošs plānotajam, 79 – mazāks, bet vēl 42 skolas jau plānots reorganizēt.

Saskaņā ar Izglītības likumu valstij ir jāpiedalās privātskolu pedagogu atalgojuma finansēšanā, savukārt pašvaldības šo skolu uzturēšanā var iesaistīties pēc brīvprātības principa.

Uz augšu
Back