Turcijas liras krituma ēnā pieaug šaubas par Erdogana spēju kontrolēt Turcijas ekonomiku

Turcijas valūta ir kopš 2019. gada ir kritusies par ceturto daļu. Tas skaidrojams ar pieaugošo ģeopolitisko spriedzi un investoru bažām par valsts ekonomiku. Turcijas akciju tirgus arī piedzīvojis būtisku kritumu.

Kritums palielinājies pēc vairāku Turcijas amatpersonu un Rietumvalstu līderu kareivīgiem komentāriem pagājušās nedēļas nogalē.

Tā, piemēram, Francija atsauca savu vēstnieku no Ankaras pēc tam, kad Erdogans paziņoja, ka Francijas prezidentam Emanuelam Makronam ir nepieciešama ārstēšanās psihiatriskās veselības iestādē. Eroganu saniknoja Makrona izteikumi par musulmaņiem.

Citas Turcijas amatpersonas pārmeta Eiropas valstu līderiem, ka tās “piekopj pret musulmaņiem tādu pašu demonizācijas politiku, kāda tika piekopta starpkaru periodā pret ebrejiem”.

Eiropas Padomes prezidents Šarls Mišels paziņoja, ka Turcija “turpina provokatīvu politiku un neizprotamas darbības Vidusjūrā”, šādu Turcijas rīcību nosaucot par nepieņemamu.

Tāpat Erdogans savā paziņojumā vērsās pie ASV, aicinot Savienotās Valstis noteikt sankcijas pret Ankaru, ņemot vērā Turcijas iesaisti Kalnu Karabahas konfliktā. Tiek norādīts, ka Turcija ir piegādājusi bruņojumu Azerbaidžānai, kas šajā reģionā cīnās pret Armēnijas armiju.

Vašingtona jau iepriekš ir draudējusi noteikt sankcijas pret Turciju, kas, būdama NATO biedre, ir iepirkusi S-400 gaisa aizsardzības sistēmas, kas ražotas Krievijā.

“Jūs nesaprotat, ar ko jums ir darīšana! Lai arī kādas būtu sankcijas, nosakiet tās, nekavējieties!” Erdogans sacīja uzrunā pagājušās nedēļas nogalē.

Pēc šiem paziņojumiem tika novērots, ka liras vērtība piedzīvo kritumu un savienojumā ar augstu inflāciju (11,75% pagājušajā mēnesī) un pieaugušo spiedienu uz uzņēmumiem palielina Turcijas ārējo parādu.

Turcijas varasiestādes pēdējo 18 mēnešu laikā jau ir iztērējušas vairāk nekā 130 miljardus dolāru lielu summu, lai atbalstītu savu valūtu. Šie centieni ir ievērojami ietekmējuši valūtas rezerves, līdz ar to Ankara no starptautiskajām kredītaģentūrām saņēmusi brīdinājumu, ka “Turcijas buferzona ir gandrīz izsmelta, un tas tuvākajā laikā varētu izraisīt potenciālu krīzi”.

Sasprindzinājums starp Turciju, Eiropas Savienību un ASV ir radījis jaunas bažas par to, vai Erdogans spēs tikt galā ar ekonomiskajām problēmām valstī. Pēdējo gadu laikā Turcijas prezidents savā kontrolē ir pārņēmis ievērojamu daļu valsts institūciju, to vidū – arī nosacīti neatkarīgo valsts centrālo banku.

Banka pagājušajā nedēļā sarūgtināja investorus, paziņojot, ka procentu likmes otro reizi pēc kārtas netiks celtas. Analītiķi norāda, ka procentu likmju celšana būtu palīdzējusi stabilizēt liru un atjaunot investoru pārliecību.

Tā vietā Turcijas centrālā banka izdarījusi to, ko analītiķi dēvējuši par “slepenu pievilkšanu”, palielinot kredītu finansēšanas izmaksas, tādējādi paplašinot ārkārtas aizdevumu iespējas. Lēmums tika interpretēts kā bankas mēģinājums paaugstināt likmes, neizraisot Erdogana dusmas, kurš jau ilgstoši iestājas pret augstām procentu likmēm.