Tiesai nodoto krimināllietu skaita samazināšanos ietekmējusi arī Latvijas iedzīvotāju pārcelšanās uz dzīvi ārzemēs, tomēr tas neliecina, ka Latvijā palikušie cilvēki kļuvuši godīgāki, Saeimas komisijā atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Stukāns atzīst, ka Latvijā palikušie cilvēki nav kļuvuši godīgāki (19)
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegtie valsts budžeta dokumenti par prokuratūras darbības rezultātiem un to rezultatīviem rādītājiem no 2019. līdz 2023. gadam liecina, ka pērn prokuroru uzraudzībā sākti 38 944 kriminālprocesi, bet 2021.gadā tiek prognozēti 38 000 kriminālprocesi. Tiesai nodoto lietu skaits pērn bija 8592, bet 2021.gadā to skaits prognozēts 8200.
Pērn pirmās instances tiesā izskatītas 7761 krimināllieta, bet 2021.gadā tiek prognozēts, ka būs izskatītas 6500 lietas.
"Kas attiecas uz ienākošo lietu samazinājumu, tad Latvijā visi priecājas. Es nepriecājos, jo būtu jānoskaidro iemesli, kāpēc Latvijā samazinās krimināllietas pirmajā tiesu instancē. Tas nav tāpēc, ka Latvijā palikuši godīgāki cilvēki, bet tāpēc, ka godīgie un negodīgie aizbraukuši uz ārzemēm un katru gadu turpina aizbraukt, līdz ar to cilvēki izdara noziegumus ārvalstīs. Latvijā izdarīto noziegumu skaits samazinās, tāpēc arī samazinās tiesā ienākošo lietu skaits," norādīja ģenerālprokurors.
Tāpat tiesai nodoto krimināllietu skaits samazinās, jo kriminālprocesa izmeklēšana ir modernizēta un patlaban prokuroram ir vairāki veidi, kā pabeigt kriminālprocesu, tostarp pašam noteikt sodu apsūdzētajam, viņš piebilda. "Tie visi ir iemesli, kāpēc lietu skaits samazinās," norādīja Stukāns.
Ģenerālprokurors gan vērsa uzmanību: lai arī izmeklējošās iestādes priecājas par lietu skaita kopējo samazināšanos, tomēr noziedzības rādītāji uz 100 000 iedzīvotājiem noteikti liecina par citādāku ainu.