Aptauja: Latvijas sabiedrība pozitīvi novērtē valdības darbu ārkārtējās situācijas laikā

Inna Šteinbuka

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijas sabiedrība pozitīvi novērtē valsts institūciju darbu ārkārtējās situācijas laikā, liecina Latvijas Universitātes (LU) vadībā īstenotā pētniecības projekta "reCOVery-LV" pirmajā posmā veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati.

Kā informēja LU pārstāve Liene Bērziņa, projekta vadītājas Innas Šteinbukas ieskatā ir zīmīgi, ka puse jeb 50% aptaujāto uzskata, ka ārkārtējās situācijas dēļ valsts savas funkcijas spēj pildīt tikpat labi vai pat labāk, bet

35% piekrīt apgalvojumam, ka izjūt lepnumu par valsts iestāžu darbu.

16

Pēc viņas paustā, vislielākais atbalsts šādam uzskatam ir jauniešu un senioru vidū. Tāpat pozitīvi esot vērtējams arī tas, ka pandēmija nav veicinājusi iedzīvotāju vēlmi pamest Latviju, jo lielāka daļa aptaujāto atzinuši, ka nav par to domājuši.

Vienlaikus Bērziņa informēja, ka 45,7% aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka attālinātais darbs ir padarījis valsts pārvaldi par modernāku un pieejamāku privātpersonām.

Aptaujas rezultāti atklāj, ka, neraugoties uz salīdzinoši augsto valsts ārkārtas atbalsta saņēmēju loku (9,6%), Kurzemē dzīvojošie esot skeptiski par valsts par valsts atbalsta programmu efektivitāti, savukārt Zemgalē ir viens no zemākajiem atbalstu saņēmušo īpatsvariem, toties vislielākā vēlme redzēt iekļaujošākas un apjomīgākas valsts atbalsta programmas.

Bērziņa norādīja, ka 60% aptaujāto atbalsta palīdzības sniegšanu tikai godprātīgiem nodokļu maksātājiem, bet divas trešdaļas nosoda izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījuma institūta pētnieks Aldis Austers uzskata, ka aptauja apliecina, ka

pandēmijas ietekmē sabiedrībā nostiprinās tādas vērtības kā lielāka sociālā vienlīdzība un atbildīgāka attieksme pret nodokļu maksāšanu.

16

Viņš skaidroja, ka iedzīvotāji nosoda izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un atbalstītu tikpat stingrus vai pat vēl stingrākus ierobežojošos pasākumus atkārtota Covid-19 pandēmijas viļņa gadījumā. "Zīmīgi ir tas, ka lielāka daļā cilvēku atbalsta palīdzības sniegšanu tikai tiem, kas godprātīgi maksājuši nodokļus, kā arī vēlētos saņemt lielāku valsts atbalstu, pat ja būtu jāsamierinās ar lielāku nodokļa slogu nākotnē," pauda Austers.

Valsts pētījumu programmas (VPP) projektā "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)" sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica sabiedriskās domas aptauju.

Bērziņa skaidroja, ka aptaujas mērķis bija noskaidrot sabiedrības attieksmi pret valdības īstenotajām ārkārtas palīdzības programmām, Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju savstarpējo solidaritāti, ārkārtas situācijas ietekmi uz nodokļu maksājumu morāli un valdības institūciju darbu ārkārtas situācijas laikā.

Aptauju veica laikā no 2020.gada 11. līdz 22.septembrim, ar tiešās intervijas dzīvesvietās metodi aptaujājot 1011 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Uz augšu
Back