Pat vampīrsikspārņi pēc sasirgšanas mēdz sociāli distancēties

Vampīrsikspārnis

FOTO: AFP / Scanpix

Jaunā pētījumā parādīts, ka vampīrsikspārņi ievēro sociālo distancēšanos krietni labāk par dažiem cilvēkiem.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Behavioral Ecology”, kad vampīrsikspārņi saslimst, tie pavada mazāk laika kopā ar citiem savas kolonijas indivīdiem, tādējādi palēninot slimības izplatību.

Zinātnieki arī iepriekš bija novērojuši vampīrsikspārņu sociālo distancēšanos, tiesa, tikai nebrīvē. Tagad tas novērots arī savvaļā.

Pētījumā zinātnieki notvēra 31 vampīrsikspārņu mātīti un, lai simulētu slimību, pusei no tām injicēja lipopolisaharīdu – vielu, kas skar imūnsistēmu. Pārējiem sikspārņiem tika injicēts fizioloģiskais šķīdums. Pēc tam zinātnieki sikspārņiem piestiprināja īpašus sensorus un palaida tos atpakaļ brīvībā.

Atklājās, ka slimie sikspārņi centās izvairīties no saviem kolonijas biedriem un vairāk laika pavadīja vienatnē.

4

Laikā pēc sikspārņu palaišanas brīvībā kontroles grupas sikspārņiem bija 49 procentu liela iespēja, ka tie saskarsies ar citiem kontroles sikspārņiem, bet tikai 35 procentus liela iespēja, ka tie saskarsies ar slimajiem sikspārņiem. Slimie sikspārņi arī pavadīja par 25 minūtēm mazāk laika kopā ar citiem sikspārņiem nekā kontroles grupas sikspārņi.

“Šie sensori sniedza mums jaunu, brīnišķīgu iespēju ielūkoties tajā, kā mainās šo sikspārņu sociālā uzvedība pa stundām un pat minūtēm dienas un nakts laikā – pat tad, kad tie slēpās koku dobumos,” komentēja pētījuma autors Saimons Riperdžers.

Daudzām sugām tādi slimību simptomi kā miegainība vai samazinātas pārvietošanās spējas ļauj infekcijai komūnā izplatīties lēnāk. Tā ir tāda kā nelabprātīga sociālā distancēšanās.

Uz augšu
Back