Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātajos risinājumos tūrisma atbalstam trūkst darba spēka izmaksu segšana un operatīvo izdevumu, piemēram komunālo maksājumu, atlaides visiem tūrisma jomas uzņēmumiem, nevis tikai viesnīcām, sacīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca.
Viņa norādīja, ka ministrijas priekšlikumi ir vispusīgi, taču tie ir saskaņoti un iepriekš izrunāti ar visu tūrisma nozari. Tajā pašā laikā Kavaca uzsvēra, ka priekšlikumos nav noteikts, kā EM piesaistīs jaunu finansējumu tūrisma nozares darba atsākšanai nākamā gada aprīlī, kā arī nav saskatāms reāls rīcības plāns no 1.janvāra. Patlaban tūrisma kompānijas saņem atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai līdz 31.decembrim, taču janvāris rada neskaidrību un nedrošību.
Kavaca skaidroja, ka patlaban priekšlikumos ir noteikts finansējums, kuru ieguldīs tūrisma infrastruktūras jeb tūrisma objektu atbalstam, lai tie nākamajā gadā varētu piesaistīt ārzemju tūristus. Taču tas neesot pietiekami, lai noturētu esošos tūrisma uzņēmumus "virs ūdens".
Kā uzsvēra asociācijas valdes priekšsēdētāja, lielākā daļa tūrisma operatoru un aģentu nestrādā kopš marta, līdz ar to ir ātri jādomā un jārealizē tādi atbalsta mehānismi, kas palīdzēs apmaksāt darbinieku uzturēšanu un pēc iespējas vairāk samazinās ikdienas operatīvos izdevumus, piemēram, telpu īri, komunālos maksājumus visiem uzņēmējiem tūrisma jomā, nevis tikai viesnīcām.
Viņa atklāja, ka šos priekšlikumus ar visu tūrisma nozari apspriedīs līdz piektdienai. Pēc tam priekšlikumus diskutēs ar EM.
Pēc ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) sacītā, tūrisma nozares atbalstam EM piedāvā risinājumus trijos virzienos - komercdarbības aizsardzībā, izmaksu samazināšanā un apgrozījuma veicināšanā nākamajā tūrisma sezonā.
Komercdarbības aizsardzības pasākumi paredzēti aizsardzības nodrošināšanai pret maksātnespēju, līdz 2021.gada 31.augustam atjaunojot aizliegumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tūrisma nozares komersantiem. Tāpat rosināts nodrošināt labvēlības periodu "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") izsniegtajos aizdevumos visiem tūrisma nozares komersantiem līdz 2021.gada 31.jūlijam apgrūtinātas ekonomiskās darbības apstākļos atliktajai daļai no pamatsummas.
Komercdarbības izmaksu samazināšanas pasākumi paredz atbalsta programmas tūrisma operatoru repatriācijas izmaksu segšanai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ieviestā atbalsta instrumenta Covid-19 skartajiem tūrisma nozares uzņēmumiem atlikumu aptuveni 4,5 miljonu eiro apmērā izlietot atbalstam viesnīcām un ļaut izmaksas attiecināt arī uz operacionāliem izdevumiem, tostarp atalgojuma izmaksai, bet ne pamatlīdzekļiem. Šī atbalsta potenciālais periods pie labvēlīga Eiropas Komisijas saskaņojuma varētu būt līdz 2021.gada jūnijam.
Tāpat kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) paredzēts izvērtēt iespēju tūrisma nozares komersantiem samazināt izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem pašvaldības un publisko personu kontrolētajās kapitālsabiedrībās.
EM rosina arī rast risinājumu pašvaldību budžeta ietvaros piešķirt atlaides nekustamā īpašuma nodoklim un nomai tūrisma mītnēm un sabiedriskās ēdināšanas komersantiem Rīgā un Jūrmalā, paredzot, ka nekustamā īpašuma nodokļa un nomas atlaides būtu pieejamas iepriekš minētajiem tūrisma nozares komersantiem līdz 2021.gada 30.septembrim.
Tāpat tūrisma operatoru sektora glābšanai iecerēts rast risinājumu valsts garantiju izsniegšanai, tam paredzot līdz 18 miljoniem eiro. Valsts garantijas tūrisma operatoriem varētu piešķirt līdz 2023.gada 31.decembrim.
Savukārt starp komercdarbības apgrozījuma veicināšanas pasākumiem EM rosina veikt grozījumus Eiropas savienības (ES) fondu programmā "Atbalsts nodarbināto apmācībām", paredzot darba algas izmaksu segšanu apmācību laikā tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem, rodot risinājumu iespējamā atalgojuma apmaksas piemērošanai pilnā apmērā, bez komersanta līdzfinansējuma, tādējādi daļēji risinot dzīvotspējīgo komersantu atalgojuma jautājumu. Šim mērķim paredzēts novirzīt 1,8 miljonus eiro.
EM arī atzina, ka, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, varētu izvērtēt noteikto ierobežojumu mazināšanu, tostarp sadarbībā ar Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru lemt par pasākumiem, lai biznesa un organizētu grupu tūristi varētu ieceļot Latvijā, izslēdzot prasību ievērot pašizolāciju. Tāpat plānots izvērtēt iespēju Atveseļošanas un noturības stratēģijas līdz 2023.gadam ietvaros veikt investīcijas 100 miljonu eiro apmērā tūrisma infrastruktūrā, kas veicinātu lielāku izklaides tūrisma attīstību, nodrošinot straujāku tūrisma eksporta attīstību.
