Azerbaidžāna ceturtdien veikusi mēneša laikā intensīvāko raķešu uzbrukumu Kalnu Karabahas galvaspilsētai Stepanakertai, pavēstīja Kalnu Karabahas cilvēktiesību ombudsmens Artaks Beglarjans.
"Azerbaidžāna apšaudīja Stepanakertu vairākas stundas, pilsētā trāpīja desmitiem raķešu," ziņu aģentūrai AFP sacīja amatpersona.
"Triecienā ievainoti civilisti. Pēdējo kauju gaitā tā bija smagākā apšaude," viņš piebilda.
Ceturtdien Ženēvā, Šveicē, bija paredzēta Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministru Zohraba Mnacakanjana un Džihuna Bairamova tikšanās ar EDSO Kalnu Karabahas konflikta noregulējuma grupas, tā dēvētās Minskas grupas, pārstāvjiem.
Tomēr Bairamovs tikšanos atlicis uz piektdienu un atteicies tikties tiešās sarunās ar Armēnijas kolēģi, pavēstīja Azerbaidžānas Ārlietu ministrija.
Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27.septembrī.
Konflikta eskalācijā, kas ir asiņainākā kopš 1994.gada pamiera, abās pusēs dzīvību zaudējuši vismaz 1252 cilvēki.
Nogalināti vairāk nekā 130 civilisti, tūkstošiem cilvēku bijuši spiesti pamest savas dzīves vietas.
Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.
Baku noraida visus risinājumus, kas ļautu armēņiem saglabāt kontroli pār Kalnu Karabahu.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.