"Rail Baltica" Torņakalnā: iecerēts izveidot Raņķa dambja un Vienības gatves savienojumu

Daudzstāvu dzīvojamā ēka "Filozofu rezidence" un Raņķa dambis.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Vienlaikus ar dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu Torņakalnā iecerēts izveidot Raņķa dambja un Vienības gatves savienojumu, ceturtdien publiskajā diskusijā par "Rail Baltica" lokālplānojuma un būvprojekta risinājumiem Torņakalna teritorijai posmā no Jelgavas ielas līdz Friča Brīvzemnieka ielai informēja lokālplānojuma izstrādātāja SIA "Grupa 93" eksperti.

"Rail Baltica" projekta virzītāja "RB Rail" reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans gan vērsa uzmanību uz to, ka ir svarīgi, lai Raņķa dambja un Vienības gatves plānotais savienojums tiktu realizēts noteiktos laika rāmjos vienlaikus ar "Rail Baltica" projektu.

"Patlaban "Rail Baltica" projektēšana notiek, pieņemot, ka šāds savienojums netiek izbūvēts, līdz ar to paredzēts, ka tramvaja satiksme saglabājas pa Friča Brīvzemnieka ielu.

Ja ir iespējams savienojumu izbūvēt vienlaikus ar dzelzceļa līniju, tramvajs varētu tikt pārcelts uz šo savienojumu," sacīja Bramans.

2

"Grupa 93" teritorijas plānotāja Līga Ozoliņa norādīja, ka pagaidām vēl ir tikai lokālplānojuma priekšlikumi darba redakcijai un notiek inženierizpēte. Vienlaikus Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) informēja, ka Raņķa dambja un Vienības gatves savienojuma izbūve tiks pieteikta Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma saņemšanai.

Ozoliņa skaidroja, ka šī savienojuma izbūve ļautu būtiski atslogot Āgenskalna un Torņakalna D un E kategorijas ielas no privātā un kravas autotransporta, kā arī pārvirzīt tramvaja kustību uz jaunu maršrutu, likvidējot tramvaja kustību pa Uzvaras bulvāri un Friča Brīvzemnieka ielu, atstājot Friča Brīvzemnieka ielu tikai gājēju un velosipēdista kustībai.

SIA "Elmāra Daniševska birojs" inženieris Raivo Pauls stāstīja, ka iecerētais savienojums būtu tunelis ar četrām joslām automašīnu kustībai, divām tramvaja līnijām un atsevišķu gājēju un velosipēdistu tuneli.

"Tā praktiski ir vienīgā vieta, kurā varētu realizēt Pārdaugavas Ziemeļu-Dienvidu savienojuma iekšējo loku,

2

kas ir ļoti pieprasīts un rada lielu transporta noslodzi tuvās Pārdaugavas nelielajām ielām. Savienojums radītu vienu ielu maģistrālai autotransporta kustībai," skaidroja Pauls.

Viņš norādīja, ka pilnībā realizējot šo projektu līdz 2027.gadam, kā arī Vienības gatves un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu pārbūvējot par divlīmeņu krustojumu, no autotransporta tiktu atslogota tuvā Pārdaugava, kā arī pastāv iespēja izbūvēt tramvaja līniju līdz Ziepniekkalna daudzstāvu mikrorajonam.

Projektētāju apvienības "Idom-Ineco" pārstāvis Rihards Ieviņš pastāstīja, ka jaunā "Rail Baltica" reģionālā stacija tiks būvēta 270 metrus uz Daugavas pusi no esošās Torņakalna stacijas. Tas nepieciešams, lai varētu atrisināt pietiekami garu posmu ar nelielu slīpumu, jo

projekts paredz "Rail Baltica" trasi virzīt tunelī zem Jelgavas dzelzceļa līnijas. Tālāk no Daugavas līnijas slīpums būs pārāk liels, lai vilcieni varētu apstāties.

2

Bramans informēja, ka projekta risinājumos paredzēts pārbūvēt Friča Brīvzemnieka ielas, Torņakalna ielas un Altonavas ielas tilti. Trīs pārvadu pārbūvi paredzēja jau 2016.gadā apstiprinātais trases novietojuma un tehnisko risinājumu plāns. Jaunākā inženiertehniskā izpēte apstiprina, ka šo pārvadu saglabāšana nav iespējama, un šos pārvadus būs nepieciešams pārbūvēt. Pārbūve savukārt ļaus būtiski uzlabot dzelzceļa šķērsošanu visiem satiksmes dalībniekiem - gājējiem, riteņbraucējiem, autotransportam un sabiedriskajam transportam.

Tāpat Bramans informēja, ka patlaban Pārdaugavā jau ir paredzēti 20 dzelzceļa līnijas šķērsojumi, kā arī iespējami vēl divi. Bramans norādīja, ka šķērsojumi būs ik pēc 400 metriem, tādējādi palielinot teritorijas savienojamību.

"Patlaban vēl notiek projektēšana, paredzēts, ka būvprojekts būs gatavs nākamā gada beigās," sacīja Bramans.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Uz augšu
Back