FM: Covid-19 seku mazināšanai nepieciešamos papildu līdzekļus varēs iegūt, veicot aizņēmumus finanšu tirgos

Finanšu ministrs Jānis Reirs

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Covid-19 seku mazināšanai nepieciešamos papildu līdzekļus varēs iegūt, veicot aizņēmumus finanšu tirgos, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā stāstīja, ka, lai ierobežotu Covid-19 izplatību un nekavējoties piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem risinājumus, tūliņ pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas tika izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam. Nākamajā nedēļā darbs grupā tiks atsākts, lai nepieciešamības gadījumā operatīvi lemtu par jauniem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam. FM gan neprecizēja, kurā dienā darba grupai plānota sanāksme un kādi jautājumi tiks izskatīti.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka valdības mērķis ir ilgtermiņā veidot Latviju par valsti ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, stiprināt tās konkurētspēju un rūpēties par Latvijas iedzīvotāju labklājību un drošību kā ikdienā, tā krīzes situācijās.

"Valsts budžeta līdzekļi, kas tiek novirzīti nozarēm, kā arī atbalsts, kas papildus sniegts Covid-19 krīzes laikā ir saskaņā ar valsts ilgtermiņa mērķiem un balstīts uz stingru fiskālo disciplīnu, ņemot vērā esošo situāciju un nosacījumus. Valdība strādā, lai īstenotu pasākumus tālākai vīrusa izplatības mazināšanai, kā arī sniegtu nepieciešamo atbalstu, lai ekonomiskais šoks būtu pēc iespējas mazāks un ilglaicīgi neietekmētu iedzīvotājus, un ekonomiku kopumā," uzsvēra Reirs.

FM piebilda, ka resursi papildu pasākumiem Covid-19 seku mazināšanai un ekonomikas atbalstam tiks nodrošināti nepieciešamajā apjomā, veicot aizņemšanos finanšu tirgos, kuros šobrīd ir iespējams veikt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa resursu piesaisti ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, kā arī izmantojot finansiāli izdevīgas aizņemšanās iespējas no starptautiskajām finanšu institūcijām - Ziemeļu Investīciju bankas, Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Komisijas SURE instrumenta, kas sniedz atbalstu bezdarba risku mazināšanai.

Tāpat ministrijā norādīja, ka Valsts kases kontos pieejamie resursi paredzēti kopējai finansēšanas nepieciešamības segšanai - valsts budžeta deficīta finansēšanai un valsts aizdevumu nodrošināšanai, tai skaitā Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanas pasākumu finansēšanai un ekonomikas atbalstam, kā arī valsts parāda saistību izpildei.

FM aprēķinājusi, ka kopumā Covid-19 izplatības seku novēršanai un krīzes pārvarēšanai līdz šim ir nodrošināts valsts atbalsts virs trim miljardiem eiro. Šis finansējums tautsaimniecības atbalstam ir pieejams šogad un gandrīz puse no tā arī turpmākajos gados.

"Atbalsts ir ne tikai līdzekļu piešķiršanā, bet arī nodokļu nomaksas atlikšanā un dažādu garantiju sniegšanā uzņēmējiem. Līdz oktobra beigām pieņemti lēmumi par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu kopumā aptuveni 275 miljonu eiro apmērā, tai skaitā vairāk nekā 140 miljoni eiro saskaņā ar "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu"," skaidroja ministrijā.

Virs viena miljarda eiro ir piešķirts atbalsts garantiju, aizdevumu vai apgrozāmo līdzekļu veidā uzņēmējiem, ko nodrošina finanšu institūcija "Altum", kas turpina sniegt atbalstu uzņēmējiem. Savukārt par 150 miljoniem eiro tika palielināts pašvaldību aizņēmumu limits 2020.gadam tautsaimniecībai nozīmīgu augstas gatavības investīciju projektu īstenošanai, kā arī pārskatīti Eiropas Savienības fondu ieguldījumi un ap 760 miljoniem eiro novirzīti prioritārajām nozarēm.

Pieejamais finansējums nodrošināts, operatīvi aizņemoties resursus iekšējā un starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot parāda vērtspapīrus 2020.gadā kopā līdz šim 2,3 miljardu eiro apmēr, kā arī piesaistot aizdevumu no Ziemeļu Investīciju bankas 250 miljonu eiro apmērā.

"Arī turpmāk jārīkojas tā, lai maksimāli izvairītos no papildus deficīta un parāda palielināšanas. Svarīgi, lai valsts parāda līmenis nepārsniegtu 50% no IKP. Īstermiņā tas var sniegt nepieciešamo atbalstu krīzes risināšanai, bet jāatceras, ka ilgtermiņā tas būs slogs, kas jāatdod nākamajām paaudzēm. Tomēr, ja pandēmijas ietekme uz ekonomiku ir tāda, ka papildu pasākumi ekonomikas atbalstam ilgtermiņā ir obligāti nepieciešami, tad šādus ieguldījumus var veikt," norādīja finanšu ministrs.

LETA jau vēstīja, ka otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika pieņemts lēmums atjaunot finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadīto darba grupu uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 krīzē, otrdien mediju pārstāvjiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Finanšu ministrs stāstīja, ka darba grupas proaktīva atjaunošana ir vērtējama kā pozitīvs un pareizs solis, jo tādējādi gadījumā, ja Covid-19 izplatības dēļ tiks ieviesti jauni ierobežojumi, valsts varēs ātrāk sniegt atbalstu tām nozarēm, uz kurām ierobežojumi varētu attiekties.

Reirs norādīja, ka viņa vadītā darba grupa pavasarī ir guvusi labu pieredzi, un ar tās lēmumiem tika panākti labi rezultāti. Kopumā valsts piešķīrusi atbalstu divu miljardu eiro apmērā, bet līdz ar dažādu finanšu instrumentu pieejamību atbalsts uzņēmumiem ir lēšams trīs miljardu eiro apmērā. Reirs piebilda, ka vairāki Covid-19 krīzes sākumā ieviestie finanšu instrumenti ir pieejami joprojām.

Tiesa, patlaban Reirs atturējās nosaukt konkrētu pieejamo valsts atbalsta summu, piebilstot, ka līdzekļi ir pieejami Valsts kasē, kā arī viņa vadītā darba grupa strādās ar projektiem, kuriem piesaistīt līdzekļu no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda. No šī fonda Latvijas projektiem indikatīvi būs pieejami zem diviem miljardiem eiro.

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā no 13.marta līdz 9.jūnijam bija izsludināta ārkārtējā situācija un tolaik Reira vadītajā darba grupā tika skatīti jautājumi par finansējuma piešķiršanu gan krīzē cietušajiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem, gan arī valsts uzņēmumiem.

Iepriekš Reirs atzina, ka Covid-19 krīzes mazināšanai iespējamais valsts atbalsts ir aptuveni četri miljardi eiro, savukārt Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija liecina, ka valsts sniegtais atbalsts Covid-19 krīzē ir aptuveni 2,1 miljards eiro.

Kopumā darbības laikā Reira vadītā darba grupa ārkārtējās situācijas laikā pieņēma apmēram 180 lēmumu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Uz augšu
Back