"Eco Baltia vide" aicina rudenī iedzīvotājus šķirot bioloģiskos atkritumus

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Rudens lapas.
Rudens lapas. Foto: Edijs Pālens/LETA

Sākoties rudens sezonai un aktīvam lapkritim, atkritumu apsaimniekotājs "Eco Baltia vide" aicina iedzīvotājus dārza atkritumus neizmest sadzīves atkritumiem paredzētajos konteineros, bet tos šķirot un nodot atsevišķi, informēja "Eco Baltia vide" preses sekretāre Daiga Buča.

Bioloģiski noārdāmie produkti un bioloģiskie atkritumi ir dažādas mizas, puvuši augļi un dārzeņi, kā arī pļauta zāle un bioplastmasa jeb materiāls, kas nākotnē aizvietos plastmasas maisiņus un spēs noārdīties.

Pēc viņas teiktā, ja nav iespēju pašiem no dārza atkritumiem veidot kompostu, tad iedzīvotāji un uzņēmumi aicināti izmantot pašvaldību nodrošinātās iespējas, piemēram, akciju veidā vai uzņēmumu tagad piedāvātos pakalpojumus bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai.

Buča stāstīja, ka "Eco Baltia vide" pieredze liecina, ka šķirot un atsevišķi nodot bioloģiskos atkritumus iedzīvotājiem ir ekonomiski izdevīgāk arī tajos gadījumos, ja komposts nav viņiem piemērots risinājums. Bioloģisko atkritumu apsaimniekošana parasti tiek nodrošināta par zemāku maksu nekā sadzīves atkritumiem. Piemēram, ja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā ir 16,53 eiro par kubikmetru ar pievienoto vērtību nodokli (PVN), tad atsevišķi nošķiroto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksa ir par 24% zemāka jeb 12,57 eiro par kubikmetru.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts stāstīja, ka visā Latvijā bioloģisko atkritumu šķirošana būs obligāti jānodrošina no 2023.gada, bet apsaimniekotājs aicina iedzīvotājus tos šķirot jau tagad. Viņš stāstīja, ka vidēji sadzīves atkritumos bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoms veido līdz 40% - tie ir gan pārtikas atkritumi, gan dažādi dārza atkritumi. 

"Lapkriti apturēt nevaram un arī nevajag, bet lapas, zarus, zāli un bojātos augļus nav nekāda iemesla mest sadzīves atkritumos un nogādāt kopējā poligona kalnā. Ja nav iespēju veidot kompostu, jau tagad virknē mūsu apkalpoto novadu piedāvājam gan speciālus maisus, gan individuālos konteinerus arī privātmājām," atzīmēja Aizbalts.

Ja bioloģiskie atkritumi lielākā apjomā rodas pastāvīgi, Rīgas un Mārupes klienti ir aicināti pieteikt un izmantot individuālus konteinerus, kuru apkalpošana tiek nodrošināta saskaņā ar grafiku. Citos gadījumos var iegādāties priekšapmaksas maisus (120 litri), kuru cenā ir iekļauta to izvešana pēc pieteikuma. Lielākiem sezonālajiem bioloģisko atkritumu apjomiem "Eco Baltia vide" piedāvā iespēju pasūtīt arī specializētos konteinerus. 

Vienlaikus iedzīvotāji aicināti rūpīgi ievērot arī bioloģisko atkritumu šķirošanas noteikumus, jo arī šajos atkritumos nedrīkst būt iepakojums vai cita veida atkritumi, kas nav bioloģiski noārdāmie.

Uzņēmums arī atgādināja, lai veicinātu atkritumu šķirošanu un pārstrādi, sadzīves atkritumu konteineros nedrīkst būt citu atkritumu piejaukums, piemēram, riepas, elektroiekārtas, būvgruži vai koku lapas, bojātie augļi, zari un citi dārza atkritumi. Tāpēc "Eco Baltia vide" aicina klientus rūpīgi iepazīties ar atkritumu šķirošanas nosacījumiem un piedāvatajiem risinājumiem, izmantojot iespēju šķirot dažādu veidu atkritumus. Tādējādi nodrošinot, ka mazāks atkritumu apjoms tiek apglabāts poligonā, bet vairāk nonāk pārstrādē, samazinot šo atkritumu radīto ietekmi uz vidi.

"Eco Baltia vide" pērn strādāja ar 18,745 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka par 21,9% un bija 267 445 eiro. Kompānija reģistrēta 1996.gadā, un tās pamatkapitāls ir 203 470 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir "Eco Baltia grupa".

"Eco Baltia grupa" ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas līdz otrreizējo izejvielu pārstrādei. Grupā ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi - "Latvijas zaļais punkts", "Eco Baltia vide", "Eko Kurzeme", "Jumis", "PET Baltija", "Nordic Plast" un "Eco Teh Baltia".

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu