Par iespēju Covid-19 pandēmijas laikā kompensēt uzņēmējiem darbinieku darba nespēju jau no pirmās dienas sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā vēl ir nepieciešama plašāka diskusija, norādīja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.
Kā vēstīts, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijai pauda, ka varbūt ir vērts vismaz Covid-19 pandēmijas laikā kompensēt uzņēmējiem darbinieku darba nespēju jau no pirmās dienas.
Muižniece vērš uzmanību, ka jau šobrīd tiem, kuriem tiek izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darbnespējas otrās dienas, tādējādi sniedzot atbalstu darba devējiem.
Pēc ministrijas iniciatīvas, no šā gada 16.maija personas kopējā slimības pabalsta izmaksas periodā neieskaita darbnespējas dienas, par kurām personai izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā. Kā norāda valsts sekretāra vietniece, tas ir būtisks atbalsts gan darbiniekam, gan arī darba devējam.
Attiecībā uz darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību vispārējā saslimšanas gadījumā ministrijā norāda, ka jau šobrīd, atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, darba devējam nav pienākuma izmaksāt slimības naudu par darbinieka darbnespējas pirmo dienu.
Slimības nauda ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas ir jāizmaksā par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu, bet par atlikušajām septiņām darbnespējas dienām - 80% apmērā.
Valsts sekretāra vietniece uzsver, ka, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir noteikts salīdzinoši augsts slimības pabalsta atvietojums - 80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Piemēram, Austrijā slimības pabalsta atvietojums ir no 50 līdz 60%, Beļģijā - 60%, Horvātijā - 70%, Čehijā - no 60 līdz 72%, Igaunijā - 70%, Lietuvā - 62,06%, Ungārijā - 60%, Slovākijā - 55% un Portugālē - no 55 līdz 75%.
Turklāt Latvijā tiek apmaksāta arī sociāli apdrošinātas personas darbnespēja slima bērna kopšanas gadījumā, atzīmē Muižniece. Viņa piebilda, ka no 1.janvāra arī ievērojami pagarināts slimības pabalsta izmaksas termiņš situācijās, kad kopjams smagi slims bērns vai bērns, par kuru piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts.
Jau ziņots, ka, ņemot vērā, ka jautājums par darba nespējas lapu kompensēšanu uzņēmējiem ir ārpus vienas nozares ministrijas kompetences, to paredzēts rosināt izskatīt Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupā, aģentūrai LETA pavēstīja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.
Pēc pašreizējās kārtības, ja slimības ilgums ir līdz desmit dienām, tiek piešķirta darbnespējas lapa A, kas nozīmē, ka slimības naudu izmaksā darba devējs. Savukārt par slimošanas periodu, kas pārsniedz desmit dienas, tiek piešķirta darbnespējas lapa B, par kuru tiek piešķirts slimības pabalsts un to apmaksā valsts.
