Arī partija "Progresīvie" prasa labklājības ministres Petravičas demisiju (3)

"Progresīvie" uzskata, ka ministre ir "pilnībā zaudējusi savas nozares uzticību, nespējot un nemēģinot to aizstāvēt no Finanšu ministrijas (FM) piedāvātajiem katastrofālajiem grozījumiem", kas tiek virzīti 2021.gada valsts budžeta projekta paketē.

"Labklājības ministres atkārtotā nespēja izprast un aizstāvēt savu pārstāvēto nozari ir tikai aisberga redzamā daļa. Aiz sociālās palīdzības izkārtnēm mēs redzam FM ieceri, pēc kuras ieviešanas Latvijas neaizsargātākie un nabadzīgākie iedzīvotāji būs spiesti maksāt par Petravičas nespēju aizstāvēt savu nozari no valdības cīņas pret nodokļu optimizāciju," izteikusies "Progresīvo" līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa.

FM un Labklājības ministrijas "iecere padarīt sociālos darbiniekus par nodokļu inspektoriem ir pretlikumīga, nekompetenta un ciniska", uzskata partijā. Šis lēmums demonstrējot FM un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) faktisko nespēju cīnīties ar nodokļu optimizāciju un lielākajiem uzņēmumiem, kuri saviem darbiniekiem liek reģistrēties kā pašnodarbinātajiem vai mikrouzņēmumiem, lai izvairītos no nodokļu maksājumiem.

"Šī iecere tuvojas nabadzības kriminalizēšanai, vienlaikus ignorējot tūkstošiem iedzīvotāju, kuru ienākumi var būt zemāki ģimenes stāvokļa, bērnu kopšanas, veselības, karjeras apstākļu, personīgās izvēles vai citu iemeslu dēļ," uzsver partijā.

"Progresīvie" pauž, ka paredzētās izmaiņas demonstrējot sliktāko valdības praksi, kas "caurstrāvo 2021.gadam piedāvātos nodokļu grozījumus un budžeta lēmumus". Neizpratne par nozaru vajadzībām, to neiesaistīšana kritiskās diskusijās un lēmumi, kas sociāli neaizsargātāko sabiedrības daļu iedzītu vēl dziļākā nabadzībā un bezcerībā, ir finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) "rokraksts un atbildība", "Jaunās vienotības" politiķus kritizē "Progresīvie", kas vienlaikus ar JV ir vienā koalīcijā Rīgas domē.

Kā ziņots, Sociālo darbinieku biedrība atklātā vēstulē, kas adresēta vairākām amatpersonām, aicina nepieļaut sociālā darba speciālistu padarīšanu par nodokļu inspektoriem un pieprasa labklājības ministres Petravičas demisiju.

Vēstules autori pieprasa apstādināt "nepārdomāto un, iespējams, pretlikumīgo" Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas iniciatīvu uzlikt pašvaldību sociālajiem dienestiem jaunu funkciju - vērtēt pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksājumu atbilstību trūcīgas personas statusam vai sniegt apliecinājumu, ka viņa ienākumi ir nepietiekami, lai viņi varētu saņemt iespēju nemaksāt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Sociālo darbinieku biedrība norāda, ka ar iecerētajiem grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tiek paredzēta jauna funkcija pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas, vēstules autoru ieskatā, pēc būtības ir nodokļu nomaksas kontrole - individuāls darbs ar ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, proti, pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kura ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo algu jeb 500 eiro no nākamā gada.

Jau vēstīts, ka Petraviča savā atbildē paudusi, ka sociālajiem dienestiem netiks uzlikta VID funkcijas un sociālo dienestu darbiniekiem nevar uzlikt par pienākumu izvērtēt, vai cilvēks slēpj ienākumus. Ministre skaidroja, ka pašreizējais piedāvājums, kas vēl nav "akmenī kalts" un par ko turpināsies diskusijas, paredz sociālā dienesta pārstāvjiem sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri ienākumi nesasniegs minimālo algu.

Ministre akcentēja, ka pašlaik vēl turpinās darbs kopā ar Kultūras ministriju par atsevišķu regulējumu radošajām personībām. Vaicāta, vai atkāpsies no amata, ņemot vērā Sociālo darbinieku biedrības aicinājumu, Petraviča atbildēja noraidoši. No vienas puses ministre atzina, ka komunikācija nav bijusi īsti veiksmīga un ar pārpratumiem.

Politiķe skaidroja, ka izmaiņu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, lai viņi nepaliktu "bedrē", piedāvājot iesaistīties kādā nodarbinātības un mobilitātes programmā. Līdz ar to politiķe uzskata, ka šajā jautājumā tomēr ir sacelta vētra ūdensglāzē, un akcentē, ka diskusijas vēl turpināsies un ka "ir svarīgi atrast kopīgu valodu un risinājumus".

Savukārt aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka plānots diskutēt, vai alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, kuri 2021.gadā saņemtu ienākumus zem minimālās algas, paredzēt vēršanos nevis sociālajā dienestā, bet Nodarbinātības valsts aģentūrā.