Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) Satversmes tiesas (ST) spriedumu par augstskolu finansējumu vērtē negatīvi.
LLU rektore Irina Pilvere norādīja, ka tiesas spriedums universitāti ir nepatīkami pārsteidzis un tam, viņasprāt, ir viens būtisks iemesls - likuma normā iekļautais finansējuma pieaugums būtu iespēja augstākajai izglītībai atgūt to finansējuma apjomu, kas tai bija pirms 2009.gada krīzes.
Viņa skaidroja, ka kopš 2010.gada, kad tika zaudēta puse no valsts budžeta, finansējums augstskolām aizvien nav atgriezts iepriekšējā līmenī. "Turklāt tagad jau esam citas krīzes priekšā, kuras ietekme ir tikai vēl aptuveni apjaušama," pauda Pilvere.
LLU rektore uzsvēra, ka augstākā izglītība ir vienīgais izglītības sektors, kurš vēl joprojām finansiāli nav atguvies, un šobrīd ar šo spriedumu cerības to atgūt līdzinās nullei.
RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps aģentūrai LETA atklāja, ka tiesas spriedumu par augstskolu finansējumu arī RTU vērtē negatīvi. Viņš norādīja, ka Augstskolu likums, kurā ir iekļauts pants par ikgadēju valsts budžeta finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātajās augstskolās, ir vienīgais normatīvais akts, kurā vispār bija noteikts nozarei paredzētais finansējuma pieaugums, un, kaut arī šī norma netika pildīta, tomēr tā kalpoja kā atsauce un arguments diskusijās par budžetu pieaugumu augstskolām.
Tāpat viņš atzīmēja, ka valsts dibinātās
augstskolas Latvijā nesaņem adekvātu finansējumu, ko apstiprina tas, ka valsts finansējums vienai studiju vietai pilnībā nenosedz visas nepieciešamās izmaksas.
Vienlaikus valsts finansējums esot jāskata kontekstā ar Saeimā patlaban izskatāmajiem Augstskolu likuma grozījumiem, kas paredz izmaiņas augstskolu pārvaldībā, proti, augstskolām būs nepieciešams atbilstošs finansējums, lai varētu veikt iecerētās reformas un sasniegt valdības doto uzdevumu iekļūt starptautiskajos reitingos labāko 500 augstskolu vidū, tāpēc risinājums adekvātām nozares attīstības ieceru finansēšanai būs jāatrod jebkurā gadījumā, norādīja Zeps.
Kā ziņots, likuma norma, kas noteic ikgadēju valsts budžeta finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās, neatbilst Satversmei, pagājušajā nedēļā atzina ST, izskatot lietu par 2019.gada valsts budžetā noteiktā finansējuma apjomu studijām valsts dibinātās augstskolās.
Grozījumi Augstskolu likumā, kas noteic ikgadēju valsts budžeta finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās, stājās spēkā 2013.gada 1.jūlijā, taču tā arī ne reizi nav ievēroti. ST secināja, ka šādas normas pieņemšana jau no sākta gala bijis "tukšs solījums vēlētājiem".
ST vērsās 31 Saeimas deputāts no opozīcijā esošās "Saskaņas", Zaļo un zemnieku savienības frakcijas un pie frakcijām nepiederošo deputātu grupas, kuri uzskatīja, ka Ministru kabinets, sastādot 2019.gada budžetu, nav ņēmis vērā Augstskolu likuma 78. panta 7. daļu, kas paredzēja ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no IKP.
Deputāti uzskatīja, ka, neizpildot Augstskolu likuma 78.panta septītās daļas prasības, 2019.gada budžeta likums nonāk pretrunā ar tiesiskuma principu, tiesiskās drošības principu un labas likumdošanas principu, kā arī no Satversmes 1. un 66.panta izrietošo ilgtspējas principu.
ST norādīja, ka no tiesiskas valsts principa izriet prasība ikvienai valsts iestādei rīkoties patiesi, bet šādas
Augstskolu likuma normas pieņemšana jau no sākta gala bija "tukšs solījums vēlētājiem", jo šī norma nevarēja būt segta ar tautas uzticētiem līdzekļiem un šāda norma neatbilst tiesiskas valsts principam.
"Šāda rīcība arī apdraud ar Satversmi aizsargātās valsts demokrātiskās iekārtas pamatus," norādīja ST.
Spriedumā atzīmēts, ka Saeima un vairākas pieaicinātās personas norādījušas, ka Augstskolu likuma konkrētās daļas ievērošana nebija iespējama, jo šajā normā noteiktās prasības bija pretējas valsts finansiālajām iespējām un vajadzībai pēc sabalansēta valsts budžeta.
ST uzsvēra, ka Satversmes 66.panta tekstā atklājas arī vairāki valsts budžeta tiesību konstitucionālie principi, tostarp valsts budžeta pilnīguma princips. Satversmes 66.pants prasa, lai valsts budžetā būtu atspoguļoti visi gaidāmie valsts ieņēmumi un ieplānotie izdevumi. Saeima var izvērtēt valdības piedāvāto ienākumu prognozi un izlemt, vai tā ir reāla.
Tātad valsts budžeta patiesuma princips aizliedz valsts budžeta sagatavotājam - Ministru kabinetam, kā arī apstiprinātājai - Saeimai - apzināti iekļaut budžetā tādus plānotos ienākumus un paredzamos izdevumus, kuri balstīti uz acīmredzami kļūdainām prognozēm vai aprēķiniem.