Lūsis komentē ⟩ Kā pareizi klapēt bērnus (4)

Toms Lūsis
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: TVNET

LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” sāka operāciju “Bērnība bērnudārzā”. Tās ietvaros žurnāliste četrus mēnešus strādāja kādā Rīgas bērnudārzā, lai izpētītu personāla izturēšanos pret bērniem. Izrādījās, ka liela daļa dārziņa darbinieku pret bērniem izturas emocionāli un fiziski vardarbīgi. Vai kādu tas pārsteidz?

Protams, jebkāda veida vardarbība traumē bērnu psihi un ir nepieņemama. Būtu lieliski, ja kaut kas tāds dārziņos notiktu precīzi nekad. Izslēdzot sakāpinātu emocionalitāti, aplūkosim šo tēmu racionāli. Kā mēs novērtējam audzinātājas, kuras vairākus gadus pēc kārtas katru dienu audzina mūsu atvases? Cik liela ir jaunu un bērnus mīlošu pedagogu motivācija pieteikties darbā nākamo Latvijas paaudžu skološanas sākšanai?

Uzmetot ātru aci Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta mājaslapā izvietotajiem darba piedāvājumiem, redzams, ka galvaspilsētas pirmsskolas izglītības skolotāja alga pēc nodokļu nomaksas svārstās no 430, kas ir šībrīža minimālā alga valstī, līdz 612 eiro. 

Šāds bērnudārza skolotāju novērtējums noteikti ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Rīgas bērnudārzi gan vizuāli, gan emocionāli joprojām mēdz atgādināt savdabīgus padomju laika pieminekļus. Kā vietnē twitter komentēja Guntars Meluškāns: “Nedaudz ironiski, ka cilvēki, kuru atbildības līmenis ir nākotnes sabiedrības pamatu veidošana, tātad – maksimāli augstākais, saņem samaksu, kas salīdzināma ar darbu atbildības līmenī – trotuāra atbrīvošana no lapām.”

Protams, cilvēka attieksmei pret citiem nevajadzētu būt atkarīgai no algas apjoma, tomēr ir aplami pieņemt, ka alga nav labs instruments, ar kuru to kontrolēt. Piemēram – kāpēc mikrorajona veikala Mego kasieres nav tikpat smaidīgas un laipnas kā veikalā Stockmann? Tāpēc, ka otrajā ir labākas algas, piesakās lielāks daudzums kandidātu, no kuriem iespējams izvēlēties pašus labākos. Tieši tāpat, kā tas notiek jebkurā darbavietā, – labāka alga dod iespēju piemeklēt labāku profesionāli, nevis ņemt pirmo, kas pieteicies. 

Skolotāju algas bērnudārzos savukārt nekādi nav konkurētspējīgas speciālistu piesaistei. Un tad jaunie vecāki var tikai cerēt, ka viņu bērns tiks grupiņā, kuras audzinātājai darbs ar bērniem ir dzīves sūtība, nevis pēdējā iespēja kaut ko nopelnīt. Ar šādām algām nebūs nekāds pārsteigums, ka daļa no bērnu audzinātājām izklausīsies kā šova “Caur ērkšķiem uz...” dalībnieces, kā tas dzirdams “Aizliegtajā paņēmienā”. Gluži kā ieejot piemājas Mego – smaida vietā no darbinieces es saņemšu tādu attieksmi, it kā tikko būtu iespēris viņas sunim un atņēmis bērnam pusdienu naudu.

Saprotams, ka akmeni droši varam mest arī likumdošanā un pirmsskolas pedagogu sagatavošanā darbam ar bērniem. Piemēram – lai strādātu par bērnudārza audzinātāju, pietiek ar pilnīgi jebkādu augstāko izglītību pedagoģijā un 72 stundu kursiņiem “profesionālās kompetences pilnveides programmā pirmsskolas saturā un didaktikā”.

Precīzāk, Ministru kabineta noteikumi Nr. 569 21.3: “programmā, kuras apjoms ir vismaz 72 stundas un pēc kuras apguves pedagogs iegūst sertifikātu pedagoģijā, speciālajā izglītībā, pirmsskolas saturā un didaktikā, pedagogu karjeras konsultanta sertifikātu vai tiesības īstenot profesionālās izglītības mācību priekšmeta moduli, un kuru, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, izstrādā un īsteno augstākās izglītības iestādes, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas.”

Es, protams, nedaudz dramatizēšu, bet – divu nedēļu kursi, un padomju laikā izglītību ieguvusī latviešu valodas skolotāja, kas klapē skolēnu pirkstus ar lineālu, tagad ir kompetenta strādāt ar 2-6 gadus veciem bērniem. 

Rindas iekļūšanai bērnudārzā ir ellīgi garas, un skaidrs, ka vajag vairāk dārziņu. Daudz vairāk. Tomēr būtu jauki vispirms sākt ar esošo dārziņu darbinieku algu palielināšanu. Labāk tomēr garas rindas, nekā tavu bērnu audzina dzīves apnikuma nomākta bērnu sitēja, kura uz darbu dodas izgāzt savas dusmas uz piecgadniekiem.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu