2017. gada janvāris. No amata aizejošais ASV viceprezidents Džo Baidens Pasaules Ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka viņš vienmēr ir atbalstījis un atbalstīs brīvo tirdzniecību un globalizāciju. Kopš tā laika pasaulē ļoti daudz kas ir mainījies – gan pandēmijas, gan populisma dēļ ne reizi vien ir apšaubīta gan ASV, gan globalizācijas loma pasaulē.
2020. gada novembris. Brīdī, kad bijušais viceprezidents var kļūt par nākamo prezidentu, viņa pirms teju četriem gadiem izteiktās replikas ir ieguvušas jaunu nozīmi.
Kā vēsta “Financial Times”, pasaules sabiedrības dusmas par integrētu globālo ekonomiku un politiku visspilgtāk izpaudās divos “pārsteiguma balsojumos” - gan Lielbritānijai nobalsojot par izstāšanos no Eiropas Savienības, gan Donaldam Trampam kļūstot par ASV prezidentu.
2016. - 2017. gads bija laiks, kad šķita - populisma maisam gals nu ir vaļā. Tomēr populisma vilnis nedaudz noplaka, taču tagad, četrus gadus vēlāk, klāt ir nācis vēl viens ļoti nopietns pārbaudījums – globāla pandēmija.
Koronavīrusa izplatība ir pamatīgi ietekmējusi gan ceļošanas, gan tirdzniecības nozares, un faktiski visu pasaules ekonomiku iedzinusi pamatīgā recesijā. Tas, savukārt, ir radījis zināmu pieprasījumu pēc nacionāla līmeņa piegādes ķēdēm, it īpaši medicīnas aprīkojuma un zāļu sastāvdaļu jomās.
Sasprindzinājums globālajā tirdzniecībā turpina pieaugt, un tā priekšgalā ir ASV tirdzniecības karš ar Ķīnu. Tāpat arī ievērojama drāma vērojama Lielbritānijas un Eiropas Savienības “šķiršanās sarunās”, nespējot panākt vienošanos par to, kā dzīvot tālāk. Līdz ar to ir grūti saprast, kāda būs jaunā pasaules ekonomiskā kārtība.
Tomēr dažādu politiķu piesauktais “globalizācijas sabrukums” gluži nestrādā. Pandēmijas laikā pierādījies, ka ekonomiskās saites, kas vairāk saista pasaules ekonomikas, šajā periodā ir izrādījušās ļoti noturīgas.
Pasaules Tirdzniecības organizācija pandēmijas sākumā prognozēja, ka globālā tirdzniecība šogad kritīsies “vismaz par 13 procentiem, bet sliktākā scenārija gadījuma gadījumā – pat par 32%.” Tomēr oktobrī šī prognoze bija daudz optimistiskāka – kritums gaidāms 9,2% apmērā, bet nākamajā gadā tirdzniecības apjoms pieaugs par 7,2%.
“Šis rezultāts liecina par to, ka kritums tirdzniecībā noticis ne tikai tādēļ, ka būtu pandēmija, bet arī tāpēc, ka mainās procesi politikā,” norāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas direktora vietnieks Ji Dzjožuns.
Tikmēr ir pierādījies, ka globālās ekonomikas plūsma ir pārāk spēcīga, lai viens cilvēks spētu to būtiski izmainīt. ASV prezidentam Donaldam Trampam nācās secināt, ka pamatīgi samazināt ASV tirdzniecības deficītu neizdosies, nosakot lielus tarifus saviem stratēģiskajiem pretiniekiem un sabiedrotajiem. ASV tirdzniecības deficīts ar Ķīnu 2016. gadā, pirms Tramps stājās amatā, bija 346,8 miljardi dolāru. Tramps solīja to mainīt un samazināt šo deficītu.
Jā, viņam tik tiešām izdevās samazināt šo deficītu, taču – ne būtiski. 2019. gadā ASV tirdzniecības deficīts ar Ķīnu bija samazinājies vien par 1,6 miljardiem dolāru, sasniedzot 345,2 miljardus dolāru.
Tomēr šeit ir jāņem vērā fakts, ka globālā pasaules ekonomika nav saistīta tikai ar kaut kādu produktu piegādi no vienas valsts uz otru. Ir pieaugošas brīdinājuma zīmes, ka pandēmijas dēļ var rasties ekonomikas balkanizācija, respektīvi, atsevišķu segmentu sašķelšanās mazākos.
Tiek norādīts, ka šķelšanās pakalpojumu, ceļošanas, imigrācijas, finanšu plūsmas un tehnoloģiju jomās būs ļoti sarežģīti novērst. Saspīlējums starp ASV un Ķīnu saglabājas ļoti augstā līmenī, un, kamēr abas lielvaras nespēj vienoties par tālāko sadarbību, arī globālajai ekonomikai pastāv dažādi riski.
“Spēcīgs piemērs, kas pierādīja to, ka globalizācija faktiski ir iestrēgusi un vairāki procesi faktiski sāka “notikt atpakaļgaitā“, ir tieši pasaules polarizācija. Viens pols Ķīna, otrs pols – ASV. Tomēr šī sistēma faktiski sabruka. Un to nākotnē mainīt nevarēs,” norāda “Capital Economics” ekonomists Marks Viljams.
Trampa administrācijas haotiskā politika attiecībā uz atsevišķiem tirgus spēlētājiem, piemēram, “Huawei” un “TikTok”, pierāda, ka Vašingtona ir sākusi justies nervoza, ņemot vērā Ķīnas ekonomikas pieaugošo ietekmi.
Šī realitāte, savukārt, nonāk pretrunā ar Trampa retoriku, kurš vienmēr ir paudis, ka ASV ir jāieņem vadošā loma pasaules ekonomikas norisēs, neredzot arī citus spēlētājus.
Visā pasaulē valstu valdības, to vidū arī Eiropas Savienības valstis, daudz rūpīgāk skatās uz dažādiem procesiem, kas attiecas uz vietējām investīcijām, kā arī uz dažādām stratēģijām, lai aizsargātu darba vietas pat tad, ja tas ir visai sarežģīts uzdevums.
Neatkarīgi no tā, vai Trampa prezidentūra noslēgsies nākamā gada vai 2025. gada sākumā, viņa pēcteča prezidentūra mainīs ASV lomu pasaules politikā un ekonomikā.
Un tieši Trampa pēcteča uzdevums būs atkal padarīt ASV par diženu spēku.*
Ja par šā gada vēlēšanu uzvarētāju kļūst Baidens, tad ASV ekonomikas virziens ir skaidrs – par prioritāti kļūs ASV investīcijas zaļajā enerģijā, bērnu aprūpē, izglītībā, kā arī infrastruktūrā. Tāpat Baidena administrācija solījusi noslēgt vairākus jaunus tirdzniecības līgumus. Tas, starp citu, ir iemesls, kādēļ Lielbritānijas varasiestādes baidās no tā, ka Baidens varētu kļūt par prezidentu. Iepriekš Tramps ir solījis Lielbritānijai “lielisku tirdzniecības līgumu ar ASV”.
Ir skaidrs, ka globālās politikas un ekonomikas norises būtiski ir ietekmējis populisms un dažādu nepārbaudītu faktu uzdošana par patiesību, kas savukārt ir ietekmējis tirdzniecībā iesaistīto pušu uzticību viens otram.
Ir skaidrs, ka viens no Baidena administrācijas uzdevumiem būs atjaunot ASV kā konstruktīva un uzticama partnera statusu pasaules lielākajās organizācijās – sākot ar Pasaules Tirdzniecības un Pasaules Veselības organizāciju, beidzot ar Parīzes Klimata vienošanos.
Trampa prezidentūras laikā ASV no globāla līdera ir pārtapusi par savā ziņā neuzticamu un egoistisku spēlētāju pasaules politikā, kas liek apšaubīt ticību šai valstij (respektīvi, liek vairākas reizes padomāt, pirms slēdz kādas vienošanās ar ASV).
Tomēr patiesi atjaunot iepriekšējo ASV diženumu globālajā arēnā neizdosies uzreiz, un tam būs nepieciešams vēl ilgs laiks.
----
* atsauce uz Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas saukli "Padarīsim Ameriku atkal diženu" ("Make America great again").
Foto: ASV izvēlas prezidentu
